Kai folklorys kūpa “Upīte” pyrmū albumu prezentēja

Kai folklorys kūpa “Upīte” pyrmū albumu prezentēja

Sastdiņ, 7. novembrī, Upeitis tautys nomā Škilbānu pogosta ļauds i gosti pīsadaleja folklorys kūpys “Upīte” pyrmuo albuma “Vusi ļauds breinovuos” attaiseišonys svātkūs.

Atkluojūt pasuokumu, Andris Slišāns kā karalīnem lyka sasajust Upeitis meitom i vīnam puišam, kurī dzīduoja albuma īrokstā, vysim dalinīkim beja sašyuti ari jauni lynu tārpi. Andris skateituojus īpazeistynuoja i lyudze ar aplausim sagaideit folklorys kūpys dalinīkus: sātys ražuotuoju, gorduokuos galis kapcietuoju, skaneiguo bolsa eipašneicu Inesi Matisāni, klarnetisti, stabulietuoju, bundzineicu, skaneiguokuo pusbolsu eipašneicu Kati Slišāni, skaneigū dzīduotuoju, kas pa mozam puortūp par dzīšmu suocieju Nataļju Putniņu, dyžys teiciejis mozmeitu, spieceigūs pusbolsu suocieju Santu Matisāni, lobu doncuotuoju ar cīši skaneigu bolsu, vairuoku dzīšmu suocieju Daigu Gabrāni, daudzu dzīšmu suocieju, plašuos bolss eipašneicu, treju dālu mamu Dainu Slišāni, skaņa bolsa eipašneicu, daudzu, daudzu gordu salatu taiseituoju Kristīni Jurāni, dyžū vejūļnīku, spieceiguo ūtruo bolsa eipašnīku, ituo diska īrokstu konsultantu i vīneigū veirīti Domeniku Slišānu. Vysbeidzūt ar applausim tyka sagaideita pīcu bārnu mama, dzīšmu suocieja, plotuo bolsa eipašneica, dzīšmu zynuotuoja, dzīduotoju kustynuotuoja Ligita Spridzāne. Aplausi tyka ari vēļ vīnam cīši stypram bolsam, kas dzieržams itymā diskā – Samantai Loginai.

Treis stuņžu garajā pasuokumā apmaklātuoji pīdzeivuoja naskaitamus breinumus: na tik Upeitis meitu i sīvu skaneigūs bolsus, nu ari atraktivuos spēlis, interesantuos dzīšmu apdaris, partū ka Andris Slišāns kotram kolektivam beja aizdevs sātys dorbu: sovā apdarē sagatavēt vīnu dzīsmi, kū dzīd folklorys kūpa “Upīte”, nu Upeitis kūpai beja juoizdūmoj, kai nūdzīduot dzīsmi, kū dzīd aicynuotī kolektivi. Tai folklorys kūpa “Upīte” izpiļdeja Upeitis etnografiskuo ansambļa dzīsmi “Tricej kolni, skanej meži”, Škilbānu etnografiskuo ansambļa dzīsmi “Šudiņ zīd’ i uoru pļova”, jaunīšu folklorys kūpys “Rekavas dzintars” dzīsmi “Iz vacuo okas sukruma”. Eipaši interesantys beja pasuokuma vaininīku versejis par grupys “Unknown Artist” jaunū “Točkas dzīsmu” i “Bez PVN” izpiļdeitū “Grybu dzeivuot”. Sovukuort Guntis Rasims nūdzīduoja “Upītes” dzīsmi “Rūtoj saule, rūtoj bite”, Škilbānu sīvys – “Kiukoj uoru zagiuzīte”, “Rekavas dzintars” – “Treis muosines ūguos guoja”, nu “Unknown Artist” – “Jauni puiši, siermi zyrgi”.

Ka folklorys kūpa “Upīte” dzīduošonai beja labi sasagatavejuse, tod daudz gryušuok guoja skateituojim, kurī pīsadaleja atrakcejuos, kab dabuotu jaunū albumu sovā eipašumā. Pasuokuma apmaklātuojim beja juobyut i lobai atmiņai, i juomuok byut izveiceigim, juomuok doncuot, kai ari dasasaceit pyrmajim iz atrakceju. Cylvāki beja gona atsauceigi i daudzi ari sajēme jaunū albumu.


Lels paļdis par atbolstu albuma radeišonā tyka saceits Vaļsts Kulturkapitala fondam, muzykys konsultantei Zanei Šmitei, Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma ekspertei Rutai Cibulei, skaņu īroksta i apstruodis meistaram Guntim Rasimam, diska dizaineram Artūram Slišānam, konsultantei Andai Beitānei, latgaliskuo tulkuojuma nūdrūšynuotuojai Edeitei Husarei, fotografam Andrim Zelčam, īrokstu radeišonys vītai, jaunuos paaudzis audzynuotuojim Upeitis pamatškolai i daudzim cytim lobys grybys cylvākim.

Pyrma doncuošonys dzīduošuos Igauņu saimis pavadejumā Andris Slišāns i Guntis Rasims zeimeigi sasavēre i sūleja, ka ar ituo albuma attaiseišonys svātkim breinumi Upeitē nasabeidz, partū ka byušūt vēļ vīns albums, kurymā dzīduošūt ari Andris Slišāns.

logo upite

Teksts: Vineta Zeltkalne sadarbeibā ar Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktoru Andri Slišānu
Foto: Vineta Zeltkalne

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]