Roksta autore: Linda Alsiņa

Itūšaļt ar Vaļsts kulturkapitala fonda paleigu tūp gruomota “Mīlestība nekad nebeidzas”, kas viesteis par latvīšu bērem nu kasdīnā īsaisteitūs skotu punkta. Materialu vuokšonys laikā vysaiduos Latvejis vītuos ir veiktys intervejis ar izvadeituojim, kopu puorzinim, katuoļu goreidznīkim, firmu dūbis raciejim i veirim, kuri īsasaisteja rodu i sābru paglobuošonā, kod vēļ nabeja firmu.

Kai ir naticeigam cylvākam ci tipiskai treisdesmitgadneicai nu Vydzemis, kura nikod dzeivē nav runuojuse ar goreidznīku, braukt iz Latgolu, kab vuoktu materialus par itaidu temu? Gūdeigai sokūt, es nimoz nazynuoju, kū sagaideit. Kai mani uztvers? Cik daudzi izstuosteis? Voi mani izdzeis nu bazneicys? Niu, jius varit smītīs, bet es kaidā šaļtī pyrma interveju eistyn suoču par tū sasatraukt.

Vystik sarunys mani pateikamai puorsteidze, eipaši ar prīsterim – vysi uzrunuotī cīši guoja preteimā i pastuosteja kai par katuoļu bēru nūtikšonu, tai drupeit ari par sevi pošu. Gūdeigai sokūt, sevkurā intervejā es koč kaidā mārā sajutu sirsneibu. Tei ir tei eipašuo sajiuta, kū gryuši raksturuot. Nasaceišu, ka piec itūs sarunu maņ ir rodusēs piļneiga sapratne, tok īskotu asu dabuojuse – ir skaidrys, ka kotrā draudzē vystik ir sovys niansis.

Latgolā dokumentāti stuosti, kas viesteis par Viļakys, Rēzeknis, Kruoslovys piļsātu, kai ari Kuprovys, Veiksnys, Varakļuonu, Borkovys, Izvolta i Pīdrujis pogostu. Gruomotu eipašu padora na tik tema i tamā apkūpuotī stuosti, bet ari fakts, ka tuos dalykumā īkļautys kartenis nu sabīdreibys fotoalbumu. Itūreiz apzynuotai biļdis natyka maklātys muzeju i arhivu kruojumūs, kam ir tok dīzgon pošsaprūtamai, ka intervātajim teiciejim ir moz karteņu, kas saisteitys ar omota pīnuokumu piļdeišonu; puorsvorā nabeja nivīnys.

Materialu vuokšona

Lauka pietejuma veikšona ir vasals gruomotys raksteišonys pūsmys. Ir juodaboj teicieju kontakti, juopaaicynoj iz interveju, tei juoīplānoj i da nūrunuotuos vītys vēļ ir juoteik. Tai kai es dzeivoju Ciesīs i iz Latgolu brauču vairuokys reizis, maņ guoja vysaiži.

Itei gruomota izaceļ ar vītom, kur veiktys intervejis. Latgolys gadīnī es ar cylvākim sasarunuoju bazneicā, kopūs, goreidznīka sātā, interešu izgleiteibys īstuodē, kopejneicā i sinagogā.

Laikam braucīni zīmā beja vysuaizraunūšuokī. Celi, prūtams, beja gryuši izbraucami, partū, ari sovlaiceigai laižūtīs paceli nu sātys, beja sarežgeitai īsarast nūrunuotajā laikā. Kaids nu teicieju intervejis laikā maņ smejūtīs saceja: “Es jau gribieju zvaneit, lai nabrauc.” Braucūt iz Latgolys dīnavydu daļu, uorā jau beja satimss, i iz ceļa beja meža zvieri. Vysuizteiktuokuos emocejis izraiseja pīci aļni vysaidūs ceļa pūsmūs, kas viejputņa laikā beja sadūmuojuši pasavērt satiksmi. Piec tuo braucīņa mašynā vys vēļ globojās prīstera duovuotais obrazeņš.

Paraleli papyldynuoju ari gruomotys foto arhivu. Kaids teiciejs nu Vydzemis maņ beja stuostejs par kopim, nu kuru varūt redzēt Krīveju, partū kūpā ar veiru nūbraucem da Lotušu kopu. Tī ir mozi kapeni, kurūs centrā ir pastateits miļzeigs krysts, bet nu kopu kaļneņa radzams skots iz Latvejis-Krīvejis rūbežžūgu. Sirreala sajiuta!

Ka maņ byutu vaira laika, nūteikti byutu gribiejuse vaira pabraukuot apleik, kab īsadvasmuotu nu Latgolys dobys i cylvāku. Turiešu nūceju, ka iz prīšku itaida vareiba rassīs.

Bēris okupacejis laikā

Gruomotā “Mīlestība nekad nebeidzas” byus īkļauti stuosti, kas apjims laika pūsmu nu padūmu okupacejis perioda da myusu dīnu. Koč i suokumā maņ ruodejuos, ka itaids nūgrīznis gruomotai byus vysulogiskuokais, kam par itū laika pūsmu cylvāki var pastuosteit nu personeiguos pīredzis, naiztyka ari bez izaicynuojumu. Eistineibā, nav vīnkuorši izvaicuot par laiku, kū poša naasu pīdzeivuojuse.

Olūtūs pīmynāts, ka 20. g. s. 60. godu suokuos Latgolā 90 % bēru vys vēļ beja religiska rakstura. Puorsteidzūši īspaideiga statistika! Tok, jamūt vārā intervejuos dzierdātū i literaturā skaiteitū, ari padūmu laikūs Latgolys dzeivuotuojim vys vēļ ruodejuos svareiga prīstera byušona kluotyn kai atsavadeišonys šaļtī, tai kopusvātkūs, nasaverūt iz PSRS voldūšū ateistiskū propagandu.

Interveju laikā maņ ir stuosteits, ka atseviškuos reizēs katuoļu prīsters religiskū izvadeišonu dareja naktī, bet pa dīnu sekuoja laiceiguos bēris ar izvadeituoju (sauktu ari par sāru ceremoneju vadeituoju) i pyutieju orkestri. Eipaši aktuali tys beja gadīņūs, kod aizguojiejs ījēme augstu omotu voi ari beja taida cylvāka tyvs radinīks. Taipat ari PSRS okupacejis periodā golvyspiļsātys dzeivuotuoji sovus tyvynīkus brauce paglobuot dzymtys kopūs Latgolā.

Pīmāram, nu jau myužeibā aizguojušais Voldemārs Ivdris, kurs padūmu laikā paraleli kulturys dorbam piļdeja ari izvadeituoja pīnuokumus, intervejis laikā stuosteja: “Tai statistikai navar ticēt. Mes ari tī vysaiži maluojom, rokstūt atskaitis. Kai beja Reigā? Cylvāki globuojuos. Ka cylvāks nabeja komunists, bet, pīmāram, struoduoja ryupneicā i nūtyka lauluošonuos bazneicā, cyti vērēs, stučēja, i tys skaitejuos nalabi. Partū katuoļu prāvesti lauluoja pa klusū voi ari tod brauce lauluotīs iz Latgolu. Tys pats atsatīc ari iz bērem.”

Suocūtīs atmūdys procesim i atjaunojūt vaļsts naatkareibu, situaceja palyka lobuoka – katuoļu prīsteri nasaglobojūt varēja īsasaisteit bēru nūtikšonā. Myusu dīnuos ir nūvārojama aizguojušūs laiku i tagadnis simbioze – ir reizis, kod latgalīšus izvoda izvadeituojs, ir reizis, kod prīsters. Tys ir atkareigs nu vysaidu faktoru, pīmāram, bēru nūtikšonys vītys. Vystik, kai ir pīzynuši daži nu intervātūs Latgolys izvadeituoju – vysupareizuokuos katuoļu bēris vystik ir tuos, kū voda goreidznīks.

Mani napuorsteidze, ka ari padūmu laikā latgalīši stypri stuovēja ar obejom kuojom iz zemis i pīsaturēja pi tradiceju. Tys dreižuok īprīcynuoja. Vystik mani napateikamai puorsteidze fakts, ka turiešonuos pi religiskuos puorlīceibys beja vīns nu īmesļu, deļkuo PSRS laikā Latgolu suoce saukt par atpalykušu. Sarunuos es vaira saklauseju turiešonūs pi sovu vierteibu.

Cymdu duovuošona i cytys interesantys tradicejis

Daudzi dūmoj, ka “Mīlestība nekad nebeidzas” viesteis par apbedeišonys biznesu Latvejā. Pavysam nā! Mani kai folkloristi itei škautne absoluti nainteresej. Mani interesej, kai bēru nūtikšona i tradicejis ir puorsamejušys laika gaitā i varys maiņu ītekmē. Kod suoču vuokt materialus itai gruomotai, vīna nu tradiceju, kas mani uzrunuoja vysuvaira, beja cymdu i zeču duovuošona. Tai kai naizbāgamai nūteik paaudžu maiņa, itei tradiceja ir praktiski pagaisuse. Latvejis kontekstā organiska, redzīs, tei beja laikūs, kod vēļ nabeja apbedeišonys firmu, cytim vuordim sokūt, kod par cylvāka paglobuošonu namoksuoja. Tod dūbis raciejim i škiersta nesiejim tyka saguoduota butele i aizkūžamais, duovuoti cymdi voi zečis, kai ari jī tyka aicynuoti pi goldu ci iz bēru mīlasti. Maņ vys ir stuosteits, ka atseviškūs gadīņūs ari firmu dūbis racieji teik aicynuoti iz bēru mīlasti.  

