Cītūkšņa vuortu slēdzine, polifons i lele – Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja kruojuma duorgumi

Cītūkšņa vuortu slēdzine, polifons i lele – Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja kruojuma duorgumi

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeist kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Itūreiz bejom gostūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā (DNMM), kura boguoteigais kruojums globoj daudz viesturisku i muokslys vierteibu. Muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Juzefa Unzule nu tūs izavielējuse izcelt Daugovpiļs cītūkšņa vuortu atslāgu i slēdzini, muzykys atskaņuotuoju polifonu, kai ari leli ar cīši eipašu stuostu.

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs itūgod svieteis 85 godu jubileju – 1938. gods 30. majā tyka atkluota Vaļsts Viesturis muzeja Daugovpiļs nūdaļa. Par muzeja pamatlicieju teik skaiteits Oskars Kalējs – gleznuotuojs, pedagogs, etnografejis i arheologejis pietnīks, kura savuoktuo kolekceja ari davuse vareibu Daugovpilī attaiseit muzeju. Ūtruo pasauļa kara laikā muzeja kruojums tyka evakuāts iz apleicīnis laukim. Dīvamžāļ piec tuo piļneibā kolekceju dabuot atpakaļ vaira nasaguoja i 20. godu symta 50. godūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys muzeja kruojumu vajadzēja suokt veiduot gondreiž nu jauna. Itamā desmitgadē tys puorsacēle iz āku, kurā atsarūn ari niu – Reigys īlā 8. Itūšaļt muzeja kruojumā ir vaira nakai 100 tyukstūšys prīškmatu.

Skots nu Oskaram Kalējam veļteituos izstuodis Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Leidz 29. janvaram DNMM vēļ var paspēt apsavērt muzeja dybynuotuojam veļteitu izstuodi “Oskars Kalējs un viņa laiks”. Tamā eksponāti Kalēja i juo laikabīdru muokslys dorbi, kai ari var apsavērt tūs prīškmatus, kas sasaglobuojuši nu pyrmuos muzeja kolekcejis.

Atslāgs i slēdzine

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Daugovpiļs cītūkšņam viesturiski bejuši četri vuorti: Mihaila, Nikolaja, Konstantina i Aleksandra. Tim, kuri bejuši cītūksnī, vyslobuok zynomi Nikolaja vuorti, kuri niu ir atjaunuoti, tok Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt Mihaila vuortu slēdzini. Tī bejuši golvonī vuorti, taišni nu piļsātys pusis. Slēdzinis izmāri ir īspaideigi – 40×45 cm, tei taiseita 19. godu symtā. Atslāgu ar slēdzini sevkurs interesents var apsavērt muzeja pastuoveigajā ekspozicejā, kas veļteita Daugovpiļs nūvoda kulturviesturei.

Polifons

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Tū, kas ir gramofons, vys jau vēļ zynim vysi, tok tuo prīškguojiejs polifons vaira nav tik plaši atpazeistams. Polifonā vēļ vydā nasalyka platis, bet muzykys īrokstus atskaņuoja nu taidu kai rulleišu. Kotrā nu muzejā asūšūs rulleišu ir īraksteiti 6-8 skaņdorbi, pīmāram, Mendelszona “Kuozu maršs” voi Štrausa “Pi zyluos Donavys”. Itys polifons ir taiseits 19. godu symtā Italejā, tys atsarads Vyšku muižā, kur saiminīkuoja Molu dzymta. Muzejs tū nūpiercs 20. g.s. 70. godūs par 200 rubļu, kas tymā laikā beja cīši lela nauda. 

Ari polifonu var apsavērt Daugovpiļs nūvoda kulturviesturei veļteitajā pamatekspozicejā. Pavieršuokim vāruotuojim tys suokumā var izavērt piec vīnkuoršys mebelis, tok zam tuo globojās unikals prīškmats. Eipašūs gadīņūs var ari dzierdēt, kai tys atkaņoj muzyku, partū ka polifons vys vēļ ir vyslobuokajā dorba kuorteibā.

Lele

Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Kai soka Juzefa Unzule, vysleluokuo vierteiba ir tim kruojuma prīškmatim, kurim ir eipašs stuosts. Cīši aizkustynūšs tys ir itai lelei. 2014. godā muzejs sajiems daugovpilītis Anfisys telefona zvonu. Jei sacejuse, ka gryb muzejam izduovuot leli. Anfisai jau bejs puori 80 godu, jei nagrybiejuse, kab itei jai tik nūzeimeiguo lele koč kur pagaistu. Lelis vuords bejs Asja, taipat kai deminutivā sauce tuos eipašneicu. Kod Anfisa beja moza meitine, jei ar muoti i tāvu guojuse pa Krišjāņa Valdemāra īlu Daugovpilī i kaida veikala skotlūgā pamanejuse breineigu leli. Tok tei bejuse na tik cīši skaista, bet ari cīši duorga – moksuojuse 40 latu. Tei ražuota Vuocejā, ir ar porcelana sejeņu, kusteigom rūkom i kuojom. Zīmyssvātkūs nūtics breinums – meitine itū leli vys tik dabuojuse duovonā. Dreiži piec tuo Anfisa saslyma ar poliomielitu, kas tūlaik vēļ beja nauorstejama slimeiba, partū jai iz vysys dzeivis beja invaliditate. Leli jei globuoja vysu myužu, partū ka tei asociejuos ar skaistu sapynu, partū kaida dzeive varātu byut. Nailgi piec lelis izduovuošonys muzejam tuos eipašneica ari nūguoja myužeibā.

Galerejā Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja kruojuma duorgumi, ekspozicejis i izstuodis. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]