Sagataveja: portals lakuga.lv

Pārņ ‘Covid-19’ izplateibys īrūbežuošonai nūteiktuos uorkuortejuos situacejis apstuokļūs Muzeju nakts pasuokumi Latvejā tyka atcalti. Itūgod, pīduovojūt vysaidys nūtikšonys virtuali voi uorā, 60 Latvejis, tymā skaitā 9 Latgolys, muzeji 15. majā pīduovoj Muzeju nakts pasuokumus, viestej informaceja Kulturys ministrejis sātyslopā.

Itūgod Muzeju nakts tēma ir “rūbeži,” aicynojūt izceļt rūbežus kai kulturys montuojuma i rūbežu radeita kulturys montuojuma aspektus, rūbežvītys i rūbežu sadaleitū montuojumu, kai ari puorrūbežu montuojumu i rūbežu škārsuošonu kai montuojumu. Muzeju nakts programys pīduovuojums izstruoduots tai, lai byutu baudoms individuali, cylvākim nasadryuzmejūt. Nūtikšonu organizatori apsajāmuši puorraudzeit i atguodynuot apmaklātuojim, ka dūdūtīs iz muzeju uora ekspozicejom ir styngrai juoīvāroj distanciešonuos i gadejumā, ka vīnā laikā muzeja teritorejā ir vairuok apmaklātuoju i kaidu šaļti naizadūd īturēt sovstarpeju 2 metru distanci, juolītoj sejis aizsagi.

Ar vysys Latvejis Muzeju nakts pīduovuojumu var īsapazeit Kulturys ministrejis škārsteikla vītnē, zamuok portals lakuga.lv apkūpuojs informaceju par gaidomajom kulturys aktivitatem 15. majā Latgolā, izceļūt treis latgaliskuokūs Muzeju nakts pīduovuojumus – Raiņa i treju myusdīnu autoru dzeju, F. Trasuna fabulys i videostuostu par ituogods jubilari Valeriju Seili.

Raiņa muzejs “Jasmuiža” Preiļu nūvoda Aizkaļnē attuolynuoti pīsadola kūpejā Memorialūs muzeju apvīneibys “Zoom” pasuokumā, kū varēs redzēt ari facebook.com. Juosmuižys tīšsaistē nu 19.10 da 19.30 muzeja specialiste Solvita Kleinarte stuosteis par ceļa stuļpeņu “RAINIS” i apsavērs vysaidys versejis par dzejnīka izalaseitū pseidonimu. Tam tīšsaistē pīsavīnuos dzejnīki Valentins Lukaševičs, Anna Rancāne i Oskars Orlovs (Raibīs). Jī aicynuos īsaklauseit i sovā, i ari Raiņa jauneibys dzejā, kura jī deklamēs latgalīšu volūdā.

Savutīs Juosmuižys kluotīnis apmaklātuoji var romantiski pasastaiguot Juosmuižys breivdobys teritorejā, kai ari apsavērt foto izstuodi “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Par izstuodi vairuok ITE. Byus vareiba pīsadaleit ekspreskonkursā “Tver mirkli Jasmuižā!”. Muzeja teritorejā voi parkā juonūfotografej romantiskuokuo, skaistuokuo, eipašuokuo voi naparostuokuo vīta, vīna fotografeja juonūsyuta iz e-postu jasmuiza.rainis@inbox.lv da 16. maja pļkst. 17:00 ar nūruodi “Foto konkursam”, nasliepūt autora vuordu, uzvuordu, telefona numeri.

