Raidejumu cyklā “Ir Latgale mūsu” julī par Latgolys cylvākim i dobu

Raidejumu cyklā “Ir Latgale mūsu” julī par Latgolys cylvākim i dobu

Rokstu sagataveja: raidejums “Ir Latgale mūsu”

Multimedialais raidejumu cykls “Ir Latgale mūsu” izzynoj Ežazara apleicīni, teikās ar cylvākim, kuri nav dzymušs Latgolā, i gastej latgaliskajūs Drycānūs.

Raidejuma vadeituoja Inga Čekša-Ratniece juļa suokumā gasteja Dagdys pusī, Jaundūmis muižys pyrmais puorvaļdnīks Armands Pudniks atkluoj daudzus solu karaļa Ežazara nūslāpumus i patīseibys. Azars, saukts ari par Eža azaru, Eša azaru, Ješazaru, Jēša azaru, lepojās na viņ ar solom, bet ari ar zivim, putynim i ūzulu audzi 19 hektaru plateibā.

Dagdys nūvoda turisma informacejis centra vadeituoja Inga Soloha atkluoj, ka ik godu pi iudiņa teik atkluotys 1-2 gostu sātys, ari pierts. Taišni azaru vylynuojums var veicynuot turismu Latgolā.

Sovukuort, nabyudami latgalīši, Ilze i Lauris Cekuli reikuojušs 3×3 nūmetni Latgolā. Sovdabeigs stuosts aizveds žurnalistu Daini Īvānu iz Kruoslovu. Ilzis i Laura Cekulu saimei tei ir jau dasmytuo nūmetne kai dalinīkim, bet pyrmuo kai vadeituojim. Raidejumā Ilze i Lauris stuosta, ka suokumā vārušīs Zemgalē, tik tod izavieliejušs Kruoslovu. “Ite ir kai puorsokā, tuos mozuos Kruoslovys muojenis ar fantastiskajim mežgiņu lūdzenim i Daugova, kas mat sovus lūkus. Kai soka poši kruoslavīši, tei ir vīta, kur īsapukst Latvejis sirds,’’ tai Ilze Cekule.

2. sezonys 11. raidejumā “Ir Latgale mūsu” Dainis Īvāns teikās ar cylvākim, kurim Latgola nav dzymtais regions. Tei ir saruna ar viesturnīku, školuotuoju, kurs 1990. goda 4. majā bolsuoja par Latvejis naatkareibu, Andri Tomašūnu i trymdys latvīšu dramaturgu, aktīri, rakstnīku Uldi Siliņu.

Andris Tomašūns Latgolā nav svešinīks, ite ir juo sīvys dzumtuo puse. A.Tomašūns: “Saiminīkūs ir spāks, bet saiminīks nav eipašnīks kaidai sātai. Tys ir dūmuošonys veids, es pots zynu ci dūmoju, ka zynu, kai veiduot sovu dzeivi, ryupētīs par sevi i sovu saimi.”

Uldis Siliņš iz Australeju 1944. godā devēs biegļu gaituos, bet Latgolu pyrmū reizi īpazyna 90. godūs, kod Sidnejis latvīšu teatris beja turnejā Latvejā. Tāņ Latgola ir vīna nu dramaturga meiluokūs vītu, nu Australejis jis atsagrīze pyrma 18 godu.

Raidejuma vadeituoja Inga Čekša-Ratniece juļa nūgalē devēs iz vīnu nu latgaliskuokajim pogostim Latgolā – iz Drycānim. Vyspasauļa drycanīšu saīta prīkšvokorā raudzeja dazynuot, kai dzymuse ideja reikuot pasuokumu, ar kū Drycāni ir eipaši. Drycānu vydsškolys viesturis školuotuoja Silvija Laizāne: “Mes asam kai nazuole, kai kuorkli, turēsimēs da beidzamuo.”

Raidejumā “Ir Latgale mūsu” teik atspīgeluoti stuosti par Latgolys regionam rakstureigajom vierteibom, saglobuotajom tradicejom, kurys Latgolu atškir nu puorejuos Latvejis, Europys i pasauļa. Raidejums teikās ar zynūšim, unikalim cylvākim.

Multimedialū raidejumu cyklu “Ir Latgale mūsu” finansej Nacionaluo elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūme (NEPLP). Itūgod raidejumam jau 2. sezona.

Publicitatis karteite.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.