Ar vuiceibu filmom rauga saglobuot senejūs omotus

Ar vuiceibu filmom rauga saglobuot senejūs omotus

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Bīdreiba “Ludzas amatnieks” ir sagatavejuse vaira nakai 10 dažaidys vuiceibu filmys ar mierki saglobuot senejūs omotu prasmis i zynuošonys.

Senejuok saimei napīcīšamuos zynuošonys i prasmis tyka nūdūtys nu paaudzis paaudzē, vacuoki tuos nūdeve bārnim. Kotrys pats muocieja vysaida veida omotus, kurī atvīgluoja dzeivuošonu sātā, dorbus teirumūs, mežūs i pi lūpu. Papyldu iztikšona nareši tyka peļneita ar sovom omotu prasmem, snādzūt pakolpuojumus sovim cīma ļaudim. Ka dorbūs voi sadzeivē beja vajadzeiga skaline, kūrpis, drēbis, metala izstruoduojumi, poši cylvāki varēja tū vysu izgataveit.

Dīvamžāļ niu viņ rešais meistars jādz itūs omotus, myusu dīnuos daudz vīgluok ir vysu napīcīšamū īsaguoduot lelveikalā. Deļtam ir cīši svareigai īmyužynuot ituos prasmis digitalā formatā, kab i cytys paaudzis varātu nu itūs filmu vuiceitīs senejūs orūdus.

Bīdreibys “Ludzas amatnieks” veiduotuos filmys par pagaistūšim omotim sevkuram interesentam pīduovoj īsavuiceit zyrglītu izgataveituoja, kaļva, skaliņu pinieja prasmis, apgiut lynu apstruodi, lynu zīmys apovu izgataveišonu i cytys prasmis.

Idejis autore Ludzys amatnīku centra vadeituoja Līga Kondrate stuosta: “Idejis pamatā ir fakts, ka omotu prasmu meistaru ir cīši moz, jī nūvacoj i leidz ar sevi ari pajam cīši svareiguos orūdu zynuošonys.” Līga ari pastreipoj, ka niu ir daudz jaunu i lobu amatnīku, tok sevkurai jaunradei par pamatu byutu juobyun tradicionalūs prasmu zynuošonom. Ka jaunais meistars nazynuos pamatu, jis naspēs kvalitativi atteisteit sovys prasmis i jaunus vierzīņus.

Lobs pīmārs ir Kruoslovys pusē sastūpamī laseitī deči (skalu segas), kas ir austi specialā tehnikā ar laseitū rokstu i vysdreižuok pyrma daudzu symtu godu ir īguojušs Latgolā nu pūļu muižinīku. Kotrā cīmā asūt bejušys viņ 2-3 meistaris, kurys muociejušs aust laseitūs dečus, partū ka tys nav bejs vīgls dorbs. Niu ir zynoms, ka Kruoslovys nūvoda Aulejis pusē ir vīna sīvīte – pamatmeistars, kuruos prasmis vēļ nav paspāts īmyužynuot. Sovpus tuos rešuos meistaris, kurys Kruoslovys nūvoda Indrys pusē ari niu auž laseitūs dečus, jau ir omota prasmu puorjiemiejis.

Līga Kondrate aicynoj kotru īsasaisteit i pastuosteit par sovys pusis meistarim. Par pīmāru, napaseņ tyka sajimts zvons nu Istrys bibliotekys par veirīti, kurs muok veiduot plāstuos skalinis. “Da šam tys ir vīneigais mums zynomais meistars, kurs muok veiduot taida tipa skalinis, tok varbyut ir vēļ, viņ mes nazynom,” tai skaidroj Līga Kondrate.

Tik nu myusu pošu ir atkareigs, voi spēsim saglobuot sovys latgaliskuos tradicejis. Kotra īsasaisteišona, kotra cylvāka snāgtuo informaceja ir cīši svareiga ortova.

Daļa nu omotu prasmu video jau ir publicāti ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]