Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itei dorba nedeļa eisuoka, partū piec garuos četru dīnu svātku šaļts kaidam gribīs koč ar golvu lēkt dorbūs, a kaidam – pastīpt atsapyusšonu. Kulturys īsacejumi itūnedeļ pakuortuoti daudzūs Latgolā dzymušūs kulturys cylvāku dzimšonys dīnom: 5. majā dzimšonys dīna Indulim Folkmanim, a 60 byutu muokslinīkam Juoņam Gailumam, 6. majā dzimuši trimdinīki rakstnīks Juoņs Klīdziejs i literats, muokslinīks Juoņs Gorsvāns, 7. majā dzims izcylais fotomuokslinīks Juoņs Gleizds, sovutīs 8. majā – keramiks Polikarps Čerņavskis i symtgadnīks, pyrmais Latvejis čempions autosportā Stanislavs Strods, 9. majā dzymuse vīna nu pyrmūs latvīšu estradis dzīduotuoju Valentīna Butāne i kinorežisors Rolands Kalniņš. Itūņedeļ kū jaunu izzynuot i latgalisku nūsavērt pīduovoj Latgalīšu kulturys ziņu portala redaktore Sandra Ūdre.

 1. Filma “Latgolys laikadečs”

Pīmynūt Juoni Klīdzieju, asociacejis raisuos ap latgalīšam ikoniskom lītom – “Cilvēka bērns”, režisors Juoņs Streičs, atminis par filmiešonom i rakstnīka cīmuošonūs dzimtinē. Kab pīdzeivuot jaunatkluosmi, itūreiz pajemit nu sova voi bibliotekys plaukta kaidu mozuok daudzynuotu rakstnīka gruomotu voi kū cytu. Es pajimšu i nūsavieršu disku ar pyrma 10 godu uzjimtū Edgara Blinova filmu “Latgolys laikadečs” piec J. Klīdzieja stuosta “Zalta kristeņš” motivu. Nasaverūt, ka Edgars kinu uzjimšonā nav profesionaļs, filma uzrunoj ar dziļu paguotnis i myusdīnu dialogu. Pyrmuo nūsavieršona aizčer emocionali, tok gribīs vērtīs vēļ – izprast varūņus dziļuok. Tuoļuok gribīs pavaicuot sev, voi zynu gona daudz par sovu dzymtu.

2. Juoņa Gailuma ilustrātais 1992. gods lementars

Augšuok tekstā jau atguoduota vasala eile muokslinīku, vysvaira sasnāgušais nu jūs – Juoņs Gleizds i ar speitiešonu liktiņam, i ar pasauļa leimiņa fotodorbim. Bet jubilejis reizē aicynuošu pajimt puorsavērt Jura Cybuļa i Lidejis Leikumys 1992. gods “Latgalīšu ābeci” i nūviertēt muokslinīka Juoņa Gailuma dorbu. Ar kaidu sirsneibu zeimāts! Saguoja maņ dzeivē ari jū satikt – bakalaura studeju pādejā godā latvīšu volūdu i literaturu vuiceju Iļžukolna pamatškolā, pyrmūdīnēs muokslinīkam beja zeimiešonys stuņdis. Tikpat sirsneigs.

3. Latgalīšu prese par apeļsinu mizeņu izmontuošonu

Par apeļsinim kai dīnvydu auglim maņ beja prīkšstots, ka iz latgalīšu golda jī nav seneji gosti. Tok, paškūrstūt latgalīšu laikrokstus, atkluoju interesantys lītys. Tai 1913. gods “Drywa” nr. 1 roksta, ka Pīterburgā īvastī apeļsini, citroni i cyti dīnvydu augli lātuoki par vītejim uobelim, cytuos “Drywuos” pīmiņ braņdiņa uzliejumus ar apelsinu myzom – lāta izejvīla. 1936. gods Pyrmsjuoņu “Latgolas Vōrds” nr. 24/25 saimineicom īsoka tradicionalai rudzu maizis meiklei dalikt apeļsinu mizenis. Vieleju ari jums LNB periodikys resursūs atkluot kū jaunu par Latgolu i latgalīšim.