Latgolys namaterialuo vierteiba – maja dzīduojumi (+FOTO)

Latgolys namaterialuo vierteiba – maja dzīduojumi (+FOTO)

Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgolā vys vēļ dzeiva ir tradiceja vysa maja garumā puļcētīs pi breivdobys aba ceļa molu krystu kab vīnuotūs kūpeiguos dzīsmēs. Tai kai majs Romys katuoļu bazneicā ir Svātuos Jaunovys Marejis mieness, ceļmolu krystu dzīduojumūs dzīsmis vysubīžuok teik veļteitys jai. Portala Lakuga.lv socialūs teiklu aptaujā, vairums lītuotuoju pīzyna, ka jī nikod nav apmekliejuši maja dzīduojumus, deļtuo pīduovojam nalelu īsavieršonu maja dzīduojumu viesturē, strukturā i maja dzīduojumu myusu dīnu nūtikšonuos.

Maja dzīduojumu aizsuokumi

Maja dzīduojumi ir sovpateiga Latgolys tradiceja, kurys aizsuokumi cikom kas nav tykuši styngri datāti, tok dūmojams, ka tys varātu byut 18. voi 19. godu symts.

Teik skaiteits, ka maja dzīduojumus Latgolā aizsuoce jezuitu ordiņs, kurs sovu darbeibu Latgolā aktivuok izvērse ap 17. godu symta 30. godim. Jezuitu ordiņs beja vīna nu tūs gareigūs strukturu katuoļu bazneicā, kas aktivi īsasaisteja īdzeivuotuoju atgrīzšonā katuolicismā. Reigā i Vydzemē jezuitim nabeja lelu panuokumu īdzeivuotuoju rekatuolizacejā, deļtuo jī devēs iz Latgolu, kur misejai beja lobuoki apstuokli, partū ka Latgola beja Pūlejis varā asūša teritoreja, kurā beja katuoliskuo muižnīceiba, bet Vydzemē vaļdeja zvīdri – ļuteri. Jezuitim beja lela nūzeime latvīšu volūdys atteisteibā, partū ka jī sastateja i izdeve vuordineicys, goreigūs dzīduojumu gruomotys, kalenderus, gazetys i žurnalus, taidā veidā vyspuorieji atteisteidami gruomotnīceibu, taipat jezuiti īvīse ūtrū literarū tradiceju – gruomotu saraksteišonu i izdūšonu latgalīšu volūdā.

Saleidzynojūt ar laiceigajim prīsterim, jezuitu panuokumi regionūs saistami ar pošu jezuitu gribiešonu daudz vaira īsadzilinuot vītejuos kulturys i volūdys sovpateibuos.

Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta pietnīks Aigars Lielbārdis maja dzīduojumus sauc par vīnu nu Latvejis kanoniskūs vierteibu (vysu materialu var apsavērt ITE). Jis skaidroj, ka, kab maja dzīduojumu tradiceja jau suokūtneji spātu labi īsadzeivuot vītejā kulturā, beja vajadzeigi treis prīšknūsacejumi. Vysapyrma, ir juobyut asūšai tradicejai, kuru nadaudz mainūt, pīpylda ar religisku saturu, itymā gadejumā tuos varātu byut pavasara dzīduošonys, kurom suokūtneji dūmojams nabeja religiskys nūzeimis. Pa ūtram, beja vajadzeigi ļauds, kuri jau prota itū tradiceju, i tī varātu byut jezuiti. I, pa trešam, tai kai itei tradiceja lelā mārā ir pastuovejuse bez prīstera kluotbyutnis, beja vajadzeigi ari kaidi raksteiti olūti ar dzīsmem, deļtam lela nūzeime beja dzīšmu gruomotom, kurys Latgolā beja daīmamys jau 19. godu symta vydā.

Karteņa: Lakuga.lv socialūs teiklu aptauja par maja dzīduojumim, vaira nakai 70 interesentu atbiļžu apkūpuojums

Maja dzīduojumu saturs

Tai kai majs Romys katuoļu bazneicā ir Svātuos Jaunovys Marejis mieness, dzīsmis vysubīžuok teik veļteitys jai. Dīvkolpuojums teik nūturāts piec pošu īrūsmis, bez gareidznīku kluotbyutnis i vadeibys. Teik dzīduotys taidys dzīsmis kai “O, Svātuo Muote, pi tevis steidzam”, “Dīva Muote, tevi slavējam”, “Sveika, Jiurys zvaigzne”. 

Vadeibu uzajam cylvāki nu pošu vyds, vysbīžuok tuos ir godūs vacuokys sīvys, kurys labi puorzyna rituala izbyuvi i prūt dzīšmu melodejis. Ituos dzīsmis teik dzīduotys ari cytūs gadejumūs, tok golvonuo izpiļdeišonys reize ir taišni maja dzīduojumūs.

