LNB kolekcejā “Radio Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” izskaniejušī raidejumi latgaliski i par Latgolu

LNB kolekcejā “Radio Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” izskaniejušī raidejumi latgaliski i par Latgolu

Autors: portals lakuga.lv

Latvejis Nacionalajā bibliotekā (LNB) globojās “Radio Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” raidejumu kolekceja, kurymā atrūnams raidejums latgaliski “Latgolas bolss”, īroksti ar rakstnīka Juoņa Klīdzieja bolsu, reportažys par sova laika Latgolys kulturys aktualitem i c. Sabīdreibai kolekceja pīejama nu februara vyds.

“Radio Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” dorbu suoce 1975. godā Minhenē (Vuocejā), par golvonū aizdavumu izvyrzūt radeit latvīšim nacenzātu, obejktivu, patīsu i nūzeimeigu informaceju pošu volūdā.

LNB kolekceja snādz īskotu “Radio Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” latvīšu redakcejis dorbā Amerikā, Minhenē, Prāgā i Reigā, tematūs, kai ari informacejā, kuru sagataveja i puorraideja, nasaverūt iz Moskovys centīnim traucēt translacejai. Itūšaļt radejis raidejumu kolekceju veidoj 210 vīneibys kūpš 20. godu symta ūtruos pusis leidz 2002. godam, tī nūsaklausomi dom.lndb.lv.

“Radio Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” latgalīšu volūdā skanēje raidejums “Latgolas bolss”. Suokūtnieji, nu 1975. leidz 1995. godam, tū puorraideja nu Minhenis, piečuok leidz 1997. goda nu Pragys i pādejā raidejuma pastuoviešonys pūsmā nu 1997. leidz 2004. godam tys skanēje nu Reigys.

“Latgolas bolss” suoce skanēs pasateicūs Bonifacejam Briškai, jis panuoce, ka 1975. godā amerikaņu vadeiba “Radio brīvā Eiropa” pi latvīšu raidejuma pīkryta raideit ari latgaliski. Nu suoku latgalīšu volūda skanēje daži minoti nedeļā, nu ar laiku nūsaceja radejis etera laiku. Raidejuma pamatideja beja atspīgeluot latgalīšu kulturu i volūdu, viesturi i politiku.

Nu suoku “Latgolas bolsa” saturu veiduoja regularys trymdys katuoļu prīsteru uzrunys, dīvkolpuojumu puorraidis, viests par latgalīšu dorbu trymdā. Materialus raidejumam sagataveja na tikai tuo redakceja, bet īsyuteja poši latgalīši. Atmūdys godūs “Latgolas bolss” sajēme Latvejis korespondentu informaceju par Latvejis tautsaimnīceibu, politiku i latgalīšu dzeivi Latvejā. Raidejums puorstuoje skanēs 2004. godā piec Latvejis īsastuošonys Eiropys Savīneibā.

“Latgolas bolss” nabeja vīneigais latgaliski veiduotais radejis raidejums, nu 1989. leidz 2012. godam Latvejis Radejis viļņūs skanēje žurnalista Bronislava Spridzāna veiduotais raidejums “Latgolas Vōrds”. Tys beja ilguokais nacionaluos radejis raidejums latgalīšu volūdā. Ideja par raidejumu latgalīšu volūdā rodusēs Atmūdys pošuos suokuos Reigys latgalīšu bīdreibys “Trešō zvaigzne” vadeituojai I. Paklonei, kas uzrunuojuse B. Spridzānu uzajimt itū dorbu. Raidejuma “Latgolas Vōrds” golvonais mierkis beja akceņtēt latgalīšu volūdys nūzeimeibu publiskajā telpā.

Itūšaļt Latvejis Radejā skaņ vairuoki raidejumi latgalīšu volūdā. Nu 2012. goda rudiņa Latvejis Radejis 1. programā sastdīņu vokorūs iz sasatikšonu aicynoj raidejums “Kolnasāta”, nu 2017. goda vosorys piecpušdīnē pīktdīnēs Latvejis Radejis 1. programys trejuos Latgolys frekveņcēs skaņ raidejums “Latgolys stuņde”. Sovpus nu ituo goda janvara Latvejis Radejis 5. programā (Pieci.lv) skaņ pyrmais jaunīšim dūmuotais raidejums latgaliski “Pīci breinumi”.

“Radio Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” nūdūtajā kolekcejā var klauseitīs vairuokus īrokstus latgaliski i saisteitus ar Latgolu.

Juoņs Pitrāns par Krīvejis kulturys ministra J.Sidorova vizeiti Latgolā, apmeklejūt kulturys i izgleiteibys īstuodis Rēzeknē, kai ari Baļtejis teatru festivala “Homo Novus” atkluošonu Daugovpilī.
dom.lndb.lv/data/obj/72112.html

Daugovpiļs dzeļžaceļa stacejis rūbežkontrolis punkta atsaver iz treis godu darbeibu.
dom.lndb.lv/data/obj/73152.html

Fragments nu Juoņa Klīdzieja gruomotys “Prezidents un Latvijas paaudze”: nūdaļa “Prezidenta gājiens” par Kārli Ulmani.
dom.lndb.lv/data/obj/76772.html

Valdis Krāslavietis – latvīšu trymdys “dusmeigais” dzejnīks; V. Krāslavietis skaita sovus dorbus: “Kas mums vairs kopīgs”, “Pēc Dziesmu svētkiem Sietlā”, “Tiem, kas šo dzejoli nekad nedzirdēs”.
dom.lndb.lv/data/obj/77240.html

