Kozmens: “Byut latgalīšam ir kruta”

Kozmens: “Byut latgalīšam ir kruta”

Iņtervejis autore: Vineta Vilcāne

MUORTEŅŠ KOZLOVSKIS aba KOZMENS itūvosor meklēja Latgolys garšu kulinarejis raidejumā “Īsakūd Latgolā”, tok juo pamatnūsadorbuošona ir saisteita ar humora pasauli. Jis pīsadola raidejuma “Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” veiduošonā, niupat kūpā ar grupu “Dziļi Violets” tics “Supernova 2019” pusfinalā. Sarunā Kozmens doluos atmiņuos par bierneibu Latgolā i par latgaliskuo nūzeimi juo dzeivē.

Bierneibys ryudejums Latgolā

Muorteņš ir izaudzs Pīreigā – Carnikavā, bet vosorys bierneibā pavadejs pi vacvacuoku Vileks nūvoda Škilbanu pogostā, kur, kai pats smej, izguojs iniciacejis ritualu, dorūt lauku dorbus. Nu Vileks pusis ir obeji juo vacuoki, muotis dzymtuo vīta ir Medneva, bet tāva – Bākarova. Vāluok saime puorsacāluse iz Carnikavu, bet niu Muorteņa kasdīna i dorba dzeive aizrit Reigā, dorbojūtīs komedejis pasaulī.

Nasaverūt iz tū, ka Latgolā saguojs dzeivuot viņ pa vosorom, Muorteņš sevi sauc par Latgolys patriotu i izmontoj kotru īspieju parunuot latgaliski. Tikleidz izzynojūt, ka sarunys bīdrs ir latgalīts ci nu Latgolys, tai raugūt ar jū runuot latgaliski, prakse asūt svareiga, sarunā pastreipoj Muorteņš.

“Maņ ir svareigi aplīcynuot sovu ideņtitati. Es vysod asu lepuojīs, ka asu latgalīts, ari tymā laikā, kod nabeja kruta byut par latgalīti. Niu ir kruta byut latgalīšam, koč kaidā ziņā latgalīši tān ir hipsteri,”

puordūmuos doluos Muorteņš. Lapnums par Latgolu jam ir nu saimis, eipaši pateiceigs ir tāvam, kurs radejs iņteresi par Latgolys viesturi.

“Kod beju mozs, latgaliski runuoju par cyuku, klāvu i sīnu, bet pīaugūt izaruodeja, ka ir daudz vairuok lītu, par kurom var latgaliski runuot,” paturpynoj Muorteņš. Sarunys gaitā jis vairuokkuort pastreipoj, ka runuot latgaliski jam nūzeimojūt runuot cylvāku volūdā, tai aplīcynojūt latgalīšu volūdys lelū nūzeimi sovā dzeivē. Vaicojūt, voi runuošona latgaliski natraucej profesionalajai darbeibai, t.i., voi nav akcenta latvīšu literarajā volūdā, Muorteņš bažys nūraida: “Akcents varbyut ari cylvākam, kas dzeivoj Latgolā, bet latgaliski narunoj, partū ka volūdu dzierd apleik. Maņ akcents pasaruoda šaļtīs, kod asu uzatraucs, bet es varu ari šmuki runuot čiuliski.”

Jūkuošona kai saimis tradiceja

Kozmena profesionaluo darbeiba ir saisteita ar humoru i izklaidis sferu. Itūgod jis tyka atzeits par vīnu nu lobuokūs pasuokumu vadeituoju Latvejā. Kozmens dorbojās improvizacejis teatrī “Spiediens”, raidejuma “Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” veiduošonā i cytūs ar humoru saisteitūs projektūs. Vaicojūt par pīnuokumim “Pusnakts šovā”, Kozmens atkluoj: “Muns tituls ir filmiešonys laukuma administrators, es pyrms kotra šova izīmu i īsyldu publiku. Muns aizdavums ir padareit tai, kab jī smaideitu, smītūs, byutu jautri i aizmierstu par lītom, kas bejušys da atīšonai iz izruodi, tuoļuok ar publiku struodoj Juoņs i nūteik šova filmiešona,” par sovim pīnuokumim stuosta Kozmens.

