Latvejis Universitatis prīškguojiejis – Latvejis Augtškolys – dybynuošona 1919. godā deve jaunys vareibys Latvejis vaļsts īdzeivuotuojim sajimt kvalitativu augstuokū izgleiteibu latvīšu volūdā. Itū vareibu izmontuoja ari Latgolys vuiceitīs grybūšī jaunīši. Godu gaitā studentejis lūks pasaplašynuoja: ka 1920./1921. vuiceibu godā Latvejis augtškoluos vuicejuos ap 3500 studentu, tod 1935./1936. vuiceibu godā tūs beja jau ap 8000. Teik dūmuots, ka laikā nu 1931./1932. leidz 1936./1937. vuiceibu godam 4 leidz 6 procenti nu studentu kūpskaita beja nu Latgolys. Lels vairums piec tauteibys beja latvīši, bet vuicejuos ari daudzi žydi, kai ari krīvu, vuocu, pūļu i pat sūmu tauteibys studenti nu Latgolys. Popularuokī studeju nūvierzīni beja tautsaimnīceiba i jurisprudence, lauksaimnīceiba, matematika i dobyszynuotnis, nu 30. godu beiguos vairuoki studenti nu Latgolys absolvēja ari Latvejis Muokslys akademeju. Pakuopeniski augūt studentu skaitam, jaunīši suoce veiduot dažaida veida organizacejis, kuruos apsavīnuoja nūvodnīki voi vīnkuorši dūmubīdri. Jau īprīšk vairuoki latvīšu studenti beja apsavīnuojuši studentu korporacejuos – iz vuocu tradicejom veiduotuos myuža organizacejuos, kurys izacēle ar tikai bīdrim pīejamu īkšejū sadzeivi i spylgtom atškireibys zeimem. Latgolys studenti, īsarūnūt Reigā, juta vajadzeibu piec organiziešonuos, kab dažaidu vacumu latgalīšu studenti sovstarpeji paleidzātu īsajust jaunajā vidē i veicynuotu studentu izaugsmi dorbam Latgolys i Latvejis lobā.

Latvejis Universitate.

Kai pyrmuo latgalīšu studentu organizaceja naatkareigā Latvejā 1921. goda majā Reigā nūsadybynuoja Latgolys Studentu savīneiba, kuru 1925. goda janvarī puorsauce par Latgolys Studentu bīdreibu (LSB). Dybynuošonys protokolu i statutus parakstejs Pīters Šadurskis, Viktors Barkāns i cyti latgalīšu studenti, izveidojūt vyspuoreja rakstura gon sīvītem, gon veirīšim pīejamu organizaceju. Pyrmsuokumūs – 1923. godā – organizacejā beja ap 50 aktivū bīdru, laika gaitā tūs skaits auga. Organizaceja reikuoja gon dažaidus literarūs lasejumus, gon pīsadaleja Latvejis Universitatis Studentu padūmis vieliešonuos. Ar laiku LSB bīdru vydā suocēs škeļšonuos i daudzi nabeja apmīrynuoti ar bīdreibys dorbu piec reorganizacejis. 20. godu vydā uzvarys guojīni suoce studentu i ari jau studenšu korporacejis, kuru popularitate i paražys pīsaisteja daudzus studentus. Storp 1925. i 1929. godu nu LSB atsaškēle treis organizacejis – bīdreibys  „Unitas Lettgalica”, „Dzimtene” i „Latgola”, kuo rezultatā organizaceja zaudēja lelu daļu aktivūs bīdru.

Latgalīšu studentu atbolstam Latvejis Kulturys fonds 1923. godā suoce daškiert finansialu atbolstu, atvālūt leidzekļus 30 naatmoksojamom stipendejom. Tys raiseja naapmīrynuoteibu studentu nu cytu nūvodu vydā, kuri skaiteja par nataisneibu tū, ka Latvejis Universitatis daškiertuos stipendejis beja juoatmoksoj i beja pīejamys proporcionali mozuokam studentu skaitam.