Latgolys Kultūrvēstures muzejs Rēzeknē 15. majā 19.00–22.00 stuņdēs aicynoj sekuot pasuokumam “Laikmetu robežas” attuolynuoti muzeja facebook.com lopā ci dūtīs vokora pastaigā i pīstuot pi muzeja, kur pi īejis byus izlykts ekrans, lūgūs – izstuode. Vizualajā stuostā “Pārkāpjot senās fotogrāfijas robežas” izmontuotys 20. godu symta pyrmuos pusis Rēzeknis skotu postkartis i fotografejis nu muzeja kruojuma. Videostuostā “Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130” kūpā ar dzejneicu Annu Rancāni varēs īpazeit Valerejis Seilis dzeivis i dorba gaitys. Muzeja lūgūs izstuode “Andrejam Paulānam – 125” veļteita keramikys vacmeistaram, Silajuoņu pūdnīceibys pudura muola pavieļnīkam. Izstuodē eksponāti A. Paulāna keramikys trauki, svečturi i seikplastika nu muzeja slāgtuos kruotuvis.

Fraņča Trasuna muzejs “Kolnasāta” Rēzeknis nūvoda Sakstagolā Muzeju naktī 18.00–20.00 stuņdēs pīduovoj pastaigu plaukstūšā uobeļu suodā. Varēs apsavērt Sakstagola bārnu F. Trasuna fabulu ilustraceju izstuodi “Mana mīļākā fabula” i caur fototografejom atguoduot F. Trasuna fabulu “Ka kūpeibā ir spāks… i Boltuo goldauta svātkus 2017.– 2019. godā, īrokstā dzierdēt popularuokūs F. Trasuna fabulu lasejumus Sakstagola teatra draugu kūpys izpiļdejumā.

Daudzi Latgolys muzeji pīduovoj aktivitatis, tikai izīmūt nu sātys. Bolvu nūvoda muzejs 20.00 stuņdēs aicynoj iz pastaigu Luoča duorzā “…ievērojot robežas…”, kurys laikā varēs klauseitīs Vacuo ūzula stuostūs i Bolvu autoru dzīsmēs, dzejā, siermajā stuņdē tiks projecātys izstuodis “Mana Ziemeļlatgale” un “Balvi vakar un šodien”.

Vuorkovys Nūvodpienīceibys muzejs 16.00 stuņdēs pīduovoj kvestu (mekliešonu) pa Vuorkovys nūvoda pogostim, kurā byus juoatrūn kulturys pīmineklis i apslāptuo gruomota. Viļakys Nūvoda muzeja teritorejā 15. maijā 11.–15.00 stuņdēs varēs sajimt dorba lopys piļsātu izzynūšai aktivitatei – piec fragmentim juoatpazeist vysaidi piļsātys objekti.

Daugovpilī nu 19.00 da 22.00 stuņžu ari paradzāti vairuoki pastaigu pasuokumi. Daugovpiļs cītūkšņa Kulturys i informacejis centrs aicynoj dasasaceit eisom bezmoksys pastaigom pa Daugovpiļs cītūksni gida pavadeibā da 14. maja 15.00 stuņdem, rokstūt iz cietoksnis@daugavpils.lv ci zvonūt pa telefonim +371 65424043; +371 28686331. Dažaidys informacejis i suveniru īguodis teļtis da 22.00 stuņžu dorbuosīs Nikolaja īlā 5 i Vīneibys laukumā, pi Šmakovkys muzeja – ar video tīšraidi. Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja ākys fasade tiks izgaismuota. Sovutīs Daugovpiļs muokslys i dizaina vydsškolys “Saules skola” lūgūs Saulis īlā 2, 6, 8 apsaveramys izstuodis.

Atguodynojam, ka 18. majs ir Storptautyskuo muzeju dīna, kas pasaulī teik svieteita nu 1977. goda. Latvejā Storptautyskū muzeju dīnu svietej nu 1978. goda, bet 1999. godā Fraņcejis Kulturys i komunikaceju ministreja aicynuoja Eiropys muzejus organizēt kūpeigu storptautysku akceju – Muzeju nakti, kab muzejim vaira pīsaisteitu tūs īdzeivuotuojus, kuri kasdīnā iz muzejim naīt. Niu Muzeju nakts ir vīna nu aktivitašu, kas saisteita ar Storptautyskuos muzeju dīnys svieteišonu.