Etnografiskais ansamblis “Naktineica” 70 godu jubileju īsuoks svieteit ar atmiņu vokoru “Sklasčyne”

Etnografiskais ansamblis “Naktineica” 70 godu jubileju īsuoks svieteit ar atmiņu vokoru “Sklasčyne”

Roksta autore: Jekaterina Frolova, portals lakuga.lv

Jau šudiņ, 29. aprelī, catūrtajā stuņdē piec pušdīņu Saunys tautys nomā (TN) nūtiks dzīšmu i stuostu sasatikšona “Sklasčyne” par gūdu etnografiskuo ansambļa “Naktineica” 70 godu jubilejai. Pasuokumā aicynuoti pīsadaleit vysi, kuri gryb pasadaleit ar stuostim, padzīduot, paļustēt, pasaklauseit, kū ļauds runoj ap “Naktineicys” dzeivi 70 godu garumā. 

Etnografiskais ansamblis “Naktineica” ir vīns nu vacuokūs itaida veida ansambļu Latvejā. Etnografiskais ansamblis “Naktineica” ir dybynuots 1953. godā tuo laika Preiļu rajona Ždanova kolhozā, pasasokūt dirigentam i muzykys školuotuojam Aleksandram Vasilevskim. 

Pyrmais mieginuojums 1953. goda majā. Karteņa nu ansambļa arhiva. 

Sovā garajā pastuoviešonys laikā, napuortraucūt darbeibu, kolektivs ir treis reizis mainejs sovu nūsaukumu. Tai kai sīvu kūpa izaveiduoja Ždanova kolhozā, beja lamts, ka taidu vuordu kolektivs ari ness – Ždanova kolhoza etnografiskais ansamblis, – tautā saukts par “ždanovītem”. Dažaidu teritorialu reformu rezultatā Ždanova kolhozs maineja sovu nūsaukumu i puortopa par kolhozu “Sorkonuo Ausma”, deļtam ari ansamblis 1978. godā maineja vuordu i palyka par Saunys etnografiskū ansambli. Tok par nūsaukuma “Naktineica” rasšonūs, tuo niulinejuo vadeituoja Anita Fedotova stuosa smīkleigu atgadejumu: “Atmūdys laikā, braukojūt pa tyvuok i tuoļuok asūšim pogostim, ansambļam iz autobusa beja raksteits tuo tūreizejais nūsaukums – “Saunys etnografiskais ansamblis”. Garumguojieji tik nūsmiejuši, ka autobusā laikam ir pierts i juoīt pārtūs (sauna). Ilgi dūmuodami, kai sevi saukt, 1990. godā  ansamblis tyka pi skaneiga apvydvuorda “Naktineica” (rudzupuče). Nūsaukuma iniciators beja tuos šaļts ansambļa  daleibnīks Aivars Vonogs.”

Kolektiva pyrmais vadeituojs beja Aleksandrs Vasilevskis, kurs, kaidā nu vokoru izdzieržūt sīvu unikalū daudzbaļseigū dzīduošonu (īroksti pīejami Latvīšu folklorys kruotivē), nūlēme, ka juos juosapulcynoj vīnuvīt i juoveidoj ansamblis. Suokumā beja viņ septenis sīvys, kurys, lauku dorbus apdarejušys, sasalaseja iz pyrmajim mieginuojumim. Vasilevska vadeibā tyka praktizāta tautā veiduotuo daudzbaļseiguo dzīduošona, bet kai juo, tai J. Teilāna notu pīrokstūs atrūnama tikai pamata melodeja lobuokojā gadīnī divbaļseiga. Niu aktivi teik struoduots pi etnografiskuo dzīduojuma atjaunuošonys. Ansamblī ir spieciegys sauciejis, kurys spieju dzīduot augšejū i apakšejū bolsu montuojušys nu jūs vacvacmamu, kurys ari bejušys “Naktineicys” dzīduotuojis.  

Vasilevskis vadeja ansambli leidz 1963. godam. Piec atsasaceišonys nu vadeituoja pīnuokumu, ansambļam kaidu laiku vadeituoja nabejs. Kūpys vacuokuo daleibneica Franciska Skutele tūlaik pīrakstejuse viestuli Kulturys ministrejai ar lyugumu jim pīškiert jaunu vadeituoju, i jau tymā pat godā “Ždanova kolhoza etnografiskū ansambli” suoce vadeit Juoņs Teilāns, kū nu apzineigai dareja leidz pat 2010. godam. Piec Teilāna 2010. godā folklorys kūpys vadeituoja pīnuokumus uzajēme ansambļa ilggadeiguo daleibneica, piec izgleiteibys muzykys školuotuoja, Anita Fedotova, kurei ir ansambļa vadeituoja ari niu. 

Sovys pastuoviešonys laikā etnografiskais ansamblis “Naktineica” ir pīdzeivuojs daudzus nūzeimeigus nūtykumu. 1954. godā Preiļu rajona dzīšmu i deju svātku laikā nūtyka pavysam napaseņ izveiduotuo (1953. g.) “Ždnova kolhoza etnografiskuo ansambļa” koncerts, kurā juos pamaneja i piečuok ar ansambli īpasazyna komponists i viersdirigents Juoņs Uozuoliņš.  Jau piec goda ansamblis tyka aicynuots iz Latvejis PSR Vaļsts operys i baleta (tagadejuo Latvejis Nacionaluo opera i balets) teatri. 