Korporaceju laiks

1925. goda 7. decembrī sovu pyrmū kūpsapuļci nūturēja septeni bejušī LSB bīdri, puorsvorā studenti, kurim simpatizēja tymā šaļtī popularuos studentu korporacejis, rezultatā tyka nūdybynuota bīdreiba „Unitas Lettgalica”. Kab nasarostu dūmstarpeibys ar korporaceju „Lettgalia” deļ leidzeiguo nūsaukuma, 1927. goda 7. decembrī latgalīšu bīdreiba puorsasauce par studentu korporaceju „Lacuania” (nu latiņu volūdys „Azarzeme”). Apstyprynojūt statutus aba garantejūt komanu pi korporacejis „Tālavija”, 1931. godā „Lacuania” uzjēme korporaceju jumta organizacejā Prezideju Konventā. Korporaceja par uorejim simbolim pījēme zylys, malnys i zalta kruosys capuris (dekeļus) i kruosu lentys. Tuos sauklis beja „Vires unitae agunt” (nu latiņu volūdys „Veiru spāks vīneibā”). Latgalīšu studentu organizaceju vydā storpkaru laikā „Lacuania” apvīnuoja iz vysa vaira latgalīšu studentu, tymā dorbuojuos ari jaunīši, kas nabeja dzymuši Latgolā, 1940. goda junī organizacejā beja 188 bīdri. Taipoš kai cytys studentu korporacejis, ari „Lacuania” dorbuojuos saskaņā ar studentu korporaceju lykumim, jaunūs bīdrus sauce par zānim voi fukšim, pylntīseigūs lūcekļus par kruosnešim voi komilitonim, tyka izmontuoti latiniski i vuociski termini, kai ari pīkūpta paukuošonuos ar rapirim. „Lacuania” bīdru vairuokums beja nacionali nūskaņuoti. Ilglaiceigs korporacejis vacuokais aba seniors beja gazetu „Zemnīka Ziņas” i „Jaunais Vords” redaktors Jezups Uljans, bet viceseniors Preiļu pedagogs Jezups Utināns. Organizacejis bīdru vydā beja Saeimys prīšksādātuoja bīdrs veiskups Jezups Rancāns, vairuokkuortejais tautys labkluojeibys ministrs Vladislavs Rubuls, izgleiteibys ministra bīdrs Jezups Čamans i bruņuotūs spāku generals Kazimirs Olekšs. Bīdru vydā beja ari Saeimys deputats Vinca Barkāns, gazetys „Jaunuo Straume” redaktors Vladislavs Silandžs i cyti. Piec Latvejis okupacejis „Lacuania” slēdze, nu tei sovu darbeibu turpynuoja trymdā apmāram 70 bīdru sastuovā, uzjamūt ari jaunus bīdrus. Korporaceja atjaunuoja sovu darbeibu Latvejā 1990. godā.

Nu Latgolys Studentu bīdreibys 1932. godā nūsadaleja 19 studenšu grupa, izveidojūt bīdreibu „Aurora”, bet jau nuokušuo goda majā organizaceja registrējuos kai Latvejis Universitatis studenšu korporaceja, komānu garantejūt pi studenšu korporacejis „Gundega”. Par sovom kruosom aurorys izavēlēje zalta, zylū i purpura kruosu, 1933. godā korporacejā dorbuojuos 27 aktivys jaunītis, bet jau 1939. godā – 89. Aktiva beja ari „Aurorys” filistru bīdreiba. Korporacejis idejiskī atbaļsteituoji i gūda filistri beja Jezups Rancāns, Vladislavs Rubuļs, uorsts Vincents Barkāns i Daugovpiļs Školuotuoju instituta direktore Valerija Seile. 1938. godā korporaceju uzjēme studenšu organizaceju apvīnuojušajā institucejā – Studenšu Prezideju konventā. Suokumā korporaceja, leidzeigai kai „Lacuania”, apvīnuoja tikai latgalīšu studentis, nu laika gaitā uzjēme na tikai jaunītis nu Latgolys. Piec sliegšonys 1940. godā korporaceja dorbuojuos trymdā i Latvejā sovu darbeibu atjaunuoja 1992. goda novembrī.

1933. goda 21. martā atlykušī LSB bīdri puorsaveiduoja par Latvejis Universitatis studentu bīdreibu „Montania”. Organizaceja nu vysim atvārtys palyka par slāgtu, turpmuok sovā vydā uzjēme tikai veirīšus i volkuoja pazeišonuos zeimis – capuris i kruosu lentys ar zylu i zalta kruosu. Nu 1936. goda februara da 1941. goda apreļam pastuovēja ari „Montania” vacbīdru aba filistru bīdreiba. Lai ari formali organizaceja beja apolitiska, atrūnamys līceibys, ka godu gaitā organizaceja suoce nūsaslīkt par lobu liberalim i kreisi orientātim uzskotim. „Montania” bīdru vydā beja nalegaluos Latvejis Komunistiskuos partejis aktivisti, pīvadumam, nu 1929. leidz 1931. godam organizacejā dorbuojuos vāluokais čekists i LPSR Īkšlītu tautys komisariata darbinīks Alfons Noviks. Suocūtīs padūmu okupacejai, „Montania” i bīdreibys „Latgola” vuords pasaruoda vairuokuos gazetu publikacejuos, kas agitej piļsūnim pīsadaleit okupacejis varys sareikuotajuos „Tautys Saeimys” vieliešonuos. Padūmu vara organizaceju slēdze 1940. goda vosorā, bet tuos likvidaceju formali pabeidze 1941. goda 3. februarī.

„Aurora” i „Lacuania” bīdri sabīdryskuo i politiskuo darbinīka Vladislava Rubuļa bērēs.

Dorbs vaļsts i akademiskuma lobā

Latgalīšu studentu organizaceju „Dzimtene” 1929. goda 16. janvarī piec atsaškeļšonys nu Latgolys Studentu bīdreibys dybynuoja 18 bejušī LSB bīdri kai vyspuoreju gon sīvītem, gon veirīšim pīejamu studentu organizaceju, kas nūlēme baļsteitīs iz latviskuma princypim, nasekojūt par vuocisku skaiteitajam korporaceju modeļam. Tei par mierki izvierzeja bīdru i bīdriņu audzynuošonu vaļsts i akademiskuma vuordā. Kai atpazeišonys zeimi tuos lūcekli volkuoja malni zylys kruosu lentys. Organizacejis bīdru vydā beja Daugovpiļs jurists Vitolds Strauts, literate Austra Rudzīte i agronoms Stanislavs Keišs, kai ari ekonomists i Latgolys Studentu fonda vadeituojs Fraņcs Teirumnīks. 1935. goda 12. novembrī vīneibu puorsauce par Latvejis Universitatis studentu bīdreibu – vīneibu “Dzimtene”. Jau 1935. goda oktobrī tei kūpā ar vēļ ostoņom studentu bīdreibom i vīnuotnem beja izveiduojuse Vīneibu Savīneibu – vīnu nu golvonajom jumta organizacejom storpkaru Latvejā, kas apvīnuoja nakorporeliskuos studentu myuža organizacejis, leidzeigi kai korporaceju veiduotais Prezideju Konvents. Savīneiba ari pījēme kūpeigys atškireibys zeimis – rombveida dzyntara pīspraudi ar vīneibys simbolu, kai ari kremkruosys i purpursorkonys kruosys capuri. „Dzimtenes” bīdri reikuoja dažaidus izgleitojūšus lasejumus, pīsadaleja Vīneibu Savīneibys kasgadejūs Dorba svātkūs, ari Latgolys sabīdriskūs darbinīku bērēs, pīvadumam, goreidznīka, kulturys i sabīdriskuo darbinīka Nikodema Rancāna izvadeišonā 1933. godā.

Studentu bīdreibu „Latgola” izveiduoja 10 bejušī LSB bīdri 1929. goda 13. martā, par bīdreibys devīzi izavielejūt „Ar skaidru sirdi tāvu zemis dorbā”, i par sovu mierki bīdreiba izvierzeja izaudzynuot kuorteigus i gūdeigus Latvejis vaļsts piļsūņus. Bīdri nosuoja zyli boltys kruosu lentys i kruosu capuris, kai ari atsaturēja nu alkohola lītuošonys. Tuos kruosu karūgu ar izšyutū devizi 1939. goda 6. majā īsvieteja veiskups Boļeslavs Sloskāns. Ap 1935. godu bīdreiba „Latgola” dabuoja sovys telpys divūs dzeivūkļūs Reigā, Ganeibu dambī 15, kur izveiduoja ari internatu 20 studentim, kuri tī dzeivuoja, moksojūt zamu cenu (18–20 latu mienesī), i varēja sajimt veseleigu iedīni, skaiteit gruomotys i klauseitīs radeju. Reikuoja pasuokumus, koncertus, uzvede lugys Reigā i leluokajuos Latgolys piļsātuos. 1937. aprelī bīdreibā „Latgola” dorbuojuos 70 bīdri, nu kurim 11 beja filistri – Jaunjelgovys komercškolys direktors Kārlis Sangovičs, Modūnis rajona agonoms Fraņcs Laganovskis, Daugovpiļs apriņča slimineicys uorsts Donats Sangovičs. Treisdesmitūs godu beiguos bīdru skaits beja stypri pasalelynuojs, 1939. godā organizacejā dorbuojuos 110–140 bīdri (dažaidūs olūtūs bīdru skaits mynāts atškireigs). Vairums organizacejis „Latgola” bīdru beja nu Latgolys, bet dorbuojuos ari jaunīši nu Reigys, Kūrzemis i Vidzemis. Lai ari suokūtnieji bīdreiba idejiski beja pītyvynuota nacionaldemokratiski nūskaņuotajai Vīneibu Savīneibai literaturā teik mynāts,ka, leidzeigi kai „Montania”, ari “Latgola” politiski ir slīkusēs kreisūs ideju vierzīnī. Bīdreibā dorbuojuos ari komunistiski nūskaņuota studentu grupa, kuri vāluok īsasaisteja okupacejis varys organiziešonā, pīvadumam, vīns nu grupys puorstuovim Bronislavs Kudeiko dorbuojuos bīdreibā 30. godu beiguos, vīnlaikus byudams aktivs komunistiskuos pagreidis literaturys izplateituojs i Latvejis Komunistiskuos partejis bīdrs. 1940. godā Kudeiko tyka par Tautys Saeimys deputatu, nu 1941. goda vosorā vuocu spāki jū struopeja ar nuovi. Piec sliegšonys 1940. godā „Latgola” dorbuojuos trymdā Australejā i Amerikā, nu Latvejā piec naatkareibys atjaunuošonys sovu darbeibu naatsuoce.

Religiska rakstura studentu organizacejis

Bīdreibu „Fraternitas Catholica”dybynuoja 1933. goda 26. janvarī, i tei par sovu mierki izvierzeja apvīnuot latvīšu i latgalīšu katuoļticeigūs veirīšu dzymuma studentus. Bīdreibai beja sova vairūga veida nūzeime, kai ari kruosu lentys i capuris. Bīdreibys kruosys beja zalta, bolta, sorkona, zaļa i bryuna, bet devīze skanēja “Par Dīvu, tieveju i zynuotni”. Jaunuokūs bīdrus sauce par juniorim, pylntīseigūs par fraterim, bet vacuokūs i studejis beigušūs bīdrus sauce par filistrim. Pyrmajā darbeibys godā organizacejā beja 19 bīdri, godu gaitā tūs skaits auga, pīvadumam, 1939. godā „Fraternitas Catholica” īsastuoja 30 jaunī bīdri. Katuoļu studentu organizacejis bīdru vydā beja daudz gareidznīku i teologejis studentu, organizacejis vadeituojs 1935. godā beja vāluokais trymdys aktivists Benedikts Čevers, piec tam leidz 1940. godam organiaceju vadeja rokstu kruojuma „Olūts” literarais redaktors Norberts Trepša, bet tuos kapelans i pādejais seniors beja Henriks Trūps. Bīdreibys telpys atsaroda Reigys Nabadzeiguo Bārna Jezus muosu klūstera teritorejā Klūstera īlā, kai ari dorbuojuos bīdreibys vadeits internats, kurā par zamu īris moksu dzeivuoja studenti. „Fraternitas Catholica” eipaša sadarbeiba beja izaveiduojuse ar Aglyunys gimnazeju, kurai bīdreiba 1940. godā dovynuoja karūgu.

Nu mozuokom latgalīšu studentu organizacejom pīmynoma 1937. godā dybynuotuo studenšu bīdreiba „Terra Mariana”, kurys darbeibys princypi beja leidzeigi „Fraternitas Catholica”. Organizacejai pīderēja internats katuoļu studentem Klūstera īlā, cikom bīdreibu likvidēje 1941. goda 22. martā. Taipoš nu 1925. goda apreļa da 1939. goda novembram dorbuojuos Latgolys latvīšu studentu bīdreiba, kuru Rēzeknē dybynuoja vāluokais gareidznīks Alberts Birnbaums ar dūmubīdrim, kurus nauzjēme Latgolys Studentu savīneibā. Ari Latgolys latvīšu studentu bīdreiba uzturēja kontaktus ar Vīneibu Savīneibys organizacejom, nu nasajmēme plašu atsauceibu studentu vydā.

Kūpumā lelais latgalīšu studentu bīdreibu skaits paruoda, ka studenti nu Latgolys paraleli studejom tikpat lelā mārai kai cytu nūvodu studenti prota atrast laiku i spākus aktivai darbeiba akademiskuos organizacejuos. Vairuokys nu itom organizacejom, pīvadumam, „Montania”, „Lacuania”, „Dzimtene” i „Latgola”, varēja apvīnuot spākus Latgalīšu studentu fonda izveidē.

Lela daļa nu latgalīšu organizaceju bīdru piec studeju beigom, napuortraucūt tymuos darbeibu, palyka par prasmeigim specialistim voi nanūgurstūšim sabīdryskajim darbinīkim, kas veļteja sovu dorbu Latgolys lobā vysa myuža garumā.