Luterticeibys pyrmsuokumi Latgolā

Luterticeibys pyrmsuokumi Latgolā

Reformaceja i leidz ar tū evaņgeliskais luterisms Latgolā īguoja jau 16. godu symtā. Itymā laikā nūtyka zemu revizeja i daļu nu atsavynuotajom zemem nūdeve bejušajim Livonejis muižnīkim, kurim beja spieceiga protestantiska identitate. Laikā, kod nūsadybynuoja Pūlejis–Lītovys vaļsts vara, vysa vītejuo muižnīceiba jau beja puorguojuse luterismā i nabeja sasaglobuojuse nivīna Rūmys katuoļu draudze. Laika pūsmā nu 1582. leidz 1696. godam ev. luterisms beja dominejūšuo Latgolys muižnīceibys konfeseja. Itymā pūsmā vīneigī goreidznīki, kas pastuoveigi uzaturēja nūvodā, beja ev. luteriskī muoceituoji. Situaceja mainejuos, kod 17. gs. 20. godūs darbeibu suoce jezuiti.

Golvonī luterisma centri beja muižys, kuru eipašnīki guoduoja par dīvanomu i muoceituoju uzturiešonu. Bet zemnīki vysbīžuok beja pakļauti sova kunga ticeibai. Vacuokais Latgolys ev. luteraņu dīvanoms varātu byut calts voi puorjimts nu Rūmys katuoļu 1550. godā Plāteru dzymtys puorvaļdeitajā Indricā. Itymā dīvanomā leidz 1654. godam kolpuoja Johans Stenders (1608–1669) – pazeistamys muoceituoju dzymtys seņcs. Feimaņu i Krustpiļs ev. luteraņu draudzi uzturēja fon Korfu dzymta, bet Preiļu, Varakļuonu draudzis – Borhu dzymta. Paraleli itom draudzem beja ari ev. luteraņu draudzis Bieržgalī i Viļānūs. Fon Korfu dzymtys īpašumā Krustpilī 1686. godā izbyuvēja myura dīvanomu – pyrmū itaida veida sakralū āku Latgolā.

Laika pūsmā nu 1697. leidz 1772. godam vairuokums muižnīku beja puorguojuši Rūmys katuolicismā. 1710. godā Feimaņu ev. luteraņu draudzis eipašneicai fon Korfai puorejūt Rūmys katuolicismā, vīneiguo ev. luteriskuo draudze palīk Krustpilī – cytam fon Korfu atzoram pīdarūša. 1716. godā aizlīdze jaunu protestantu dīvanomu ceļtnīceibu. Lītovys–Pūlejis vaļsts nūstyprynuoja sovu varu puor Latgolu i tū vaira integrēja kūpejā vaļstī. Itymā laikā vītejuos vuociskuos ciļmis muižnīki vēļ vaira puosapūļuoja. Piec ilgu kara i pūsta godu īsastuoja mīrs, i Inflantejis vaivadeja suoce atsakūpt. Ar jaunu sporu atsasuoce rekatolizaceja i suoce veiduotīs stabils katuoļu draudžu teikls. Pat vēļ 18. gs. nūtyka konverseja nu ev. luterisma iz Rūmys katuolicismu.

varakluonu luteranu bazneica

Ūtruo pasauļa kara laikā nūpūsteituo Varakļuonu bazneica. Darbeiba atjaunuota 20. gs. 90. godūs. Karteņa: zudusilatvija.lv.

19. godu symtā pamozom Latgolā īplyude ev. luterani, nu eipaši nūvāruojams tys beja 19. i 20. gs. mejā, kod luterani, kas guoja nu cytu nūvodu, īpierka pūļu muižys i zemi. Leidz ar tū itamuos leluokajuos lauksaimnīku kolonejuos – Bolvūs, Strūžanūs, Pokrovūs, veiduojuos ev. luteriskuos draudzis. Tok vēļ 1910. godā Fraņcs Kemps (1876–1952) sovā dorbā „Latgalieši” raksteja, ka „satiekas ar luterāni-latvieti, tad šis izrādās jau par visai svešu cilvēku, ar kuru darīšanās jāielaižas ļoti uzmanīgi”, kai ari ka „ticība, nevis valoda, pēc Latgaliešu uzskatiem noteic cilvēka piederēšanu pie vienas vai otras tautības”.

 Ev. luteriskuos Bazneicys nūsastyprynuošona Latgolā

Piec Latvejis Republikys nūdybynuošonys evaņgeliskī luterani i Rūmys katuoli beja divejis leluokuos konfesejis. Latgolā īplyude ev. luteriskajai Bazneicai pīdereigī īriedni, školuotuoji, militarpersonys i breivūs profeseju puorstuovi.

