Latgalīšu sabīdreibā suokušuos diskusejis par Latgolys kongresa symtgadei veļteituo pīminekļa uzrokstim, tymūs saredz vairuokys napiļneibys, tymā skaitā pareizraksteibys klaidys latgaliskajā tekstā.

Ituo gods majā Rēzeknē paradzāts atkluot pīminis vītu Latgolys kongresa symtgadei. Tei atsarass piļsātys centrā storp autoūstu i Kovšu azaru, nazkodejuo kinoteatra “Diana” vītā. Itei vīta nav izlaseita najauši, partū ka taišni itamā kinoteatrī 1917. goda 26. aprelī nūtyka Latgolys kongresa pyrmuo dīna.

Pīminis vītā atsarass Latgolys kongresa symtgadei veļteits pīmineklis, iz tuo paradzāti div uzroksti, vīns latgalīšu rokstu volūdā, ūtrys latvīšu literarajā volūdā. Latvīšu literarajā volūdā pīmineklī īkaļs Raiņa vuordus: “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu”. Zam Raiņa vuordu mozuokim burtim byus uzroksts latgalīšu rokstu volūdā: “1917. goda 26. un 27. aprelī p. v. st. itymā vītā kinoteātrī “Diana” nutyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kurzemi un Vidzemi.”

Vairuokim kulturys i sabīdriskajim darbinīkim ir ībyldumi pret uzrokstu latvīšu literarajā volūdā – Raiņa vuordim, tī grybātu vysus pīminekļa uzrokstus redzēt tik latgaliski. Taipat teik nūruodeits iz pareizraksteibys klaidom latgaliskajā tekstā, kurs itūšaļt naatbylst ni tai sauktajai vacajai, ni jaunajai ortografejai, taipat diskusejis raisejs izvālātais kongresa nūsaukums “Pyrmais Latgolas latvīšu kongress”, zynuotnīku īskotūs korektuok tū byutu saukt par “Latgolys kongresu”.

Diskusejā par napiļneibom pīminekļa uzrokstūs i tū, voi i kai tuos varātu nūvērst, pīsadola filologejis doktore, Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesore i Latgalīšu kulturys bīdreibys puorstuove Ilga Šuplinska, bīdreibys “Latgolys Saeima” puorstuovs Guntis Rasims, Rēzeknis piļsātys dūmi i bīdreibu “Latgalieši” puorstuov Juoņs Krišāns.