Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolai – 60

Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolai – 60

Sagataveja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Gudrys, breivs i radūšs – itī vuordi ir īkļauti Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys moto. Taids cylvāks spiej veiksmeigi īīt, īsakļaut i dorbuotīs radūšuos industrejis pasaulī. Lela lūma reizē ar tū ir kulturizgleiteibys īstuodem, kurys īlīk pamatus, atteista i vierzej iz rezultatu nuokušūs specialistus.

Rēzeknis Muokslys i dyzaina vydsškola tyka dybynuota 1959. godā kai Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolys filiale (vadeituojs – muokslinīks Juoņs Unda). Tai lyka pamatus profesionalajai muokslys izgleiteibai Latgolā. Filiale atsaroda niulenejā Latgolys Kulturviesturis muzeja pyrmajā stuovā, kur dorbuojuos div specialitatis – muokslys keramikys i dekorativuos nūformiešonys. Juos darbeibys laikā tyka sagataveiti pussymts lītiškuos muokslys meistaru, pīmāram, Janīna Gribuste, Antons Rancāns, Lūcija Gadzina, Antons Kūkojs, Antons Ušpelis, Jānis Seiksts, Oskars Jansons, Pēteris Gleizdāns, Irēna Vilčuka, Aleksis Osmanis, Elga Paura, Ģertrūde Zeile, Vera Diļevka-Veisa, Vladimirs Arsentjevs. Jūs vuordi i dorbi gleznuošonā, keramikā, grafikā ir pazeistami uorpus Latvejis rūbežu, pīsadolūt storptautyska mārūga izstuodēs i plenerūs.

Dabuotuo vuiceibu dorba pīredze, metodiskuos i materialuos bāzis pylnveiduošona, absolventu pīsaiste pastuoveigai pedagogiskai darbeibai 1968. godā filiali ļuove puorveiduot par Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolu (direktors Antons Indāns, vuiceibu puorzine Silva Linarte). Keramiku i dekoratoru saimei pīsavīnuoja ari audiejis.

1977. godā školys vadeibu puorjēme direktors Pēteris Gleizdāns, kurs kai primarū aizdavumu vuiceibu īstuodis atteisteibai izvierzeja izgleiteibys materiali tehniskuos bāzis nūstyprynuošonu. Kab īvīstu jaunys specialitatis, beja vajadzeigys atbylstūšys telpys i īkuortys. Direktora i pedagogu kolektiva uzjiemeibys rezultatā 1980./81. v. g. tyka suokts dorbs jaunajā muokslys vydsškolys ākā. Jaunuo āka deve īspiejis attaiseit i kūka muokslinīcyskuos apstruodis nūdaļu, i bārnu muokslys školu, meklēt jaunys dorba formys, struodojūt ar talanteigim audzieknim.

1990. godā iz Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys materialuos i metodiskuos bāzis dorbu suoce Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filiale.

1993. godā Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškola tyka reorganizāta par Rēzeknis Muokslys koledžu, piec 7 godim nūsaukums tyka puormeits iz “Rēzeknis Muokslys vydsškola”. Tai kai pošlaik školys prioritatis ir dizains i restauraceja, sekmejūt radūšuos industrejis tiergu, nu 2008. gods 9. janvara izgleiteibys īstuodis nūsaukums ir Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškola.

Kulturizgleiteibys īstuodē vuicuos 408 audziekni, nu kurūs 134 ir vydsškolys izgleitojamī i 274 apmeklej bārnu muokslys školu. Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys jubilejis goda ītvarūs rudinī – 25. oktobrī – škola planavoj reikuot storptautyskū konfereņci “Kulturizgleiteibys lūma i davums radūšuos industrejis pasaulī”, iz jū prosūt ari lektorus nu cytu vaļstu.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]
Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]