Sagataveja: portals lakuga.lv

Vīns nu radzamuokūs lībīšu kūpīnys puorstuovu, Latvijas Universitatis Lībīšu instituta vadeituojs, volūdnīks, dzejnieks i muokslinīks Valts Ernštreits radejs muokslys objektu “#nekādu lībiešu nav” vīnā nu Lībīšu krosta cīmu Mikeļtūrnī, Viļumu kopulaukā. “Muokslys objekts taps kai puordūmu vīta, kur sevkurs var pasavērt iz pasauli lībīšu acim, paraudzeit īsajust lībīšu lūmā šudiņ, 21. godu symta Latvejā, i ari aizadūmuot par sovys tautys, seve poša i leidzcylvāku liktini,” viestej lībīšu kulturys, volūdys i viesturis portals livones.net.

Breivdobys instalaceju Mikeļtūrnī (Ventspiļs nūvoda Tārgalis pogosts) veidoj metala režgis būra  veidā i pi juo pīstyprynuotuos ceļazeimis, iz kurom nūstreipuoti apdzeivuotu vītu nūsaukumi lībīšu volūdā, tok atstuoti nūsaukumi viņ latvīšu volūdā. Zeimeigs ir tukšuo būra tāls ar viestejumu īlikt vuorda “lībieši” vītā sovu vuordu. Voi myusu kuorta īt jūs vītā jau kluotyn?

Par īrūsmi itam muokslys dorbam kolpuojuse autora godu ilguo i sovaiduo sarakste ar VSIA “Latvijas valsts ceļi”, ceņšūtīs dabuot, lai lībīšu volūda Latvejā beidzūt palyktu koč drupeit radzama, kai tys nūsaceits Vaļsts volūdys lykumā, kura 18. pantā raksteits – “Lībiešu krasta teritorijā vietu nosaukumi (..) tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā”. Sovutīs par īdvesmi itam muokslys dorbam kolpuojuse lībīšu, naatlaideiguo tīksme saglobuot sovu goru i volūdu cauri tyukstūšgadem, spieja puordzeivuot laiku i stuovēt pretim sevkuram škieršļam, spieja nanūrimt i izniert nu jauna, otkon i otkon. Vairuok par muokslys dorbu skaitoms i nūsaverams muokslys objekta vītnē ITE.

Atguodynuosim, ka Lelbritanejis izdevnīceiba “Francis Boutle Publishers”, kas izdeve latgalīšu autoru bilingvalū dzejūļu kruojumu “The Last Model/ Pādejais modeļs” (2020), godu agruok laiduse pasaulī ari V. Ernštreita dzejis kruojumu “Seļļizt nemē mēg/People like us” (Taidi, kai mes) lībīšu i angļu volūdā. Tok par īsasaisteišonu lībīšu aktivitatēs, lībīšu volūdys situaceju i volūdys saglobuošonu skaitit Vinetys Vilcānis sarunā ar Valtu ITE.