Roksta autors: Rihards Sisojevs

Nu jau otkon septembris īguojs myusu kasdīnā – kai bārnim, tai jūs vacuokim tys nūzeimoj deveņus mienešus aizrauteigys vuiceišonuos i agruok izītuo školys materiala atkuortuošonu. Nazy voi myusu dīnuos školu skaitom kai privilegeju, dreižuok kai nareši gryutu, bet obligatu nostu, cikom na tik seņ tei beja lela privilegeja. I pyrmais izgleiteibys kolna vierzīnī speramais sūļs kai tūreiz, tai i tagad ir laseišonys vuiceišonuos i itam aizdavumam radeitais leidzeklis – ābece. 

Pyrmuo ābece – munys auss i acs

Koč i ābeci skaitom par vuiceibu procesa pamatakmini, tys tai nav bejs vysod, patīseibā – taišni preteji. Senejuokajūs laikūs vysaidu orūdu i prašmu vuiceišonys process beja kūpīnys vacuokūs lūcekļu aizdavums. Tūs laiku vuiceišonuos procesu varātu dīzgon vīgli raksturuot kai “verīs i atkuortoj”, kur bārns vysuprimitivuokajā veidā atkuortuoja tū, kū dora pīauguši i juo vacuoki. I nabeja svareigi, kaidu lūmu bārna vacuoki ījēme kūpīnā, kaidus dorbus jī dareja kasdīnā, bārna aizdavums beja viereigai vērtīs, kab kaidā šaļtī varātu patstuoveigi atkuortuot radzātū. Ite mes runojam par vēļ vīnkuoršom sabīdreibom, kur vajadzeiguos īmanis beja teišā veidā saisteitys ar praktiskim i kasdīnā vajadzeigim dorbim – medeibom, iedīņa gataveišonu i leidzeigi.

Kara, tierdznīceibys i vys sarežgeituoku attīceibu sovā vydā rezultatā ciļšu i kūpīnu īškīnē suoce veiduotīs pyrmuos vaļsts. Roduos dorbi, kas nav teiši saisteiti ar izdzeivuošonys prasmem. Vīns nu jaunūs vaļsts instituta aizdavumu beja na tikai ryupis par sovu dzeivuotuoju fiziskū aizsardzeibu i lobbyuteibu, bet ari taidu cylvāku sagataveišona, kuri ir spiejigi vadeit i organizēt vysaidus sabīdreibai vajadzeigus dorbus. Taidā veidā leidz ar medinīku i zemnīku dorbim suoce rastīs vajadzeiba piec jaunu profeseju, kas ir vajadzeigys organizātys sabīdreibys dzeivē, bet kuru īmanis nav īsavuicamys vīnkuorši nūvāruojumu rezultatā.

Tradicionali īkruotuos pīredzis nūdūšonys leidzeklis beja mutvuordi, kas ir parūceigs instruments, bet ir izmontojams tikai personeiguos pīredzis nūdūšonai, cikom vaļsts eksistencis pamatā ir kolektivuos pīredzis izkruotuo bagaža, kū nav īspiejams nūdūt mutiski. Tai pakuopeniski leidz ar abstraktu i sarežgeitu lītu rasšonūs pasaruodeja vajadzeiba piec universalys storppaudžu informacejis izkruošonys i apmainis sistemys – tai roduos raksteiba.

Vīnkuoršuok sokūt, abstraktu i universalu zeimu – burtu – rasšonuos rezultatā cylvākim roduos īspieja dabuot pīredzi i īspaidus par lītom i problemom, kurys nav teiši/personeigi pīdzeivuotys. Prasme skaiteit i raksteit ir cylvāku vuiceišonuos pamatā, i pats pyrmais pūsmys tymā ir ābece.

Kaidi laiki, taidys i ābecis

Ābeču saturs labi paruoda tū laiku, kurā tuos tyka radeitys i lītuotys. Pīmāram, Senejā Romā bārni vysupyrma vuicejuos burtu skanis, paraleli saprūtūt nu kaidu skaņu/burtu veidojās vuords, i tikai piec tuo īsavuiceja vuordu grafiskū pīrokstu. Tam pamatā beja romīšu sabīdreibā voldūšuo oraluo informacejis apmainis tradiceja, kod cylvāki vajadzeigū informaceju dabuoja i nūdeve mutiski. Gudra i izgleituota romīša aizdavums beja prast pīraksteit mutiski izsaceitū (lykumu, reikuojumu voi pavieli), taidā veidā nūstyprynojūt pasaceitū. Tai par bārnu pyrmū losomvīlu tūs laiku ābecēs beja filozofiski traktati i laiceiguo satura teksti. Nazy voi taidi pyrmī teksti paleidzātu sevkuru laiku bārnim īsavuiceit lobuok skaiteit.

