Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

11. februarī 15 stuņdēs Viļānu Kulturys nomā jau deveņpadsmytū reizi nūtiks ziņgem veļteits pasuokums, kurā sasatiks 20 ziņgātuoju grupys. Zeimeigai ari tys, ka taišni ar ziņgātuoju pasuokumu Viļāni aizsuoks piļsātys 95. godadīnys svieteišonu, informej Tautys muzykantu bīdreibys puorstuove Maija Upeniece.

Pyrmū reizi ziņgātuoju vokors nūtyka 2003. godā Borkovā, tok nu 2011. gods ziņgis i stuosti skaņ Viļānūs. 2020. godā “Ziņgei” tyka svieteiti 18 godi, i niu piec nailga puortraukuma otkon ir vareiba sasatikt ziņgātuoju i stuostnīku vokorā. Sagaidoms, ka pasuokuma dalinīki na viņ izdzīduos nu paaudzis paaudzē montuotuos ziņgis, tok ari atkluos vysaiduokus stuostus par i ap Viļānim i viļānīšu dzeivi.

Itūgod Viļānūs ziņgēs kolektivi nu Latgolys i Vydzemis: kapela “Bumburneicys” (Viļāni), folklorys kūpa “Viļōnīši” (Viļāni), Viļānu kulturys noma krīvu vokalais ansamblis “Sudaruški”, veiru kūpa “Kūzuls” (Dekšuoris), folklorys kūpa “Klāni” (Varakļuoni), folklorys kūpa “Rota” (Murmastīne), folklorys kūpa “Madava” (Borkova), ziņģu ansamblis “Trizulis” (Mārcīna), kapela “Dziga” (Rēzekne), kapela “Malnavas muzikanti” (Ludzys nūvods), Isnaudys folklorys kūpa (Ludzys nūvods), Zviergzdinis lauku kapela (Cybla), kapela “Sveicynojam, vielejam” (Saļnova), tautys muzykants Nikolajs Zaharovs (Reiga), folklorys kūpa “Krauklēnieši” (Casvaine), folklorys kūpa “Urgas” (Kūknese), folklorys kūpa “Sēlene” (Valmīrys nūvods), Tautys muzykys kūpa “Sēļu muižas muzikanti” (Valmīrys nūvods), muzykantu grupa “Retro” (Guļbine), Lizuma lauku kapela (Guļbinis nūvods).

Kūpā dzīduošona (ziņgiešona) Viļānūs nūsaslēgs ar organizatoru i atbaļsteituoju simpateju bolvom. Taipoš kotrys kolektivs ar sovu izvālātū duovonu pīsadaleis “Balvu jūklī”, kurā izlūzis veidā apduovynuos cyts cytu. Nu 15.00 leidz 18.00 pasuokumā varēs klauseitīs ziņgis i stuostus, piečuok paradzāta sumynuošona i apduovuošona, bet nu 19.00 – savīseiguo daļa pi gaļdeņu i daņči. Īīšonys moksa – 2 eiro.

Kai stuosta folklorys pietneica Iveta Dukaļska, kura tautys tradiceju saglobuošonu muzykys jūmā pietej jau vaira nakai 30 godu, ziņgis pastuov jau nu 16. godu symta. Tai sauc kai stuostūšuos, garuos tautysdzīsmis, tai ari folkloriziejušuos vuocu i zvīdru dzīsmis. Ka klasiskajuos tautysdzīsmēs golvonais viestejums ir poetisks vyspuorynuojums, tod ziņgis vierteiba ir mozs stuosteņš – kotra ziņge ir kai moza dzeive, kas ļaun īsavērt muižys, lauku voi piļsātys kasdīnā.