Ansambļa vadeituoja stuosta, ka kai vīna nu nūzeimeiguokūs nūtikšonu ansambļa viesturē beja 1956. goda braucīņs iz Moskovu iz Tautys saimnīcyskūs sasnāgumu izstuodi (niu EXPO), kas pavysam jaunam kolektivam beja lels gūds i īspieja sevi paruodeit. 

1989. godā ansamblis tyka aicynuots iz Vyssavīneibys tautys muokslys svātkim Ukrainā, Ostrogā. Leidza tyka jimts naatkareiguos Latvejis sorkonboltsorkonais karūgs, kuru saimineicys pošys beja pašyvušys nu spylvyndruonu. Tūbreid vēļ eisti nivīnam napazeistamais karūgs asūt pīvierss daudz uzmaneibys i vysi gribiejuši īt apsavasaluot i īpasazeit. Jemūt vārā tuo laika situaceju pasaulī, tys beja eistyn drūsmeigi. Leidz šam sīvys vylka sovus bruņčus i kraklus, bet par gūdu tik nūzeimeigam pasuokumam, ansambļa daleibneicys pyrmū reizi uzvylka austūs bruņčus nu pošu cierptys i vārptys vušku vylnys. Anita Fedotova pīmiņ, ka itaidai vajadzeibai kolhozs izruodeja lelu atsauceibu i nu gonompulka pīškeire vuškys cierpšonai.

Ukraina, Ostroga. 1989. gods. Karteņa nu ansambļa arhiva.

Saunys cīma etnografiskais ansamblis, vāluok – “Naktineica”, ir vysu Latvejā nūtykušūs festivalu “Baltica” daleibnīks. Kolektivs ir ari vairuokkuort pīsadalejs Vyspuorejūs latvīšu dzīsmu i deju svātku pasuokumūs, Nūvodu dīnuos, Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā, Latgolys kongresa kulturys programā i cytuos svareiguoks nūtikšonuos. 

Myusu laikūs ansambļa aktivuokuo darbeiba izavērte, sagaidūt 60. godadīnu. Ar Vaļsts kulturkapitala fonda i Preiļu nūvoda dūmis atbolstu CD formatā izdūts albums ar 13 dzīsmem “Ak, seju, veju, rallalā”. Iz 60 godu jubileju Anna Briška, meita vīnai nu ansambļa dzīduotuoju, apkūpuoja informaceju par “Naktineicu” i sadarbeibā ar Anitu Fedotovu izdūmuoja, ka, tai kai Saunys TN ir vysā mozeņš i jimā nasalein vysi gosti i muokslinīki, juoreikoj pasuokums divejuos daļuos. Tai dzyma ideja par “Sklaščyni”, kas ir bejuse seneja tradiceja – sasavuokt vītejim īdzeivuotuojim pļovā voi zam kaidys nūjumis i kūpā dzīduot, pasadaleit stuostūs i atmiņuos. 

Šūbreid “Naktineica” ir vīns nu Preiļu nūvoda kulturys centra Saunys TN pošdarbeibys kolektivim. Kolektivs regulari pīsadola godskuortu īražu atzeimiešonā kai sovā pogostā, tai cytur. Teik īdzeivynuotys ari saimis gūdu tradicejis, kai ari sīvys lobpruot pīsadola jaunūs puoru mičuošonā. 

Etnografiskais ansamblis “Naktineica”. Karteņa nu ansambļa arhiva. 

Tai kai viesturiski “Naktineica” veiduojusēs kai sīvu kolektivs, ari repertuars ir veiduojīs nu dzīšmu, kas stuosta par sīvu myužu, jaunu meitu dorbim i amizantom situacejom. Etnografiskū repertuaru veidoj puorsvorā dorba i sadzeivis dzīsmis. Kūpys repertuarā varātu byut vaira nakai 200 dzīšmu. 

Tok jubilejis svieteišonys ūtruo reize byus, kod folklorys kūpa “Naktineica” sovā sātā – Preiļu nūvoda Saunys pogosta TN atpyutys laukumā – 4. augustā 16.00 stuņdēs puļcēs ļauds nu tyvu i tuoļu vītu, mozus i lelus iz 70 godu jubilejis koncertu “Cik jauki vosor’s laiceņā”. Pasuokums nūtiks ar Vydslatgolys puornūvodu fonda atbolstu. Sasatikšonā gasteis vysi Preiļu nūvoda ansambli, gosti nu Daugovpiļs – folklorys kūpa “Dyrbyni”, folklorys kūpa “Svitene”, eipašī gosti – “Banga”,  folklorys studeja nu Reigys. 

https://www.youtube.com/watch?v=K0c_8SqX4qY
Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
18
Sai
10:00 Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
May 18 @ 10:00 – 21:00
Muzeju nakts “Izzinot latgaliskās rotas, tērpus un stāstus”10.00 Pietnīcysks (izzynojūšs) ceļuojums pa Maltys apleicīnis piļskolnim ar viesturis aktivistu i konstruktoru bīdreibu “Kroma kolna bruoliste”.16.00-18.00 Darbneica “Seno latgaļu rotu rakstu noslēpumi” (7.-13. g. s.), kurū vadeis[...]