Atškireibā nu Senejuos Romys, kristeigajā Eiropā vyss beja gona cytaiži. Ite bārnu skateitprasme tyka vuiceita caur religiska satura tekstu i tūs apkūpuojumu – katehismu – skaiteišonu, kas leidz pat 19. g. s suoku beja vīneiguo losomvīla ābecēs. Tymā laikā bārnu apvuiceiba i sasadūršona ar ābeci beja vysā atškireiga. Boguotuokajim tierguotuoju bārnim pilsātuos leidz ar ābeci vuiceja ari aritmetiku i matematiku, cikom nabadzeiguokajim dzeivuotuojim i zemnīku bārnim ābece tyka vuiceita bazneicys svātdīnis školā (ka vyspuor taida tyka apmaklāta). Taidā veidā daudzim bārnim tei varēja byut pyrmuo i gondreiž vīneiguo sasadūršona ar itū nūzeimeigū gruomotu. Ābecis školuošonūs vacuoki vysā vīglai varēja puortraukt – nūsprīžūt, ka bārns jau “gona” daudzi zyna voi konkretuo dorba dareišonai nikas vaira nabyus vajadzeigs.

Dīvamžāļ vydslaiku izgleiteibys i ābecis vuiceišonys metodis vēļ ilgi beja gūdā. Bārnus varēja na tikai sist i morali ītekmēt (tys pat beja rekomendāts), bet poši “gudrī pīaugušī”, kuri sastateja ābecis, moz dūmuoja par tim, kam tuos beja dūmuotys. Bārni vuicejuos skaiteit burtu skaņu pīrokstu ci bokstabus, tūs mieginojūt apvīnuot ziļbēs i tod veiduot vuordus, kuru pamatā otkon beja Beibelis i religiska satura teksti. Ite pat saleidzynojūši vīnkuoršs vuords varēja puorsavērst sarežgeitā burtu i skaņu mudžeklī. Tik ratajam sešus voi ostoņus godus vacajam ābecis školānam izadeve vīglai saprast dažu lobu religiskūs tekstu puornastū i abstraktū nūzeimi. Pat pareizi nūlosūt vuordu, navarieji byut drūšs, ka esi tū izlasejs pareizi, tok, ka puor placu stuov školuotuojs, kura dorba metodis aicynoj iz mīsys struopi, tod attīksme pret gruomotom i vysa veida drukuotū tekstu izsauce tik rībumu i bailis.

Latvejis teritorejā tikai 18. g. s pasaruodeja ideja puorsavērt sarežgeitū bokstabu vuiceišonu, padorūt tū bārnam draudzeiguoku i saprūtamuoku. Itū kusteibu aizsuoce vuocbaļtīts i lobs latvīšu zemnīku draugs Gotlībs Fridrihs Stenders (1714–1796), kurs, Eiropys apgaismeibys ideju īdvasmuots, nūsprīde puorsavērt skaiteišonys vuiceišonu i 1787. godā izdeve sovu pyrmū ābeci. Tamā beja daudzi poša Stendera veiduotī zeimiejumi i religiskī teksti tyka nūmaineiti pret vīnkuoršuokim i bārnim saprūtamuokim losomgobolim (par viesturi, geografeju i vysaidu ceļuojumu aprokstim). Stenders beja puorlīcynuots, ka vajag palelynuot bārnu interesi par puorskaiteitū, kas ir īspiejams tik caur jim saprūtamim tekstim i tālim. Piec Stendera metodis jau 19. g. s suokuos ābecēs suoce pasaruodeit i vīnkuorši aritmetikys aizdavumi, bet jau 1844. godā tyka izdūta pyrmuo ābece ar tim laikim progresivu skaņuošonys metodi (kura teik izmontuota i vēļ šudiņ), kod vuicamajam burtam sūpluok ir tuo vuordu ilustracejis, bet kotrys jaunais burts teik vuiceits piec īprīškejuo apgiušonys.

Ābecis i politika?