Kūpā asu interviejuse treis izvadeituojus i sešus dūbis raciejus, kuri ir sajāmuši cymdus, nu tūs treis dūbis racieji tūs ir sajāmuši Latgolā (diveji, struodojūt apbedeišonys firmā, vīns, paleidzūt sābrim). Paguojušajā vosorā kaidūs Latgolys kopūs maņ beja interveja, kurys īroksta skaņu aizpyute viejs, tok sarunā izzynuoju, ka ari kaida kopu puorzine ir sajāmuse cymdus par kopa vītys īruodeišonu.

Literaturā var skaiteit vysaidus variantus par tū, kas nazkod vēļ ir sajiems cymdus par paleidzeibu bērēs, pīmāram, Nautrānu draudzē cymdi tyka duovuoti ari škiersta taiseituojam i prīstera vediejam.

Vystik beja ari teicieji, kuri par cymdu duovuošonu beja tik dzierdiejuši, i ari tys Latvejis kontekstā ir piļneigi normali, kam, kai līcynoj muni nūvāruojumi, ir ari gadīni, kod daļa sabīdreibys nav dzierdiejuse par dūbis raciejim duovuotū buteli, cyti nav dzierdiejuši par cymdim.

Latgolys kontekstā mani cīši uzrunuoja tradiceja, par kū īprīšk beju dzierdiejuse, tik garum skrīnūt, i tei ir torta nesšona iz bērem, par kū maņ pastuosteja Biruta Bebina, bejušuo izvadeituoja nu Kuprovys: “Kotrys, kas guoja uz bērem, nese tortu voi kaidu cytu cīnastu. Veirīši nese koč kaidu dzeramū – alkohola buteli. Tys jau beja tai īrosts. Seņuok, kod lauku veikalā torti nabeja nūpierkami, siebrineicys atnese, pīmāram, svīsteņu voi dasu, voi šprotus, voi cytu cīnastu. Muna mama vysod saceja, i ari es pi tuo pīsaturu: pi myruša cylvāka ar tukšom rūkom naīt. Ka es īmu iz kaidom bērem, tod nasu veina buteli i nūteikti pierku tortu.”

Tai kai itei gruomota snēgs tik īskotu latvīšu bēru nūtikšonā, kluotyn vēļ juojam vārā, ka itam pasuokumam ir divejis monetys pusis – pasyuteituoju i eistynuotuoju –, dūmojams, ir vēļ cytys, naapzynuotys tradicejis, kas rakstureigys taišni Latgolai voi kaidam tuos pogostam. Lai voi kai, es vysod asu sacejuse, ka tradicejis piec vareibys ir juodokumentej, cikom vēļ ir cylvāki, kas par tom var pastuosteit. Lobuok fiksēt vysmoz daļu, nikai nafiksēt nimoz.

Punkta vītā līku komatu

Ar bērem ir tai – cik cylvāku, tik redzīņu. Tok, kai es parosti soku, patīseiba ir nazkur pa vydu. Dūbi var izrakt i nūformēt vysaiži, taipat ari runā golvonūs akcentus var likt atškireigai. Kotram ir sovi knifi, kai uztycātū dorbu padareit piec vareibys lobuok.

Ari tradicejis ir pakļautys na tik laikmata, tok ari cytu tautu ītekmei. Dzeivojūt cīši kluotyn, grybūt nagrybūt mes agruok voi vāluok suocam cyts nu cyta īsatekmēt. Vyss apstuokļu kūpums līk padūmuot par tū, kaida byus tradicionalūs bēru nūtikšona piec 50 godu.

Gruomota “Mīlestība nekad nebeidzas” dokumentēs daļu nu Latvejis namaterialuo kulturys montuojuma. Braucūt iz intervejom i īsaklausūt cylvāku stuostūs, es sacynuoju, ka Latgolai vajadzātu atsevišku izdavumu par bēru tradicejom. Kū vaira cylvāku satyku, tū skaidruok saprotu, ka kotram pogostam ir sovys īzeimis. Taišni partū, pa munam, ir svareigi itūs stuostus pīraksteit niu, cikom vēļ ir cylvāki, kuri var pastuosteit par niansem, kas da šam ir bejuse dzeivis rytuma sastuovdaļa.