Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

16. junī nu 14.00 da 17.00 stuņžu Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejā nūtiks jau trešais Ludzys igauņu studeju seminars – “Ludzas igauņi un Baltijas jūras somu mantojums Latgalē”, kura laikā atkluos ari jaunu muzeja ekspoziceju, kas veļteita Ludzys igaunim.

Seminara laikā Helsinku Universitatis profesors Riho Grintāls (Riho Grünthal), Tartu Universitatis profesors Karls Pajusalu (Karl Pajusalu) i Latvejis Universitatis Lībīšu instituta pietnīks Uldis Balodis stuosteis par Baļtejis jiurys suomu volūdom, tymā skaitā Ludzys igauņu volūdu, i tūs izceļsmi, Ludzys igauņu volūdys senejuom saknem i Ludzys igauņu kūpīnys viesturi.

Seminarā ari tiks atkluota jaunuo Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja Ludzys igauņu ekspoziceja, kai ari attaiseits Tartu Universitatē pārņ izdūtais rokstu kruojums par Ludzys igaunim i tūs tyvajom rodu tautom leivim i Krasnogorodskys igaunim. Seminaru atkluos gūda gosts Igaunejis Republikys viestnīks Latvejis Republikā Arti Hilpuss (Arti Hilpus), Ludzys nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuojs Edgars Mekšs, Latvejis Republikys Kulturys ministrejis padūmnīks kulturpolitikys īvīsšonys vaicuojumūs i Latvejis Universitatis Lībīšu instituta direktors Valts Ernštreits i Igaunejis Muotis volūdys bīdreibys prīšksādātuoja Helle Metslanga (Helle Metslang). Taipat nūtikšonu papyldynuos folklorys kūpys “Iļža”, kas ir izdavuse albumu ar Ludzys igauņu dzīsmem, uzastuošona. Vairuoki kūpys dalinīki ir Ludzys igauņu piecteči.

Muzeja jaunuos ekspozicejis saturu veiduojs Uldis Balodis. Tamā varēs dzierdēt vuordus i teikumus Ludzys igauņu volūdā — ari kaida tei izaklauseja vēļ pyrma 2. pasauļa kara. Sovpus Tartu Universitatis rokstu kruojumu, kas tiks prezentāts seminarā, var apsavērt tīšsaistē ITE. Tys izaceļ ar tū, ka ir pyrmais plotais zynuotniskūs rokstu kruojums par itom volūdom, kas ir daīmams angļu volūdā. Rokstu autori ir volūdnīki, arheologi i cytu jūmu eksperti.

Pietnīks Uldis Balodis stuosta, ka pyrmais Ludzys igauņu seminars nūtyka 2015. godā. Tūreiz tū īkļuove Eiropys Volūdu dīnys Latvejā oficialajā programā i, cik jam zynoms, tei beja poša pyrmuo reize, kod kaids nu Latvejis dīnvydigauņu volūdys paveidim (ūtrys itaids paveids Latvejā ir leivu volūda, kas ari tūreiz beja daļa nu Volūdu dīnys programys) tyktu itaidā veidā vaļsts i ari Eiropys leiminī atzeits. 2018. godā beja ūtrais seminars, kurā pīsadaleja volūdnīki nu Latvejis, Igaunejis i Suomejis, kuri stuosteja na tik par Ludzys igauņu, bet ari Latvejis suomugru volūdu senviesturi i atteisteibu. Nūzeimeiga kotra seminara daļa bejuse ari Ludzys igauņu piecteču daleiba seminarūs. Taidā veidā 2018. godā tyka izzynuots par vēļ vīnu Ludzys igauņu piecteci — Leontīni Antonovu — kas vēļ atguoduoja kaidus vuordus Ludzys igauņu volūdā. Niu jei jau nūguojuse myužeibā.

Interveju ar pietnīku Uldi Balodi var puorskaiteit ITE. Juo veiduotuo Ludzys igauņu volūdys ābece sevkuram interesentam breivi daīmama ITE.