Apreļs – Latgolys mieness

Apreļs – Latgolys mieness

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūgod 27. aprelī pyrmū reizi tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna, bet jau trešū godu teik turpynuota tradiceja apreļa mienesī aicynuot vuiceibspākus, kai ari sabīdreibā plaši pazeistamus cylvākus vysaiduos Latgolys školuos nūvadeit nūdarbeibys latgalīšu volūdā. Taidā veidā styprynojam Latgolys latvīšu pošapziņu, regionalū identitati i paruodam cīnu viesturiskajom 1917. gods nūtikšonom, kas lyka pamatu Latvejis vaļsts izveiduošonai, informej Latgalīšu kulturys bīdreiba.

1917. gods 26.–27. aprelī Latgolys kongresā Rēzeknē delegati pījēme viesturisku lāmumu – atsadaleit nu Vitebskys gubernis, līkūt pamatu myusu vaļsts izveidei. Pījimtajā rezolucejā tyka izcalts, ka Latgola patur “pylnys pošnūsaceišonys tīseibys volūdys, ticeibys, bazneicys, školu i saimnīceibys, kai ari zemis vaicuojumā”.

Piec symta godu 2017. gods majā, 4. pasauļa latgalīšu saītā Rēzeknē, respektejūt 1917. gods Latgolys kongresa lāmumus i izviertejūt jūs izpiļdi myusu dīnuos, pījēme rezoluceju par plašu vaicuojumu lūku, kas ītvēre ari mierki panuokt latgalīšu volūdys i kulturys sovpateibys kai latvīšu nacejis boguoteibys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu. Saīta daleibnīki vīnuojuos, ka tuoļuok viesturiskuo 1917. gods Latgolys kongresa atcerei 27. apreļs ir īlīkams kalendarā kai Latgolys dīna.

Respektejūt latgalīšu kūpeigi pījimtū rezoluceju, Latvejis Republikys Saeima jau paguojušā godā izdareja izmainis lykuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 2. pantā i papyldynuoja jū ar atzeimejamu dīnu – 27. aprīli – Latgolys kongresa dīnu.

Lai vēļreiz atguodynuotu 1917. gods viesturiskuos nūtikšonys i lai īdrūsynuotu školuotuojus lītuot latgalīšu (rokstu) volūdu izgleiteibys procesā ari kasdīnā, jau trešū godu piec kuortys aprelī sabīdreibā zynomi cylvāki dūdās iz školom, lai taipat kai pyrma uzrunuotu školānus i aicynuotu jūs vairuok pieteit i īpazeit dzymtuo kulturviesturiskuo nūvoda viesturi, tradicejis i kulturys boguoteibys. Papyldus teik planavuoti vairuoki saistūši i atraktivi pasuokumi ari vairuokuos regiona bibliotekuos. Vysu pasuokumu kūpejais vadmotivs – ļausim latgalīšu volūdai breivi skanēt, it eipaši jau Latgolā!

Sovu gataveibu īsasaisteit itamā akcejā jau izsacejuši: režisors Vīsturs Kairišs; literatis: Anna Rancāne, Sandra Ūdre, Ligija Purinaša; žurnalisti: Egita Jonāne, Ausma Sprukte, Renāte Lazdiņa, Skaidrīte Svikša; profesoris: Lideja Leikuma, Ilga Šuplinska, kas itūšaļt ari pylda izgleiteibys i zynuotnis ministris pīnuokumus; viesturnīki: Arnis Slobožanins, Kaspars Strods, Laura Melne; muzyki: Juris Vucāns, Ingars Gusāns (Sovvaļnīks), Guntis Rasims; sabīdryskī aktivisti: Harijs Bernāns, Andris Slišāns, Juris Viļums, Lolita Kivleniece-Kuzņecova, Anna Briška, Arnis Krancāns, Agita Vigupe; bibliotekaris: Ruta Cibule, Ruta Suseja, Inese Germane i c.

Aicynojam līki navāluot i ari cytus dasasaceit atbaļsteit latgalīšu volūdys atsagrīzšonu školuos i kasdīnys apritē. Taipat aicynojam ari školu puorstuovus sasazynuot ar akcejis koordinatorim e-postā latgalisubidreiba@gmail.com ci zvonūt +371 26393531. Asam gotovi izklauseit školys vajadzeibys i vareibys rūbežūs jom pīsamāruot.

Byusim eipaši prīceigi apcīmuot tuos školys, kur napaspējom pabyut īprīškejūs godūs, kai ari  apmeklēt kaidu izgleiteibys īstuodi uorpus Latgolys kulturviesturiskuo nūvoda.

Papyldu informacejai: 13. aprelī Rēzeknē nūtiks kasgadejais skotivis runys konkurss školānim “Vuolyudzāni” i latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade, sovutīs tyvojūtīs Latgolys kongresa dīnai, eipaši 27. aprelī, byus plašs pasuokumu kūpums – sekojit jaunumim portalā lakuga.lv i cytūs plašsazinis leidzekļūs.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]