Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2. martā jau ūtrū godu tiks atzeimuota Nacionalūs partizanu bruņuotuos pretesteibys atceris dīna. Informaceja Bolvu nūvoda sātys lopā līcynoj, ka arī itūgod pošvaļdeiba organizej vairuokus pasuokumus, kab akcentātu ituos dīnys nūzeimeibu Latvejis viesturē.

Nacionalūs partizanu bruņuotuos pretuošonuos atceris dīnā, 2.martā, nūtiks pasuokumi vacuokūs klašu školānim kai Bolvu Nūvoda muzejā, tai Stompaku nūmetnis vītā.

Turpynojūt atceris dīnys pasuokumus, 3. martā reits suoksīs ar svineigu zīdu nūlikšonu pi pīminekļa Latgolys partizanu pulka krytušajim karaveirim, turpynuojumā Bolvu Kulturys i atpyutys centrā byus zynuotniskī skaitejumi, kur uzastuos Mg. hist. Zigmārs Turčinskis, Mg. hist. Inese Dreimane, Mg. philol. Evita Zaremba-Krīgere, Mg.hist. Roberts Kipurs, Dr.habil.philol. Janīna Kursīte i dr.philol. Ingus Barovskis.

Dīnys ūtrajā pusē Stompaku nūmetnis teritorejā Bolvu nūvoda Susaju pogostā nūtiks pīminis pasuokums i jaunūs bunkuru īsvieteišona Stompaku nūmetnis vītā.

Ar pylnu pasuokumu programu var īpasazeit ITE

Par Nacionalūs partizanu bruņuotuos pretuošonuos atceris dīnu ir nūsaceits 2. marts, jo 1945. gods 2. martā Viļakys (bejušuo Abrinis) apriņka Stompaku pūra soluos nūtyka leluokuo kauja Latvejis nacionalūs partizanu kara viesturē. Tūreiz ap 350 Latgolys mežabruoļu izceineja smogu kauju ar uzbryukūšuo čekys karaspāka skaitliskū puorspāku, palīkūt nasakauti. Organizāti atsakuopūt, jī izavaireja nu draudūšuo aplankuma i papyldu zaudiejumim.

Dobys līgums “Stompaku purvi” ir unikala teritoreja ar dobys boguoteibom i kulturviesturiskū montuojumu. Pūra austrumu dalis soluos 2. pasauļa kara laikā beja īreikuota partizanu apmetne, kurei beja leluokuo Baltejā i Zīmeļeiropā. Tamā beja 24 bunkuri i vairuokys vierszemis byuvis. Iz nacionalūs partizanu apmetni dobys līgumā “Stompaku purvi” vad markāta styga, mytruokajuos pūra vītuos īreikuotys laipys. Izstaigojūt dobys stygu, var izzynuot ari par teritorejā dzeivojūšajim putynim, dzeivinīkim i augim.