Etno buruotuoji puorsameišonys viejūs

Etno buruotuoji puorsameišonys viejūs

Recenzejis autors: muzykys žurnalists Kaspars Zavileiskis

Myusu dīnuos nūzeime teik puormeita gondreiž vysam. Ari vysaidim apzeimiejumim. Par pīmāru, vuordu “veterans” puormejuse Latgolys grupa “Laimas Muzykanti”. Nu paguojušuo godu symta deveņdasmytūs jaunys kruosys muzykaluos folklorys atteisteibā meklejūšuo apvīneiba, kas tikū izdavuse sovu catūrtū albumu “Turu buru!” i vys nikai naizaklausa piec īsaseikstiejušu veteranu.

Tys vysa tycamuok deļ tuo, ka “Laimas Muzykanti” līki nanūsadorboj ar nīkim. Albumi nateik izdūti bīži, tok, kod gols golā īrauga dīnys gaismu, tod tymūs jau īrosts atrūnama atspiedzynojūša eklektika, kurys saknis aug nu latgaliskuos i latvyskuos etnografejis. Artūrs Uškāns ir pietnīks, kurš salosa ap sevi cytus tikpat zynuotkuorus i šaļtim pat puorgaļveigi ziņkuoreigus draugus. Vuordu sokūt, breineigu kompaneju, kurys dalinīki jādz i paļustēt, i sadzīduot, i kaidam muzykys instrumentam dvēseli īksandynuot i tod, ka tys ir, par pīmāru, greku buzuki.

Par precizu, koč ari varātu ruodeitīs taidu vīglu dasadūršonu tautys muzykys kruojumim līcynuoja jau “Laimas Muzykantu” debejis albums “Gonam gona”, kas izdūts tuolajā 2002. godā. Ka tymā grupa ar smaidu sejuos vēļ viņ īpasazyna ar tai suoktuos postfolklorys spēlis nūsacejumim, tod piec tam diskys “Orkla bolss” (2006) i jo eipaši piečuokais “Rodi” (2015) jau līcynuoja par arviņ leluoku drūsmi i puorlīceibu. Jo eipaši taidūs folklorka lacamajūs gruoviejūs kai attīceigi “Ols dzīsme” voi “Upe nesa uozuoliņu”, kurūs lela skanis peirāga daļa atvālāta dominejūšajai elektriskajai gitarai.

Tū nu rūku Armands Varslavāns nav izlaids ari jaunajā albumā. Taišni ūtraiži – skaniskuo ainova tykuse vēļ plotuoka, kū sprūdri pīruoda jau “Turu buru!” īvoda skaņdorbs “Bandenieka rudzi”. Tys pat da pyrmūs takšu par reizi pīskaitoms pi “Laimas Muzykantu” kolorituokūs balleišu hitu. Jaunais albums vēļ vaira pīruoda, ka Uškāni (nu īprīškejuo albuma bungys grupā spēlej Artūra dāls Matīss) kūpā ar etnobīdrim nadūmoj laist muzykalū lateņu zamuok. Itei nav vēļ vīna lauklu kapela, kas saspēlej tautysdzīšmu aranžejumus prīcys, bādu i cytuos kūpā saīšonys reizēs. Itei vys vēļ ir gorā ļusteiga, tok muzykā cīši nūpītna etnomuzykys grupa i, nabyus par skaņu saceits, pat vīna nu ituo žanra flagmaņu Latvejā.

Jaunajā albumā vysā logiski jiutama latgaliskuos folklorys kluotyn byušona, tok apsabīžuot navajadzātu ari vydzemnīkim i cytu nūvodu dzeivuotuojim. “Laimas Muzykanti” padarejuši muzykalu ceļuojumu kai pa myusu tautysdzīšmu skreineiti, tai aizjiuru muzykys stilistikom. Šaļtim i ruodīs, ka vysi kūpā rodūšajuos sasalaseišonuos uors nu kasdīnys aizdavumu gribiejuši radeit piec vareibys leluoku zigzagu, kas puorsteidz pošus i klauseituojus šaļti nu šaļts, na viņ puora reižu vysa albuma laikā. Artūrs Uškāns ari sacejs, ka itūreiz bejušys daudzi leluokys rodūšuos atsaļaušonys, vaira pošam naturūt vadeibys grūžus tik stingri sovuos rūkuos. Izaklausa, ka tys ir atsataisnuojs.

