Byus pīmineklis muokslys zynuotnīkam Juoņam Pujātam

Byus pīmineklis muokslys zynuotnīkam Juoņam Pujātam

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Matu konkursa “Mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta pieminekļa – vides objekta izveide” viertiešonys komiseja nu 12 padūtūs projektu apstyprynuoja matu ar nūsaukumu “Svilpaunieks 2020”, kū padeve uzjāmums SIA “Protocast”, a mata autors ir Edgars Ošs, informej  Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs.

2020. gods pavasarī kūpā saguoja Rēzeknis dūmis Kulturys komisejis, pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” puorstuovi i muokslys profesionali, kab kūpeigi izvārtātu i atrostu rysynuojumu bīdreibys “Latgalieši” īrūsynuojumam par pīminekļa i pīminis vītys izveidi muokslys zynuotnīkam Jānim Pujātam (1925–1988). Sarunys i idejis par itaidys pīminis vītys napīcīšameibu Rēzeknē aktualizejās sevkuru godu Latgolys pūdnīku dīnuos, tok itūreiz tyka sastuodeits reiceibys plāns i 2020. gods  junī tyka izsludynuots konkurss muokslinīkim par pīminis vītys i pīminekļa izveidi izcylajam Latgolys kulturys darbinīkam.

Konkurss, kurymā dorbus padeve 12 daleibnīki nu vysys Latvejis, nūsaslēdze 2020. gods 6. novembrī, tok ar Covid-19 saisteitūs īrūbežuojumu deļ padūtūs ideju viertiešona tyka puorcalta da šaļts, kod situaceja uzalobuos.

Žurejis komiseja, izviertejūt pīminekļa ideju i vidis objekta pīgulušuos teritorejis muokslinīciskā i konceptualuo rysynuojuma kvalitati par uzvarātuoju pīzyna ideju “Svilpaunieks 2020”, kas radeits, gūdynojūt muokslys zynuotnīka Juoņa Pujāta nūzeimeigū (nanūviertejamū) īguļdejumu Latgolys keramikys identitatis i tradiceju saglobuošonā i izkūpšonā, kai ari Latgolys tautys muokslys omota meistaru tradiceju. Vidis objekta vizualais tāls īcarāts tradicionala Latgolys sviļpaunīka-zyrga i juotnīka veidūlā. Par monumentaluos skulpturys īdvesmis olūtu kolpuojuši pasauļa atzineibu dabuojušuo Andreja Paulāna darynuotī sviļpaunīka tāli i Nacionaluo muzeju kruojuma kolekcejā atrūnamī Ontona Ušpeļa veiduotī seikplastikys J. Pujāta portretiejumi. Itī Latgolys keramikys muokslys izcylī paraugi taišni i napuorprūtami aplīcynoj lelū mīlesteibu i atzineibu kū īmontuojs muokslys zynuotnīks.

Matu konkursa uzvarātuojs sajims naudys bolvu 2500,00 eiro apmārā, kai ari īspieju sadarbeibā ar pošvaļdeibu realizēt sovu ideju.

Juoņs Pujāts (1925–1988) ir bejs Latgolys patriots, kulturys darbinīks, jurists, publicists, lektors, izcils orators, kura personeibys nūzeimei ir byutiska lūma Latgolys pūdnīku dīnu tradicejis saglobuošonā i populariziešonā Eiropys mārūgā, bolstūt izcylūs Latgolys muokslys pietejumus zynuošonuos par viesturi i jurisprudenci.

Jis ir vīns nu īvāruojamuokūs latgalīšu piec ūtruo pasauļa kara, pasateicūt kuram Reigā veiksmeigi nūritēja Latgolys kulturys nedeļa. Padūmu Savīneibys pastuoviešonys laikā ar J. Pujāta ryupem tyka izveiduota Latgolys keramikys dīnu tradiceja i 1982. godā Moskovā nūorganizāta vys vēļ vierīneiguokuo Latgolys keramikys izstuode Eiropys mārūgā. Pasateicūt Pujāta juridiskajai i filologiskajai izgleiteibai, mes varim īsapazeit ar izcylim publicistiskim rokstim par lītiškū muokslu, Latgolys keramiku, Latgolys muokslys tendencem, juo sastuodeitī juridiskī dokumenti i viestulis ir baļsteiti izsmeļūšuos zynuošonuos par viesturi, jurisprudenci, privatajā sarakstē muokslys viesturnīks atsakluoj kai smolks epistularuos formys lītpratiejs i cylvāka dobys izcyls paziniejs, apveļteits ar smolku humoru i reizem vajadzeigu sarkasma dzierksti.

Kaidā nu publiskūs uzastuošonys reižu, J. Pujāts ir sacejs: “Par Latgolu ir juodūmoj vysur. Reitūs un vokorūs. Un kotru dīnu Latgolys lobā ir juoizdora kaut nalels darbeņš. Tod tova dīna nav bejuse veļteigi nūdzeivuota.”

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
16:00 Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30
Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms