Agrarajai reformai 100

Agrarajai reformai 100

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdiņ, 17. septembrī 14.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) nūtiks tematisks pasuokums “Agrārajai reformai 100”, informej Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods.

Uzvara Naatkareibys karā Latvejai nese ilgi gaideitū breiveibu. Tūmār piec ilgajim kara godim Latvejis vaļdeibai i sabīdreibai prīškā stuovēja vysaidu politiskūs, socialūs i saimnīcyskūs vaicuojumu sakuortuošona. Svareiga nūtikšona beja Latvejis vaļdeibys dorbs biegļu reevakuacejis vaicuojumā, kai ari 1920. gods 11. augustā nūslāgtais mīra leigums ar Padūmu Krīveju i c. Tok paraleli tam, pyrmajam vaļsts parlamentam – Satversmis sapuļcei vajadzēja rysynuot vairuokus socialūs i saimnīcyskūs vaicuojumus. Vīns nu byutiskuokūs beja jaunuo zemis reforma.

Piec ilgajim kara godim Latvejis teritoreja beja gryuši cītuse, tūstorp ryupnīceibys nūzare. Lela daļa Latvejis īdzeivuotuoju dzeivuoja laukūs i īprškejūs godu symtu gaitā izaveiduoja situaceja, ka daudzi nu jūs palyka par bezzemnīkim. Lai rysynuotu itū saimnīciskū problemu, taišni pyrms 100 godim Latvejis Republikys parlaments – Satversmis sapuļce – pījēme vīnu nu svareiguokūs lykumu – t. s. Agrarū reformu, kura kardinali puormeja vairuokus godu symtus pastuovūšū zemis eipašumu sistemu. Pasuokuma laikā kūpā ar Rēzeknis Tehnologeju akademejis asociātū profesoru, Dr. hist. Vladislavu Malahovski nūskaidruosim, kaids beja ituo lykuma mierķis i kai juo realizaceja ītekmēja Latgolys zemnīka kasdīnys dzeivi.

Īeja iz pasuokumu breiva. Sakarā ar vaļstī nūsaceitajim īrūbežuojumim īeja pasuokumā ar īprīškeju pīsasaceišonu, vītu skaits ir īrūbežuots, t. 64622464

Print Friendly, PDF & Email