Latgalīšu dzīšmu stuosti: Lobs bej’ puika myusu Jezups

Latgalīšu dzīšmu stuosti: Lobs bej’ puika myusu Jezups

Rokstu sagataveja: Edeite Husare

“Lobs bej’ puika myusu Jezups” nūteikti ir vīna nu myusdīnu popularuokūs dzīšmu latgaliski. Navar nimoz apjaust, cik daudz i dažaidu dzīduojumu variantu ir itai dzīsmei – tū vēļ napaseņ dzīduojuši “Laimas Muzykanti”, “Dunduri”, “Vecie draugi”, Valdis i Māris Muktupāveli, bruoli Puncuļi, Eriņu saime, folklorys kūpa “Rūžupis veiri”, “Maskačkas spēlmaņi”, Aija, tei skanējuse Mežaparka lelajā estradē Dzīšmu svātku laikā i vēļ, i vēļ. Dzīsme nūteikti ir tei, kas izskanēs sadzeiviskuos i svātku dzīduošonys reizēs draugu i rodu vydā, taipat, nūsaucūt Jezupa vuordu, par reizi ir skaidrys, ka pruotā īīs taišni itymā dzīsmē pīmynātais naleluo auguma brašais puiss.

Bet, pietejūt dzīsmis izaceļšonu i atteisteibu, izaruod, ka stuosts nimoz nav par latgalīšu tautysdzīsmi, kai tū myusdīnuos puosvorā apzeimej, i vēļ vaira – stuosts nimoz nav par Jezupu. Ontons, Mikeļs, Juoņs, Jezups i cyti dzīsmē ir guojuši i aizguojuši, bet vysim laikim cauri palykuse jei – Madaļonka (Madaļa, Madaleņa).

Izaruod, ka itūbreid zynomuos dzīsmis “Lobs bej’ puika myusu Jezups” stuosta suokums vaicojams 19. godu symta suokumā, i vaininīks ir dzejnīks Ansis Līventāls (Anss Lieventhal, 1803—1878). Koč ari bejs nu dzymtļaužu, pošvuiceibys ceļā īsavuicejs skaiteit i raksteit prasmi, īsavuicejs volūdys, spieļuošonu iz vargaņu, kai ari skrauča omotu. A. Līventāls dzims Ļauduonys pusē, bet vysu myužu nūdzeivuojs Biržūs, Sielejā – 22 godu vacumā tics par bazneickunga paleigu, skaņuojs varganis i klavīris, vadejs kori, bejs školuotuojs, pogosta rakstveds, bet paraleli ari turpynuojs sovu skrauča omotu i, saprūtams, tulkuojs i saceriejs literarūs dorbus, rakstejs dzīsmis. Anša Līventāla dzejūļs “Matīsiņš” (pyrmū reizi publicāts 1838. godā) teik turāts par pyrmū latvīšu autora dzejūli bārnim. (1, 2) 1837. godā laikroksta “Latviešu Avīzes” 20. numerī ir publicāti Līventāla dzīsmis “Madaļa” (Maddala) vuordi, kas tod ir “Jezupa” aizsuokums. Dzīsme stuosta par kaidu meitu Madaļu, pi kuruos īsarūn vairuoki precinīki, tok teik atraideiti. Dzīsmis ūtrais panteņš skaņ: “Viļums ražīgs vīrs pie darba,/Bet ne liels no auguma,/Bāzis butelīti tarbā,/Rāpjas baltam mugurā./Maddaliņa musina:/”Krupis nācis precībā.”(3) Izaruod, ka tūlaik Viļums bejs gona populars veirīšu personvuords, bet sižetā skaidri radzams ari tagad latgaliski zynomais “Jezupa” stuosts. Itys pats dzejūļs kūpā ar cytim Līventāla tulkuojumim, lokaliziejumim i originaldorbim bez poša autora zinis publicāts ari 1863. godā izdūtajūs divejūs kruojumūs ar kūpeigu nūsaukumu “Vecas modes dziesmiņu un ziņģu līksmības”. (2)

Ansis Līventāls “Maddala”

Kaids ir bejs “Madaļa” tuoluokais ceļš? 1910. godā Rūdolfa Blaumaņa (1863—-1908) kūpuotajūs rokstūs publicāts dzejūļs “Madaliena”, tam kluot ir poša autora komentars “No tautas mutes norakstīta”. Teik pījamts, ka tei ir tuos pošys Līventāla “Madaļa” transformaceja laika gaitā. Blaumaņa variantā dzejūļa pyrmais pants skaņ: “Rožu Jānis sārtu vaigu,/Bet nelieliņš augumā,/Bāzis butelīti tarbā,/Iet pie Madlas precībās./Madalienai tas nav gods:/”Krupus tādus paraun jods!”. (4)

Rūdolfs Blaumanis “Madaliena”