Folklorys pūristim itei ir jau gondreiž nuovejūša doza, tok jaunys vēsmis myusu tautys muzykys turpynuošonā meklejūšajim “Turu buru!” ir vīns nu ituo gods golvonūs labumu. Var byut, ka taišni lelais kūpā aranžātuoju skaits ļuovs jaunū dorbu navest viņ vīnā maršrutā, bet ļaut tam leiguot leidza vījim i pagasteit dažaiduos ūstuos. Naizpalīk pat Latiņamerika, kur kuģa komanda pīstuojuse gavyluot “Vasariņys” laikā. Ka atguodojam, ka suokūs grupa tyka dybynuota kai Daugovpiļs Universitatis studentu doncuošonys ansambļa “Laima” pavodūšais sastuovs, tod itys varātu pretendēt iz lobskaneigu tautus i tai sauktū modenūs deju sasajaukšonu!

Nasaverūt iz tū, albums vys tik nasasadola reizynuotuojūs i saprūtams kai vīnuots muzykys muokslys dorbs. Tū kūpā saturūšuo leime vysa tycamuok ir kai pīsuotynuotī aranžejumi, tai kvalitativais i lobskaneigais īroksts, kū apryupoejs Edgars Skrāgis. Cytaiduoks, sintetiskuoks skaniejums ir viņ kūpā ar Ievu Akurateri i projektu “EtnoZoom” radeitajai dzīsmei “Putni”, tok tei ar gudru viesti ari pamasta albuma nūslāgumam kai eteriskys i reizē epohals bonuss.

Var byut, ka byutu vēļ epohaluok beigt albumu ar elektriskuos gitarys i pyušamūs instrumentu apveitū “Jūras māti”, kas līk pasavērt jau “Skyforger” plašu kolekcejis vierzīnī. Bet hiphopa cīneituojim varātu byut puorsteigums, ka vīna nu skaneiguokūs “Turu buru!” bolsu pīdar Ilzei Fārtei aba repermeitinei Būū. Ailis ite vēļ skaiteitys nateik, tok i cīši pauorsteigu, ka itaids paviersīņs byutu jaunā “Laimas Muzykantu” albumā.

“Turu buru!” eistyn ir puorsteidzūšs pīredzē baļsteitys perfekcejis i jaunekleigys energejis apvīnuojums drūsmeigi eklektiskā i novatoriskā ceļuojumā pa latvīšu tautys muzykys dziļumim. Deļtuo prīcynoj, ka albums atbaļsteits ari nu vaļsts pusis, jo taišni taidi buruotuoji itymūs puorsameišonys viejūs mums vajadzeigi vysu vaira.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
27
Sai
all-day “Satiec savu meistaru!” @ Latgola
“Satiec savu meistaru!” @ Latgola
Apr 27 – Apr 28 all-day
Tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!” itūgod byus vysa apreļa garumā i kotru nedeļgolu aicynuos interesentus iz kaidu nu latvīšu viesturiskajom zemem i Reigu izzynuot myusu namaterialū kulturys montuojumu meistarklasēs, praktiskuos nūdarbeibuos i lekcejuos, informej Latvejis[...]
10:00 “Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
“Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu... @ Rēzeknis Vaļsts gimnazeja
Apr 27 @ 10:00 – 14:00
27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā (Dziernovu īlā 3a) nūtiks 24. skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” i 23. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, informej Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja[...]
14:00 Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Dirigentis Andys Lipskys jubilej... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 27 @ 14:00 – 15:15
Jau gondreiž 40 godu kordirigente Anda Lipska struodoj sovā profesejā. Dzīd. I īdrūsynoj dzīduot cytim. Ka kaids īrūsynoj, aizsuoc i mes dzīdim leidza, saīt dzīduošona voi varbyut dzīdynuošona? Nu rauduošonys aicynuojuma saīt raudynuošona, nu doncuošonys[...]