Ev. luteraņu i Rūmys katuoļu attīceibys veiduojuos caur polemiku. Rūmys katuoli uzskateja, ka luterticeiba latvīšu tautai ir sveša i vuocu uzspīsta, kai ari sasaisteja luterismu ideologiski ar lelynīciskumu. Tok vaļdeja uzskots, ka muoceituoji īmīsoj konfesejis tymsū pusi (paraleli ari atseviškys politiskuos partejis i īriedni, kai ari vuocu tauteibys luterāni), bet iz pošim latvīšu ev. luteranim vērēs lobvieleiguok. Bet luterani ar aizdūmom vērēs iz jezuitu darbeibu, kai ari šaļtim beja naīcīteigi pret Rūmys katuolim, koč i poši sludynuoja toleranci.

Storpkaru periodā tyka veikta planveideiga ev. luteraņu draudžu teikla nūstyprynuošona Latgolā. 1922. godā tyka dybynuots Latgolys prāvesta īcierknis Latgolys ev. luteraņu vajadzeibom, kai ari izveiduoja 18 jaunys draudzis ar dīvanomim, 17 nu tom beja Latgolys teritorejā, i myusu dīnuos vēļ pastuov 10.

Konfesionaluos diasporys apstuokļūs skaitliski mozuos kūpīnys Latgolys ev. luterani izkūpe spieceigu konfesionaluos identitatis apziņu, partū ari okupacejis godūs jī saglobuoja augstu atbiļdeibys sajiutu par sovu dīvanomu uzturiešonu. Leidz ar 1940. godu vysus Bazneicys eipašumus puorjēme vaļsts, nu leluokū daļu nu tim Bazneica varēja nūmuot nu vaļsts religiskuo kulta vajadzeibom. Tok komunistiskuo režima laikā draudzis lūcekļus i gareidznīkus i ībīdynuoja, i represieja. Ticeigī tyka īrūbežuoti i izgleiteibys, i dorba, i karjerys ziņā.

Piec Ūtruo pasauļa kara, cikom arhiveiskupa vītys izpiļdeituojs beja Latgolys īcierkņa prāvests Kārlis Irbe (1885–1966), Bazneica izruodeja napīkuopeibu komunistiskuo režima prīškā. Ituo īmasla deļ 1946. godā Irbi izsyuteja, i juo vītā stuojuos Gustavs Tūrs (1890–1973). G. Tūra politika beja sasadorbuot ar varu i piļdeit tuos nūruodejumus, lai taidā veidā saglobuotu Bazneicu i tuos īspiejis religiskā jūmā. Vēļ 60. godūs ticeigūs vojuoja i dareja pret tim represejis, nu jau ar 70. godu ūtrū pusi i 80. godim ticeigūs vojuošonys tyka puortrauktys.

Piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys Latgolā ev. luteriskuos draudzis pamozom atsajaunuoja, styprynuoja sovu darbeibu i ceņtēs dabuot atpakaļ pagaisynuotūs dīvanomus, kuri komunistiskuo režima laikā vysai bīži tyka izmontuoti profanim mierkim – īreikuotys nūlyktovys, sporta zali voi kinu nūmys i vieršonuos vītys.

Myusu dīnuos Latgolā ir apmāram 20 ev. luteriskuos draudzis i dīvanomi (ir draudzis ari bez dīvanomu). Ev. luteriskuos draudzis Latgolā ir atrūnamys piļsātuos, atseviškūs lauku apvydūs, nu taipat ari myusu dīnuos ev. luterani Latgolā ir minoritate.

Roksta autore: Maija Ārena

 

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
23
Svā
17:00 Leigū Viļakā @ Viļakys breivdobys estrade
Leigū Viļakā @ Viļakys breivdobys estrade
Jun 23 @ 17:00 – 23:45
Leigū Viļakā @ Viļakys breivdobys estrade
19:00 Juoņa dīna @ "Silene Resort&SPA"
Juoņa dīna @ "Silene Resort&SPA"
Jun 23 @ 19:00 – 23:45
19.00 – 22.00 Grilbārs: aizkūdys, šašliks, duorzuoji pagataveiti iz grila bez īrūbežuojumu. 22.00 Zaļumballis koncerts kopā ar grupu Jurs Ostrovskis & Valērijs Mukāns 23.00 Leluo gunskura aizdegšona 24.00 Dūšonuos papardis zīdu mekliejumūs   Vokora gaitā[...]
19:00 Leigū Rēzeknē @ Festivala parks
Leigū Rēzeknē @ Festivala parks
Jun 23 @ 19:00 – 23:45
Leigū Rēzeknē @ Festivala parks