Tradicionali ābeču sastateituojus nūdarbynuoja sabīdreibys izgleituošonys vaicuojumi, tok, par speiti tam, jī nabeja atrauti i nu sova laika varys īgrybu. Taida varys i izgleiteibys apvīnuojuma pīmārs ir Nikolaja Sokolova i Juoņa (Ivana) Spruoģa sastateituo i 1864. godā Viļņā izdūtuo gryomota “Латышскiй  букварь” (Latvīšu bukvars), kas latiņu burtu drukys aizlīguma laikā (1865–1904) piļdeja Krīvejis imperejis Vitebskys guberņā dzeivojūšūs latvīšu (puorsvorā latgalīšu) puorkrīvuošonys politiku. Lāmuma pamatā beja tymā laikā bīži nūteikūšuos pūļu sasaceļšonys Krīvejis imperejis rītumu regionūs, kas eisai piec apspīšonys otkon atsasuoce. Tuo laika Krīvejis imperejis Zīmeļrītumu gubernators Konstantins Petrovičs fon Kaufmans 1865. gods 6. septembrī izdeve cirkularu (sova veida pavieli), kas aizlīdze juo puorvaļdeitajā teritorejā – leluokajā daļā Leitovys, Boltkrīvejis i myusu dīnu Latgolys – lītuot pūļu ci latiņu alfabeta burtus, taidā veidā grybūt mazynuot dumpinīcyskūs pūļu kulturys ītekmi regionā. 1866. godā imperators Aleksandrs II ar mutisku pavieli galeigi nūstyprynuoja fon Kaufmana cirkularu.

Kai tys bīži goduos, lāmumam beja pretejs efekts i latiņu burtim raksteituo gruomota mudri palyka par pīpraseitu kontrabandys preci. Par aizlīgtuos drukys centru palyka leitovīšu apdzeivuotuo Austrumpryusejis daļa ci Mozuo Leitova, kuru naskuore latiņu drukys aizlīgums. Tī tod gruomotys tyka drukuotys i vysaidim slapynim veidim nūguoduotys ari myusu regionā. Var praseit: “Deļkuo vest gruomotys nu Austrumpryusejis, ka itepat pi suona beja cytu latvīšu apdzeivuotuo Vydzeme i Kūrzeme?”. Koč i etniski tyvi, bet baļtīši, kai tūlaik sauce iz rītumim nu Latgolys dzeivojūšūs latvīšus, kasdīnā lītuoja cyta veida alfabetu – vuocu atvastūs gotu burtus, deļtuo nu tīnis īvadamuos gruomotys nabeja eisti “sadereigys”.

Kontrabandys gruomotys ebreju seiktierguotuoju paunuos pa nūmalim celim tyka vastys iz austrumim, tymā skaitā iz Latgolu, kur tuos vairuokys reizis tyka puorraksteitys ar rūku, kai tū, pīmāram, dareja nautrānīši Andryvs Jūrdžs i Pīters Miglinīks, cikom raksteitū vuordu leidz bārnim aiznese jūs muotis, kas muocēja skaiteit, voi tai saucamuos “direktorkys” – apzineigys vītejuos sīvenis, kurys, vītejūs katuoļu bazneickungu mudynuotys, apstaiguoja tyvejuos solys i vuiceja bārnus gruomotā.

Kas atsatīc iz īprīšk pīmynātū “Латышскiй букварь”, tod tys nabeja nivīnam vajadzeigs, koč i gruomotys autori ceņtēs, speciali veidojūt gruomotu saprūtamā veidā, atvāruma kairajā pusē izvītojūt tekstu krīvyski, bet lobajā pusē – satura ziņā leidzeigu tekstu, kas beja pīraksteits kirilicā.

Kai pīzeist ābeču kolekcionars i pietnīks Jurs Cybuļs, vysā sovaiduo latgalīšu bārnim dūmuotuo ābece natyka ni pierkta, ni jimta par breivu. Tam beja vairuoki īmesli – vysupyrma, itei ābece beja absoluts pareizticeibys propagandys leidzeklis, kurā krūpļuotuos katuoļu lyugšonys tyka pasnāgtys pretstotā “pareizajim” pareizticeibys religiskajim tekstim. Logiski, ka bazneickungi, kuri, bez švuorbu, beja Latgolys dzeivuotuoju kasdīnys autoritatis, taidu “vuiceibu” materialu nikaidā veidā navarēja rekomendēt i nūlīdze. Pa ūtram, školuotūs latgalīšu vydā (kuru i tai nabeja daudzi) kirilicys burti beja moz zynomi, deļtuo taida gruomota nabeja izmontojama ni školuotuoju vydā, ni tim, kuri raksteitū vuordu vuicejuos sātā.