Muorteņu var dzierdēt ari dažaiduos muzykaluos apvīneibuos, kai “Rīta Stienis”, kūpā ar grupu “Dziļi Violets”, izpyldūt dzīsmi “Tautasdziesma”, tics ari “Supernova 2019” pusfinalā.

Jūkuošonuos gens Kozmenam ir īdzymts. Par humora pamatlicieju saimē jis skaita sovu vactāvu nu muotis pusis, kuram pruots cīši nesīs iz jūkim: “Juo jūki beja spieceigi, pīvadumam, jis atbrauce gostūs pi muna ūtruo vactāva, sēdēja, īdzēre ola, muns vactāvs-jūkdars vysuos ustobuos pagrīze spuļdzis nadaudz uorā, atīt vokors – juoslādz gaisma vydā, bet nadag. Korki iz vītys, vysi sēd pi sveču. Vacuomuote aizīt iz pogrobu, automatiski slādz gaismu, i tei īsadag. Vysim skaidrs, ka pi vainis vaicaistāvs. A jam tik smīkleigi! Kaidā cytā reizē: īīt klāvā, īnas jāru pogrobā, kas ir zam ustobys, piec laika jārs suok bliet i nivīns nasaprūt, kas nūteik.”

Jūkuošonuos stafeti tuoļuok puorjāmuse Kozmena muote: “Jū varātu saukt par Stand up muokslineicu, improvizatori, jei mēdze puortapt par Franci ar lelom ūsom i brillem, i cylvāki cīši gaideja, kod jei pasaruodeis svātkūs. Gaida gaida, nivīna nav, tod dzierd, ka nu pīna mašynys nazkas syt, atver vuoku, a tī vydā Fraņcs. Muote prota izjūkuot cylvākus, atdarynuot bolsus, muotei piec jūka kārmynā navajadzēja meklēt. Tūlaik jūkuošonuos puorguoja iz mani i munim treis bruolim, mes vysi asam humora pasaulī, kotram nu myusu ir sovs stils.”

Pošam Muorteņam jūkuot latgaliski asūt vīnkuorši, gryušuok asūt latgaliski improvizēt dzīšmu saceriešonā. Vaicojūt, kai var zynuot, ka jūks ir izadevs, atbiļde ir vīnkuorša – pateik pošam i cytim līk pasmaideit.

Īsakūst Latgolā

Itūvosor Kozmens kūpā ar žurnala “Pie Galda” redaktori Māru Poli raudzeja atkluot Latgolys garšu Latvejis Televizejis kulinarejis raidejumā “Īsakūd Latgolā”. “Maņ cīši patyka sadalejums, ka Mārai vajadzēja gataveit, bet maņ vajadzēja braukuot apleik i runuot ar cylvākim, i izmieginuot vysakuo. Beiguos beja vysgryutuokais – beja juoād. Maņ pateik parunuot ar cylvākim. Es beju cīši prīceigs par raidejumu, maņ pateik raidejumi, kurim ir pīvīnuotuo vierteiba. Idejiski itys beja kulinarejis raidejums, bet tymā pošā laikā tys ļuove īpazeit cylvākus, izzynuot daudz jauna,” īspaidūs doluos Kozmens.

Kūpā ar Māru Poli raidejuma “Īsakūd Latgolā!” fiļmiešonys laikā. Karteite: tapt.lv.

Raidejums ļuovs pabyut vītuos, kur īprīkš nabejs byuts, pīvadumam, Kruoslovā. Sarunā jis nadaudz nūsakaunej par tū, ka da ituos vosorys Latgolā nabeja bejs vairuokus godus: “Sova vacuotāva sātā kaidus ostoņus godus nabeju bejs. Kod īsarodu, vītu navarieju atpazeit, beja pazuduši daži celi.”

Ka byutu īspieja, Kozmens lobpruot pīsadaleitu vēļ kaidā raidejumā par Latgolu. Iņteresejūt Latgolys viesture i grybātūs atkluot mozuok zynomūs regiona viesturis stuostus.

Muorteņš nanūlīdz, ka koč kod nuokūtnē varātu puorsaceļt iz dzeivi Latgolā, tok da tuo asūt juopīpylda vēļ dažys ambicejis. “Daudzi nav palics,” nadaudz nūslāpumaini sarunys nūslāgumā nūsoka Muorteņš.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]