Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rotko muzeja Omotu sātā atkluota jauna ekspoziceja “Latgales māla kods”, kurā apkūpuoti 15 Daugovpiļs keramikys studejis “Latgale” dalinīku dorbi, pastreipojūt regiona keramikys tradiceju nūtureibu, atteisteibu i puormontojameibu. Ekspoziceja izceļ dzeivū kulturys montuojumu, kurā apsavīnoj rodūšums, omota prasmis i pīdareiba.

Daugovpiļs keramikys studejis “Latgale” dorbi paruoda, cik vysaiži itū muola kodu var nūlaseit šudiņ. Ite sadzeivoj pīredze i jaunrade, tradicionaluos formys i myusdīneigi mekliejumi. Kotrys muokslinīks runoj sovā vizualuos izteiksmis volūdā, tok vysus vīnoj cīns pret Latgolys pūdnīceibys tradiceju i gribiešona tū saglobuot.

Ekspozicejā apsaverami Lilijis Zeilis, Ligitys Paknis, Nellijis Dzalbys, Juoņa Saikovska, Marijis Saikovskys, Unys Gurys, Mairitys Folkmanis, Ilonys Abdulajevys, Ilonys Šaušys, Veronikys Rumjancevys, Aivara Baranovska, Valentīna Petjko, Romāna Saikovska, Eleonorys Pastaris i SANRI dorbi. Kotram muokslinīkam ir sovs individualais i myusdīneigais skots iz keramikys materiala īspiejom, reizē saglobojūt cīšu saikni ar Latgolys keramikai rakstureigū formu volūdu, ornamentiku i tehnologiskajom tradicejom.

Omotu sāta pamatā daīmama apsavieršonai tim, kuri ir īprīšk registriejušīs iz bārnu ci pīaugušūs nūdarbeibom, kas nūteik catūrtdīnēs i pīktdīnēs, tok varūt ari dasaceit individualu vizeiti, sasazynojūt ar Rotko muzeju pa telefonu voi e-postu. Taipoš ir vareiba ari rezervēt eipašu meistarklasi i individualu dorbuošonūs ar kaidu nu studejis bīdrim.

Niulejū Omotu sātu īprīšk sauce par Muola muokslys centru. Rotko muzeja vadeituojs Māris Čačka paskaidroj, ka nūsaukums maineits, kab byutu lakoniskuoks. “Suokumā ari beja dūma, ka iz itīni puorsaceļs ūtra studeja “Klūga”, kas ir kai montuojums nu bejušuo Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja, vystik itūšaļt studejā nūtykušys puormainis, ir mainejīs vadeituojs i tei dorbojās taidā kai klusajā režimā. Nasaverūt iz tū, studejis dalinīki pamozam kužynojās, itūšaļt Bauskys muzejā ir apsaverama obeju studeju – “Latgale” i “Klūga” – apvīnuotuo izstuode, kas paruoda Latgolys meistaru tradicionaluos prasmis. Sovpus, kod piec rekonstrukcejis muzejs otkon attaiseis sovys durovys, ari “Klūga” vairuok dorbuosīs iz uorspusi.”  

Itei izlase ir nalela daļa nu Rotko muzeja plotuo muola kruojuma, stuosta muzeja vadeituojs Māris Čačka: “Ar itū izstuodi ari nūsaceiti nūslādzam keramika Pētera Martinsona 95. dzimšonys dīnys izstuožu cyklu. Jau vysu itū godu Rotko muzeja Martinsona sātā mums beja izstuožu cyklys sadarbeibā ar Latvejis laikmeteiguos keramikys centru. Vysa goda garumā beja maineiguos ekspozicejis ari ar Martinsona dorbim. Sovpus niu mums nu Porcelana muzeja ir breineiga porcelana izstuode, kura ilgu laiku natyka eksponāta. Rudinī gaidoma vēļ vīna izstuode, kurys atkluošonys datums vēļ teik precizāts, tī Martinsona dorbi brauc pi myusu nu Ungarejis piļsātys Kečkemētys.” Māris Čačka ari pastreipoj, ka studejis “Latgale” bīdri nav tikai senejūs tradiceju turpynuotuoji, tok vysleidz teik maklātys jaunys laikmeteiguos formys.

Daugovpiļs keramikys studeja “Latgale” ir vīna nu nūzeimeiguokūs tradicionaluos keramikys kūpīnu Latvejā. Tuos darbeiba bolstuos Latgolys pūdnīceibys kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošonā i atteisteišonā myusu dīnu kulturys telpā. Vaira nakai četrdesmit darbeibys godu laikā studeja palykuse par nūzeimeigu sasatikšonys vītu kai pīredzejušim meistarim, tai ari jaunajim keramikim.

Foto galerejis autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv