Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ar attaiseitūs durovu dīnu i bezmoksys īīšonu Leivuona stykla i amatnīceibys centrs 2. decembrī svieteis 20 godu jubileju i gaideis gostūs sevkuru interesentu. Vysys dīnys garumā nu desmitu reitā da pīcu stuņžu vokorā jubilejs tiks svieteits ar izstuožu atkluošonom, muzykalim prīšknasumim, atmiņu stuostim, audieju rodūšū dorbuošonūs i stykla pyusšonys omota prasmu demonstriejumim, viestej Leivuona stykla i amatnīceibys centra puorstuovi.

Jaunu izstuožu atkluošona

Leivuona stykla i amatnīceibys centrā leidz ar 20 godu jubilejis svieteišonu tiks atkluotys ari jaunys izstuodis – “Līvāni = stikls” i “Saimes galds”. Ceļojūšuo izstuode “Līvāni = stikls” byus apsaverama nu 2. decembra da 6. janvara, tamā apkūpuoti centra stykla meistara Aleksandra Logvina izcyluokī dorbi, kuri jau da šam izruodeiti Varakļuonūs, Daugovpilī, Leiksnā, Saldū i Ciesīs, tok niu izstuode atsagrīzuse “sātā”. Kai par sovu dorbu soka pats meistars Aleksandrs: “Maņ lobuok pateik taiseit stykla izstruoduojumus ar praktisku pīlītuojumu – gluozis, vāzis i soldonumu traukus. Es grybātu, kab cylvāki munus dorbus lītuotu kasdīnā, na nūpierktu i nūlyktu nazkur sekcejā, par tim aizmierstūt.”

Sovpus izstuodē “Saimes galds” pi vīna golda ir sapulcynuotys 38 dzeivuos tradicejis, kurys ir īraksteitys Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Tūs vydā – ari stykla pyusšonys prasme Leivuonā. Izstuodi organizej Latvejis Nacionalais kulturys centrs. Izstuodis scenografe Patrīcija Baltiņa aicynoj pasēdēt pi saimis golda i īpasazeit ar namaterialuo kulturys montuojuma vierteibom.

2. decembra dīnys parāds:

11.00 stuņdēs – Jubilejis dīnys atkluošona i 20 godu jubilejis gluožu prezentaceja.
12.30 stuņdēs – Izstuodis “Līvāni = stikls” atkluošona ar muzykalu prīšknasumu izstuožu zālē.
13.30 stuņdēs – Izstuodis “Saimes galds” atkluošona ar muzykalu prīšknasumu ekspozicejā “Amatnieki Latgalē”.
13.00, 14.00 i 15.00 stuņdēs – Stykla pyutieju omota prasmis demonstriejumi darbneicā.

Nadaudz nu viesturis puslopu

Sovu darbeibu īstuode suoce kai Latgolys muokslys i amatnīceibys centrs, koncentrejūtīs iz Latgolys muokslinīku i amatnīku tradiceju saglobuošonu, atbaļsteišonu i populariziešonu. Tuo sataiseišona Leivuonā beja pyrmais realizātais Eiropys Savīneibys projekts, kurs sovu palikšonys vītu atroda senejuos Līvenhofys muižys vītā pussolys diveju upu satecē. Centra stykla ceļš aizasuoce 2009. godā, kod piec Leivuona stykla fabrikys sliegšonys, pošvaļdeiba puorjēme sovā eipašumā fabrikys muzeja stykla kolekceju. Pasasokūt tai, 2013. godā tyka sataiseita ekspoziceja “Leivuona stykla muzejs”, kas atsaroda jau niulejuo centra telpuos. Laikam īmūt, tyka īguļdeits ari pamateigs dorbs ar kruojumu, kab saglobuotu i izpieteitu naskaitamuos Leivuona stkla fabrikys viesturiskuos līceibys, izpietis rezultatā topa brošura “Dzīvais stikls” i eiskina “Stikla pūšanas tradīcija Līvānos”. Niu kruojumā jau veidojās myusu dīnu stykla muokslys kolekceja.

2016. godā, kab napagaisynuotu Leivuona senejū vierteibu – stykla pyusšonys prasmi, suokūtnejā testa režimā tyka sataiseita stykla pyusšonys darbneica. Vystik 2018. godā darbneicā pastuoveigu dorbu suoce diveji stykla pyutieji, pīduovojūt apmaklātuojim vareibu sovom acim redzēt, kai korstuo stykla masa puortūp myrdzūšā stykla izstruoduojumā. Niu stykla pyusšonys darbneicā centra darbnīki ari kasdīnā voda ekskursejis i stuosta par styklu.

2020. godā tūreizejuo Latgolys muokslys i amatnīceibys centra darbinīki tyka pi sacynuojuma, ka lela daļa centra darbeibys ir saisteita ar stykla izstruodis tradiceju uzturiešonu i populariziešonu, deļtam tyka nūlamts tū atspīgeļuot ari centra nūsaukumā, kuo rezultatā roduos Leivuona stykla i amatnīceibys centrs.