Latgolys viestnīceibā GORS apsaveramys divejis ar Latgolu saisteitys izstuodis

Latgolys viestnīceibā GORS apsaveramys divejis ar Latgolu saisteitys izstuodis

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Leidz 26. martam Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā i 1. stuova seminaru telpā apmaklātuojim ir vareiba apsavērt divejis jaunys izstuodis – gleznuotuoja Juoņa Šneidera dorbu sereju “Maraṇasati. Latgales māju stāsti”, kū puorrauga muokslys zynuotnīks Guntars Gritāns, i 30 fotoportretu nu Intys Rukys kolekcejis “Zem tām pašām debesīm”, informej GORA puorstuove Santa Kļaviņa.

Juoņa Šneidera i Guntara Gritāna izstuode “Maraṇasati. Latgales māju stāsti” ir div autoru redziejums par laiku, kas īvīš izmainis Latgolys sātu liktiņūs. Izstuodis koncepceja pyrmajā šaļtī, ruodīs, aicynoj reflektēt par aktualu problemu Latvejā – lauku izmieršonu. Naskaitamys pamastuos sātys šaļtim ir pat gryuši pamaneit – tuos nareši īskaun miļzeigi puorauguši kūki i suodi. Tok itūreiz izstuode ir par latvyskū sentimentu i nostalgeju.

2022. gods pavasarī i rudinī autori apmeklēja daudzys sātys Preiļu, Rēzeknis, Daugovpiļs i cytūs Latgolys nūvodūs. Tik rešūs gadīņūs tuos beja aizslāgtys i koč kū saredzēt varēja tik, ka īsavēre pa lūgu. Parosti durovys beja vaļā. Guntaram tei šaļtim beja redziešonuos otkon ar bierneibys vītom, atminis par cylvākim i nūtikšonom, Juoņam – refleksejis par tū, kai radzātū paruodeit gleznuos. Sevkurā gadīnī tei ir muokslinīka izteikti individuala interpretaceja par vītom, sātom i laiku. Izstuode ir veļtejums Latgolai, tuos cylvākim i autoru personisks viestejums par sev svareigom vierteibom. Tok, naizslādzūt vareibu, ka apmaklātuojim gleznys ar Latgolys sātu stuostim var rūsynuot ari tik sev zynomys i tyvys izjiutys.

Juoņs Šneiders beidzamūs godu laikā palics par vīnu nu radzamuokūs i ari apsprīstuokūs jaunūs latvīšu muokslinīku. Juo gleznīceibā kasdīnys dzeivis smolkuokuos detalis puortūp metafiziskā realismā i īsadzilinuošona seikumūs atkluoj pavysam jaunu, puorrealu perspektivu iz dzeivis procesim. Izstuodēs jis pīsadola nu 2017. gods, tok 2021. godā beja izvierzeits Purvīša bolvai par izstuodi “Vieta” galerejā “LOOK”. 2022. godā vairuokys muokslinīka gleznys nūpierka Latvejis Nacionalais muokslys muzejs. Pamateiga akademiskuo izgleiteiba, temu lūks gleznīceibā i ari ar tū nasaisteitys interesis –  tuos ir kvalitatis, kas jau itūšaļt līk runuot par Juoņa davumu Latvejis laikmeteigajā muokslā.

Muokslys zynuotnīks Guntars Gritāns nu Latvejis Muokslys akademejis absolviešonys 2022. godā, paraleli muzika aktivitatem dorbojās ari muokslys pedagogejā (Reigys Dizaina i muokslys vydsškola, Emīla Dārziņa muzykys škola, Latvejis Muokslys akademeja), publicistikā, dorbuojīs kai izstuožu kurators i gids.

Muokslinīks Juoņs Šneiders izstuodē Latgolys viestnīceibā GORS. Foto: Dagnija Bernāne/Latgolys viestnīceiba GORS

Ūtruo izstuode apsaverama 1. stuova seminaru telpā, tī eksponātys 2020. godā Bolvu Nūvoda muzeja kruojumā tykušuos fotografejis nu Intys Rukys kolekcejis “Zem tām pašām debesīm”. Kolekceja veiduota treis godu garumā – vosoruos, fotografei gastejūt Bolvu nūvodā i tyvuokajā apleicīnē. Fotografeju varūni ir vītejī cylvāki – pīaugušī, bārni, vaci ļauds, politiki i vysvysaidu profeseju puorstuovi – kotrys ar sovu liktini i stuostu. Kai autore soka: “Myusu vysleluokuo vierteiba ir Latvejis cylvāki. Vysi. Vysvysaidi.”

Inta Ruka ir latvīšu fotografe, kuru Zvīdrejis televīzija ir atzynuse par vīnu nu Eiropys īvārojamuokūs dokumentalūs fotografu. Fotografiešonai pīsavārsuse 20. godu symta 70. godu beiguos, struodoj malnboltajā fotografejā i portreta žanrā. Nu 1979. goda leidz 1982. godam VEF fotostudejis bīdre. 1984. – 1988. g. – fotostudejis “Ogre’’ bīdre. 1999. godā sajāmuse “Spīdolas balvu”. 2004. godā apbolvuota ar Latvejis Muokslinīku savīneibys bolvu “Price of the Year”. 2009. godā pīškierts Treju Zvaigžņu ordiņs. Inta Ruka organizējuse vaira nakai 20 personalizstuožu kai Latvejā, tai uorvaļstīs. Juos dorbi atsarūn Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja kruojumā, Igaunejis, Dānejis, Vuocejis, Šveicis, Norvegejis i cytu vaļstu muzeju kolekcejuos. 2022. godā pīškierta Vaļsts kulturkapitala fonda Myuža stipendeja.

Skots nu Intys Rukys izstuodis. Foto: Dagnija Bernāne/Latgolys viestnīceiba GORS

Latgolys viestnīceibys GORS izstuodis īspiejams apmeklēt nu ūtardīnis leidz svātdīnei nu 12.00 leidz 21.00 stuņdem.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]