“Latgaļu sāta” aicynoj iz attaiseitūs durovu dīnu
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
25. julī 14 stuņdēs pasuokuma “Vasaras reibonis Dekšārēs” laikā bīdreiba “Latgaļu sāta” pīduovuos izzynuot tradicionaluos prasmis, informej bīdreibys puorstuovi. Taipat “Latgaļu sāta” suokuse dorbu pi Varakļuonu nūvoda etnografiskūs materialu apkūpuošonys i aicynoj sabīdreibu īsasaisteit itymā projektā.
Bīdreibys vadeituoja Marika Zeimule nūruoda: “Piec diveju godu puortraukuma bīdreibys sātā asam atjaunuojuši ilggadejū sasatikšonys tradiceju. Itūgod cepsim maizi i gosti varēs paraudzeit sovus spākus svīsta kuļšonā. Irēna Greivule vadeis keramikys darbneicu, ar Astrīdu Vucynu varēs taiseit izstruoduojumus nu bārza tuoss. Ar Māru Vucynu pīaugušī i bārni vuiceisīs kūklis spēlis pamatus. Ivars Logins atkluos Latgolys akmiņu nūslāpumus. Gostim pīduovuosim tradicionalū “Latgaļu sātys” zupu i varēs īsaguoduot muola traukus.”

Bīdreiba “Latgaļu sāta” itymā godā aizsuokuse iniciativu, kū atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa, apkūpuot izdavumā Varakļuonu nūvoda etnografiskūs materialus. Projekts geografiski apgius Varakļuonu pogosta viesturyskū teritoreju (niulenejūs Murmastīnis i Dekšuoru pogostus, kai ari Stiernīnis pogosta teritorejis).
Varakļuonu nūvods izaceļ ar sovim rakstureigajim cymdu, deču rokstim, tautystārpa elementim, kas leidz šam nav vīnkūpus radzāti, taipat nūvodā viesturiski ir bejuši amatnīki, mebeļu taiseituoji, pūdnīki, audieji i muzykys instrumentu (vejūļu, ceitaru, kūkļu) meistari. M.Zeimule aicynoj nūvadnīkus īt tolkā. Bīdreiba meklej viesturyskus foto attālus, kurūs radzamys kuozys i cyti gūdi, saimisteibys dorbi voi pyrma kara laika lauku sātys, lauksaimisteibys reiki. Bīdreiba grib dabuot attālus i informaceju par pošu taiseitim dorbareikim i muzykys instrumentim, pošu voi radinīku gatavuotim cymdim, zečem, dvīlim, dečim.

Komentari