Dzejūļu autore: Anita Mileika

Pīduovojam portala lakuga.lv skaiteituojim Anitys Mileikys dzejūļus nu itūgod gaidomuo kruojuma “Ziņas par gadalaikiem”. Taipat kai dzejneicys debejis kruojumā “Mūžīgā nepārtikusī stirna”, ari itamā gruomotā byus atrūnami kai teksti latvīšu literarajā volūdā, tai latgaliski.

vot

pyuš viejs nu
azara
i otkon daīt
ka sejis myusu
kai ba sasateik ar
vīnkuoršom Dīva lītom
taidom kai osora
voi pīmāram rudiņs
i varbyut pat laime

i varbyut pat viejs
pyuš i na nu
azara
i varbyut pat otkon
sejis myusu
kai ba i na myusu

vot

kod es atguoju da teve cīmūs tu
cīši šmuki sagierbta stuovieji pi
                                                     boltys
kai snīga kopona sīnys i
vierīs tai cauri tai
kai ba tamā sīnā byutu lūga
obrozs bet lūga obroza
tī nabeja.

tys dzeivuoja vīneigi tovuos
dūmuos i prūtams šod i tod
tu sapynieji
ka kaids no tuolom zemem
tev pieški atsyuta eista
šolka aizkaru tik maigu
kai jaundzymušuo uoda i tik gaišu
kai cylvāka smaids.

cyta storpā beja pīktdīnis vokors piec
spraigys dorba nedelis mes
obi bejom nadaudz saguruši deļtuo
                                                     izrunuojuši
vysu kas beja runuojams mes
pīsacēlem i guojom iz durovu
pusi tī mes vīns ūtru apskuovem taišni
taipat kai cylvāks
apskaun sovu īmeiļuotu kopejis
krūzeiti radzūt naizbāgami tyvuojamīs
                                                                 zīmys
soltuma viļni.

tovys lyupys ir
                                vīntulis
leidzeigys vylkam
                                cīši
pat na vylkam bet
                                jiurai
tovys lyupys ir leidzeigys
                                            cīši

i zīmā i vosorā
tovys lyupys ir leidzeigys
                                            jiurai
pat na jiurai bet
                                madam
tovys lyupys ir leidzeigys
                                            cīši
a vyslobuok – suopem
tovys lyupys ir leidzeigys
                                            cīši

i vēļ drupeit viejam
tovys lyupys ir leidzeigys
                                            cīši

kasdīn piļsātā kliva syltuok
zīma beja puordzeivuota i
mes kai naleli parka
kūki otkon suocem plaukt zareņš
piec zareņa

                                               ooo spāks
                                               ooo jauneiba

nikuo cyta
navajaga

kai bezgaleigs plašums ir
                                            otkonredziešonuos
storp pīkrasti i viļni itū
nakt pīnboltā
mienesgaismā maudoj dzeivys
apraksteitys lopys i glīmežvuoki i
godalaiki
               maudoj

reitausmā
steigā skrīnūt iz dorbu
munā atmiņā nagaideiti
izplauksnej
kaija

bolta i teira kai
velis puļvera škipsna sovā
dzymtajā volūdā nazkuo
runuodama jei dreifēja viers
jiurys

jiura beja pasamūduse
beja energejis pylna i leidzeigi
velis mašynai ar drēbem banguoja
i putuoja grīze viļņus iz riņči
grīze i grīze i nivīns
nikod napasaceitu
ka tai miļjons
godu