Daugovpilī nūteik kasgadejais Storptautyskais grafikys simpozejs
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Ar Daugovpilī dzymušuo grafika Vitolda Svirska (1919–1991) izstuodis atkluošonu 11. martā 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Kulturys piļs izstuožu zālē tiks oficiali atkluots 11. Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs i sveikti tuo dalinīki, informej Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra puorstuove Inita Paegle.
Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 10. da 24. marta, Daugovpilī ir jau vīnpadsmytū reizi. Sovā pastuoviešonys viesturē tys kūpumā puļciejs vaira par 100 grafikim nu vaira nakai 35 vaļstu. Itūgod simpozejā pīsadaleis deveni muokslinīki nu pīcu vaļstu: Roberts Rabejs (Pūleja), Kamils Adamus (Pūleja), Zenons Balcers (Pūleja), Ināra Petruseviča (Latveja), Liena Bondare (Latveja), Sidharths Pathaks (Nīderlande), Ineke Domke (Vuoceja), Džanluka Arienti (Italeja), Marko Poma (Italeja).
Puļcejūt vys jaunus medejā struodojūšus muokslinīkus, simpozejs turpynoj grafikys muokslys īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyski. Grafiki div nedelis intensivi struoduos, giunūt īdvesmi Latgolys ainovā i Daugovpiļs urbanajā telpā, naformaluos sarunuos i diskusejuos, rodūšajuos darbneicuos i muokslinīku prezentacejuos.
Taipat kai pārņ simpozejs tiks atkluots Daugovpiļs Kulturys piļs izstuožu zālē, itūreiz ar Daugovpilī dzymušuo grafika Vitolda Svirska (1919–1991) izstuodi “Paliekamība”.
Muokslinīks Vitolds Svirskis dzims Daugovpilī 1919. godā. Jis auga dzelžceļnīka saimē, i vacuoki gribēja, lai ari dāls dorba gaitys saista ar dzeļžaceļu. Tok jaunīša interesis beja humanitarys, partū jis patstuoveigai, bez vacuoku zinis, izdūmoj vuiceitīs gimnazejā. Tuos laiks teik skaiteits par Svirska pyrmajim sūlim muokslā.
Profesionaluos gaitys muokslinīks suoce 1941. godā, kod īsastuoja Latvejis Muokslys akademejā. 1944. godā V. Svirski mobilizēja Latvīšu legionā, tok ari kara apstuokļūs jis turpynuoja zeimēt. Akademiskū izgleiteibu ar diplomu dabuoja tik 1953. godā. Nūzeimeigu vītu muokslinīka daiļradē ījēme geimetņu zeimiešona, kūpā vaira par 8000 dorbu. Rodūšajā izpausmē V. Svirskis izmontuojs monotīpeju, linogrīzumu, spolvys voi ūtys tušys zeimiejumu, kas bejuse dominejūšuo tehnika muokslinīka rūkrokstā.
Kai sacejs profesors Jānis Stradiņš: “Itei zynuotnīku, muokslinīku, kulturys darbinīku galereja ir palīkūša, taipat kai palīkūšs ir ari dyžais daugovpilīts.”
Simpozejs nūsaslēgs 24. martā 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā ar tuo laikā radeitūs dorbu izstuodis atkluošonu, kas īsakļaus Rotko centra 10 godu jubilejis programā.