Par dzejnīku Valdi Krāslavieti; V. Krāslavietis skaita sovus dorbus: “Dzīvo dziesma, dzīvo tauta”, “Jāņa Kalmītes gleznu izstādē”, “Mūs bāliņu ziņotāji”, “It kā labākas nākotnes vārdā”, “Jau trešo gadu desmitu”.
dom.lndb.lv/data/obj/77239.html

Juoņs Klīdzējs skaita fragmentus nu sovys jaunuokuos gruomotys “Prezidents un Latvijas paaudze”: fragmenti nu nūdaļom “Mēģinājums zīmēt profilu, bīskapa un Latvijas saeimas vice-priekšsēža Jēzupa Rancāna piemiņai”, “Zenta Mauriņa – latviešu balss Eiropā”, “Brīvības paaudzes rakstnieks Alberts Sprūdžs”.
dom.lndb.lv/data/obj/77761.html

Daugovpiļs hidroelektrostaceja i ekologiski-politiskī aspekti.
dom.lndb.lv/data/obj/81898.html

Par rakstnīku Juoni Klīdzieju; fragments nu krruojuma “Tās balsis, tās balsis” – dalieji autobiografisks stuosts; stuosts “Šie abi ir nenormāli” par latvīšu īceļuotuoju pīdzeivuojumim Amerikā; pozitivuo realisma nūvirzīņs 1930. godu latvīšu literaturā i divi latgalīšu puorstuovji, kas suokušs raksteit latgaliski – Aļberts Sprūdžs i Juoņs Klīdzējs., fragments nu J. Klīdzieja pyrmuo romana “Jaunieši” (izguojs 1942. godā Reigā).
dom.lndb.lv/data/obj/82517.html

Paulīne Zalāne voda Pīteram Miglinikam veļteitu raidejumu: eisa Miglinīka biografeja, latvīšu, katuoļu i latgalīšu navīnleidzeiguos tīseibys 19. godu symta ūtrajā pusē, dorbs pogosta vaļdē i nataisneigī krīvu īriedni, Pīters kai dzejnīks, dzīsminīks i orators ceinuos par tīseibom, taisneibu i breiveibu Latgolā, tautys advokats, sliepšonuos mežā, apcītynuošona, tīsuošonuos pret muižnīkim, veseleibys problemys i nuove, Miglinīka laikmata i personeibys izgaismuošona Ontona Rupaiņa trilogejā “Māra mostas”.
dom.lndb.lv/data/obj/84106.html

Padūmju Krīvejis ībrukums Abrenē 1940. goda junī i pirmī nūgalynuotī.
dom.lndb.lv/data/obj/84518.html

Juoņa Pitrāna reportaža par Latgolys dzeivuotuoju saimnīciskū darbeibu.
dom.lndb.lv/data/obj/98010.html

Raidejumi “Latgolas bolss”

Aktualūs nūtykumu aproksts; Valdas Madalānes reportaža par Ontona Kūkoja dybynuotū Muokslys školu Ludzā i Latgolys muokslys darbinīkim (Pīters Miglinīks, Nikodems Rancāns, Andrīvs Jurdžs i c.); Andra Stroda Sirmā reportaža par Varakļuonu davumu Latgolys kulturai: Varakļuonu školys jubilejs, nūvoda izcilī sabīdriskī darbinīki, latgalīšu volūdys izmontuošona; Juoņa Pitrāna reportaža par Preiļus nūdybynuotū bīdreibys “Norden” nūdaļu, Inārys Batarāgys i Agitys Daudzis komentari; Jūlijs Trūps par presis izdavumu nuokūtni Latgolā, Juoņs Elksnis par izdevumu “Zemturis”; Valda Labinska apskots par puovasta Juoņa Pāvila II lāmumu naapmeklēt Ukrainu, Prāgys studejā Dainis Mjartāns.
dom.lndb.lv/data/obj/97903.html

Jūlijs Trūps par 25.marta deportacejis uperu pīminis pasuokumim Rēzeknē, Ludzā i Preiļūs; Juoņs Pitrāns par 25. marta atceris pasuokumi Eglainis stacejā, politiskū škandalu Daugovpilī, kas saisteits ar Artūra Priedīša uzastuošonu Daugovpiļs TV par krīvu integraceju i krīvu volūdys statusu Latvejā; Andris Strods Sirmais par 16.03. nūtykušū seminaru “Latgaļu likteņgaitas senvēsturē: arheoloģija, valoda un vietvārdi” (trešais nu sešu seminaru cykla par “Latviešu valodas un tautas rašanos”), tuo dalinīkim i skortajom temom; Valda Madalāne par 22.03. dybynuotū Omotnīceibys kamerys Rēzeknis bīdreibu, tuos viesturi, mierkim i aizdavumim; Andris Strods Sirmais par varakļuonīšu omotnīceibys izstuodi Viļānūs, interveja ar tautys daiļomotu meistari Jannu Ereli; Latgolys apgoboltīsys prīkšsādātuojs Kārlis Valdemiers par nūzīdzeibu i tuos apkaruošonys īspiejom; Juoņs Pitrāns par Latgolys informacejis i kulturys biroju Daugovpilī, sadarbeibys leigumu ar ASV informacejis cetru Reigā; Jūlja Trūpa saruna ar partejis “Tēvzemei un Brīvībai” ģeneralsekretara vītneicu Palmiru Lāci par komunistiskuo terora uperu pīminis dīnu Latgolā, par partejis aktivitatem Latgolā, studejā Minhenē Valdis Labinskis.
dom.lndb.lv/data/obj/71659.html

Kalenders

Nov
3
Svā
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Nov 3 @ 15:00 – 16:45
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]