Publiski byus daīmami ekspediceju materiali par Sibira latgalīšu dzeivisvītom i liktinim

Publiski byus daīmami ekspediceju materiali par Sibira latgalīšu dzeivisvītom i liktinim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā http://garamantas.lv niu daīmami diveju universitašu – Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis – Sibira etnolingvistiskūs ekspediceju, kas nūtykušys nu 2004. da 2009. goda, materiali. Tymūs varēs īpasazeit ari ar Sibira latgalīšu dzeivisvītom, liktinim, dzeivisstuostim kai rokstu, tai audio i foto materialu veidā.

Sibira etnolingvistiskūs desmit ekspediceju (2004–2009) kruojumā, kurs pamozeišam teik papyldynuots, byus daīmami sešu vosorys i četru zīmys ekspediceju materiali, kurūs savuokuši Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis vuiceibspāki i studenti. Ekspedicejis sovulaik nūtykušys Krīvejis Federacejis Krasnojarskys apgobolā i tam tyvuokajā apleicīnē. Savuoktī materiali ir unikalys i faktologiski uztycamys da tuo mozzynomuos Austrumu diasporys viesturis, volūdys i kulturys līceibys. Kruojums īpazeistynoj ar 19. godu symta gola i 20. godu symta suokuma Latvejis izceļuotuoju apsamesšonys vītom i liktinim, teiciejim i jūs dzeivisstuostim, fotografejom, kai ari tymā ir runys īrokstu anotacejis i stuostejumu fragmentu atšifriejumi.

Sibira ekspediceju vītys

Sibira etnolingvistikūs ekspediceju materialu digitalizacejis projekta vadeituoja profesore Lideja Leikuma atzeist: “Reizē ar materialu digitalizaceju i myusu zynuošona par Sibirī atrostajim tautīšim atsadzeivynoj i teik vys syltuoka i syltuoka… Ruodīs, vyss Austrumu diasporys ekspedicejuos izdzeivuotais nazcik romanu viertej, i, kas zyna, varbyut kurs taidu voi kū cytu vēļ pīraksteisim.”

Iz vysa vaira materialu, resektivi, ekspediceju karteņu, cikom ir salykts “Etnografiskūs prīškmatu kolekcejā”, kas projekta suokuma pūsmā teik baļsteita iz Krasnojarskys nūvoda Ačynskys piļsātys muzejā reikuotuos 2007. goda izstuodis “Breinumu breinums” (krīviski — «Чудо дивное») eksponatu pamata. Prīcuodamīs par latgalīšu sātuos izglobuotajim rūkdorbim voi kaidom cytom naparostuokom lītom, ūtruos Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školys laikā ekspedicejis daleibnīki paleidzēja školuotuoja Dmitrija Kargopolova vuordā nūsauktuo Ačynska Nūvodpietnīceibys muzeja darbinīkim sataiseit vītejūs latgalīšu rūkdorbu i etnografiskūs prīškmatu izstuodi. Piec juos daļu eksponatu apleicīnis latgalīši atdeve muzejam iz vysim laikim.  

Rūkdorbu izstuode Ačynska nūvodpietnīceibys muzejā 2007. godā, Bronislavys Steļmahys šyustejumi

Leikuma stuosta: “Sibira ekspediceju materialu publiskuošona planavuota divejaiži – vysa pyrma, foto, audio i video materiali kruotivē garamantas.lv, kai ari e-gruomota “Sibira stuosti” ar teicieju stuostu atšifriejumim piļneigā i dalejā fonetiskā pīrokstā, myusu aprokstim par atrostajim ļaudim i jūs volūdu, taipat myusu stuostim par Sibirī atrostū i saprostū.”

Projektā, kuru eistynoj bīdreiba “LgSC”, pīsadola i materialus apstruodoj vysaida laika Sibira ekspediceju daleibnīki: Muora Mortuzāne-Muravska, Kristīne Zute, Marita Lasmane, Ilze Sperga, Eta Nikolajeva, Solveta Logina, Ilona Ratinska, bet pi materiala publiskuošonys Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā tolkā īt Kristīne Pokratneica. Projekta realizacejā paleidz Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis baltists Aleksejs Andronovs, kurs pīsadalejs kuo na vysuos desmit ekspedicejuos, a niule nūsoka teicieju dzeivisvītu geografiskuos koordinatis. Taipat pi dažaidu projekta dorbu paleigūs ir ari Līga Andronova, Sonora Logina, Artis Logins i Daiņs Juraga.

Ar vysu jau publiskuotū Sibira ekspediceju materialu var īpasazeit ITE. Projekta eistynuošona i materialu publiskuošona īspiejama ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “KultūrELPA” atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
5
Tre
15:00 Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 5 @ 15:00 – 16:30
Izstuode viestej par 20. i 21. godu symtā satyktajim zynomajim i mozuok zynomajim latgalīšim. Tei ir līceiba par laikabīdrim mynātajā periodā, kurūs vydā ir Pīters Zeile, Evalds Vasilevskis, Bronislava Martuževa, Juoņs Streičs, Bronislavs Spridzāns i[...]