Vēļ kaida sovpateiga maja dzīduojumu sastuovdaļa ir zeimeišu aba “značku” viļkšona. Tuos ir eipaši sagatavuotys zeimeitis, kurys valk kotrys dzīduojumu dalinīks, zeimeitēs ir nūruodis, par tū, kas cylvākam byutu juodora vysu mienesi, taipoš varēja ari viļkt atseviškys zeimeitis par kotru dīnu. “Značku” temys pamatā veļteitys vysaida veida nūdarbem, kas aplīcynoj cylvāka ticeibu, pīmāram, kotru dīnu nūskaiteit konkretu skaitu lyugšonu.

Svareigi ari pīminēt, ka padūmu laikā maja dzīduojumu tradiceja tyka ceņteigi apkaruota, ceļmolu krysti nūvuokti i vysubīžuok aprokti voi sadadzynuoti. Tok myusu dīnuos, pasasokūt kulturviesturis pietnīku i regiona kulturys vadeituoju aktivitatei, tradiceja turpynoj dzeivuot.

Maja dzīduojumi Brīžucīma pogosta “Dauguļu” sātā

Nūbraucūt iz nūruodeitū adresi, ir drupeit juosamulst, ceļa molā krysta nav. Laikam vystik gudruo navigaceja nūvaduse myus naceļūs. Tok, kai izaruod, “Dauguļu” sātys krucifikss atsarūn naīrostā vītā, na ceļa molā, tok vaira sātys pogolmā, i skotu iz tū nu ceļa aizsadz palels jasmina kryums.

Itūgod sasalaseišonu “Dauguļu” sātā iniciejuse Brīžucīma pogosta tautys noma vadeituoja Zita Mežale. Ir saryupāts guoduots ari pošvaļdeibys transports, kurs iz “Daugulim” nūvad jau godūs asūšuos dzīduotuojis. Poša Zita stuosta, ka nazkod, kod bejs vaira dzīduotuoju, tod kasgadeji tyka dzīduots pi vysu sešu pogosta krystu. Niu organizātā veidā Muotis dīnā dzīd pi kaida vīna krucifiksa. Vysubīžuok teik dzīduots pi Dukulevys krysta, jo tys atsarūn poša pogosta vydā, teik dzīduots ari pi Bieliņu krysta sūpluok Apšinīku sātai. Bieliņu krysts 2018. godā dabuojs ari Ainovu duorguma statusu.

“Dauguļu” saimineica Anita laipni sagaida myus i lobpruot pastuosta kai par pošu krystu, tai par apleicejūs sātu i pogosta boguoteigū viesturi. Vazdama da kruficiksa, Anita stuosta, ka tū pastatejs juos vactāva bruoļs Voiceks Supe, kurs tics par bazneickungu, deļtam sev i Dīvam par gūdu izcieļs taidu pīminekli. Bazneickunga kuortā Vojceku īsvieteja 1936. gods 21. maijā, sovpus pīmineklis pastateits 1937. gods 24. septembrī.

Karteņa: Vojceks Supe. “Dauguļu” sātys saimineicys personeigais arhivs.

Anita pīzeist, ka pādejūs godūs maja dzīduojumi nanūteik puoruok bīži, tryukstūt dzīduotuoju. Itūreiz iz “Dauguļu” sātu puļcejuos 12 dzīduotuojis. Damys, vaicuotys deļkuo juos šudiņ ir te, atbiļd, ka tys ir lobs veids kai sasatikt, partū ka kasdīnā kūpeigys sarunys ir rešums. Na mozuok svareigi ir padūmuot par gareigom lītom, ari pīminēt kaidu tyvinīku. Kotru godu sasatikšona nūteik pi cyta krysta. Teik pastreipuots ari, ka tūs, kas zyna, kai nūteik maja dzīduojumi, palīk vys mozuok, deļtam ir svareigi raudzeit saglobuot tradiceju. Kai Zita Mežale, tai i dzīduotuojis vīnbaļseigi pīkreit, ka prīcuotūs, ka ari jauni cylvāki byutu īinteresāti vuiceitīs maja dzīduojumu tradiceju.

Maja dzīduojumu tradiceja īkļauta ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā – 2019. godā sarokstā īkļauta maja dzīduojumu pi krystu tradiceja Ondrupinis i Škaunis pogostūs (vaira ITE) i 2020. godā maja dzīduojumu pi cīmu krystu Zīmeļlatgolā (vaira ITE).

Vēļ vysu maju ir vareiba īspēt byut kaidūs dzīduojumūs. Informaceja par organizātom nūtikšonom ir daīmama vītejūs pogostu i nūvodu sātyslopuos.

Fotogalerejā: maja dzīduojumi Brīžucīma pogosta “Dauguļu” sātā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
15
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 15 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]