Pietejūt tū, kas vēļ piec tam nūtics ar dzejūli/dzīsmi, tolkā īt Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) digitalais arhivs garamantas.lv – tymā atrūnomys līceibys par jau latgaliski dzīduotom dzīsmem par Madalis precinīkim. Reigys piļsātys 2. vydsškolys vuokumā (vuokts da 1944. goda) ir tūlaik Latgolā, Gauru pogostā, pīraksteituos dzīsmis vuordi, kas skaņ: “Mikelīts bej gudrs puika,/Lai gon mozs nū auguma./Ībož pudelīti kešā,/Ropjas meļļam mugurā.” (5) Taipat literaturys i muzykys školuotuoja, LFK leidzstruodnīka Arvīda Aizsila (1904—1940) folklorys vuokumā nu Lubuonys pusis ir materials par latgalīšu tautysdzīsmi ar vuordim “Ontons puika mudris dorbūs,/Toļkin mozs nu auguma.” (6) Ontons folklorys materialūs atrūnoms vēļ vairuokys reizis, bet līceiba par precinīku Jezupu pasaruoda folklorista, dzejnīka i profesora Luda Bērziņa (1870—1965) Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis materialūs, kurūs ir teiciejis B. Rubenis dzīduotuo dzīsme “Lobs bej puika myusu Jezups,/Tikai moza augumeņ./Cīmūs brauc pi Madaļonkys,/Parunuot par preceibom”. (7) Juosoka, ka ari seņuokais “Jezupa” (voi kaids nu leidzeigūs variantu) audio/video īroksts, kas atrūnoms garamantas.lv, ir 1987. godā Jāņa Rozenberga īraksteitais Pušmucovys etnografiskuo ansambļa “Olūti” izpiļdejumā.

Arvīda Aizsila folklorys vuokums, LFK 935, 8103

Taids dzīsmis variants, kaidu tū zinim itūšaļt, ruodīs, ka popularitati pīdzeivuojs 80. godu beiguos, i te ir vaicuojums, kurs ir bejs “vaineigs”, deļkuo dzīsme tykuse tik pazeistama i daudzim meila? Cikom skaidru atbiļdi iz tū nav īsadevs atrast, tok dabuotī pavedīni līcynoj, ka pi vainis varātu byut vairuokys muzykaluos apvīneibys. Grupys “Baltie lāči” liders Andris Baltacis atguodoj, ka “Lobs bej’ puika” jam pazeistams nu 80. godu beigu, kod doncuojs Daugovpiļs Universitatis deju ansamblī “Laima”, i dažaidūs kolektiva braucīņūs dzīsmi “ruovuši vaļā” ansambļa vadeituoji. Tod dzīsmei sovu verseju kūpā ar horeografim Elmāru Belinski (1961—2016) i Jāni Butkeviču sataisejuse kapela “Dunduri”, kurū 90. godu suokumā Daugovpilī nūdybynuojs muzikis Atis Auzāns, par tuos daleibnīku klivs ari Baltacis. Muziki sprīž, ka vysatycamuok, ka dzīsmi nu kaida teicieja varēja byut sovulaik īsavuicejs taišni Belinskis. “Dunduri” spieļuojuši pavadejumu ari “Laima” doncuotuojim, taipat kapelys “Jezupa” versejai tykuse dejis horeografeja. (9) Vāluok jau “Dunduru” dzīsmis variantam sovu verseju taisejuši ari “Laimas Muzykanti”. Taipat 90. godu suokumā “Lobs bej’ puika myusu Jezups” dzīduojuse i video versejā īrakstejuse 1980. godā dybynuotuo kapela “Vecie draugi”. Tuos dalinīks Guntis Urtāns atguodoj, ka dzīsme kapelys repertuarā tykuse car cytu kapelys dalinīku – Ivaru Erdmani, kura kursabīdrs Jurčiks (Juris Prokopjevs, piečuok bejs i Ludzys tautys noma vadeituojs) dzīduojs taišni taidu “Jezupa” variantu. (10)

Par dzīsmis popularitatis suokumim nūteikti ir vārts izzynuot vēļ vaira, bet skaidrys ir tys, ka itūšaļt “Jezups” ir naatjemama Latgolys myusdīnu muzykys ainovys daļa. Vysus dzīsmis variantus, aranžejis i versejis jau i vaira navar apjaust. Laika gaitā “jaunpīguojiejs” Jezups ir klivs daudz popularuoks par dzīsmis “pastuoveigū dzeivuotuoju” Madaļu, obeji tāli gon suokuši “dzeivuot” ari poši sovu, nu dzīsmis naatkareigu dzeivi – Jezups i Madaļonka kaidu reizi kliust par kaida pasuokuma vadeituojim, taipat niu īmyužynuoti Rēzeknis nūvoda zemnīku saimisteibys “Liepkalns” ražuotūs biologiskūs produktu nūsaukumūs i vizualizacejā.

Roksts sataiseits ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu. Paļdis par īšonu tolkā i pavedīnim Andrim Baltacim, Gitai Lancerei, Guntim Urtānam, Kristīnei Pokratniecei i Valentīnam Lukaševičam!

(1) Padomju Daugava Nr. 79 (04.07.1978)
(2) Latviešu literatūras vēsture. II (1935)
(3) Latviešu Avīzes Nr. 20 (20.05.1837)
(4) Rūdolfs Blaumanis. Kopoti raksti. 6. sējums (1998)
(5) LFK 17, 7084
(6) LFK 935, 8103
(7) LFK 1600, 110806
(8) LFK 2609, 37
(9) Autoris interveja ar Andri Baltaci 2021. goda janvarī
(10) Autoris interveja ar Gunti Urtānu 2021. goda janvarī

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars