Akters, režisors i teatra pedagogs Ernests Feldmanis (1889-1947) sovys profesionaluos darbeibys laikā struoduojs vairuokūs teatrūs, ari Rēzeknē i Daugovpilī. Nu 1933. leidz 1937. godam jis beja Latgolys teatra muokslinīcyskais vadeituojs i izveiduoja tū par nūpītnu i profesionalu teatri.

Izruodē latgaliski runuoja Elvīra Rimicāne, kura poša izauguse Jākubpiļs pusē, tok juos dzymtys saknis meklejamys ari Preiļūs. Interesanti, ka piec Jaunuotnis teatra paneikuma 90. godu suokumā Elvīra atsasacejuse nu aktrisis karjerys i puorsacāluse dzeivuot iz Latgolu – Ludzys nūvoda Pušmucovu.

Daugovpiļs teatra izruode “Klepernīku pogosta zvaigzne” pyrmizruodi pīdzeivuoja 2010. gods majā, sovpus “Latgola.lv” Latvejis Nacionalajā teatrī – tuo poša goda rudinī.

Akteram Mārtiņam Eglienam latgalīšu volūda nav sveša, jo juo muotis – ilggadejis Rakstnīceibys i muzykys muzeja darbineicys Annys Eglienys – dzymtuo puse ir Rēzeknis nūvoda Sakstagola pogostā.

Izruodē “Mežainis” pīsadaleja diveji akteri, kuri breivi var runuot latgaliski, – Juoņs Krūņs (Jānis Kronis) i Inga Misāne-Grasberga. Taipat ar Latgolu saisteits ir ari tuos dramaturgs Jānis Baluodis (Balodis).

Izruodē “Muols” svareigs tāls ir muokslys zynuotnīks Juoņs Pujāts (1925-1988), kura īguļdejums Latgolys keramikys izpietē i populariziešonā ir naizsokami lels. Zeimeigai, ka vīns nu “Muolā” iz skotivis asūšūs akteru – Juoņs Krūņs – ir Pujāta muosys mozdāls.

Izruodē “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku” Kristīne Veinšteina tāloj Valentīnu, kura nūsadorboj ar nakustamuo eipašuma tierdznīceibu, sovpus Agnesis Laicānis atveiduotuo Katrīna ir medicinys studeņte. Juos obejis vīnoj napīcīšameiba pīsapeļneit i kūpeiga papyldu nūsadorbuošona.

Izruodē “Mantojums” dramaturge Anna Belkovska ar skateituojim doluos stuostā par sovu saimi i attīceibom ar tāvu, atkluotai runojūt ari par vardarbeibys pīredzi. Anna ir izauguse Preiļūs, ar Latgolu saisteiti ari puorejī izruodis daleibnīki – Jānis i Viesturs Baluoži (Baloži).

Ludzā dorbojās režisoris Marikys Čerņavskys izveiduotuo bīdreiba “Teātris azotē”, kas pīduovoj kai izruodis bārnim i jaunīšim, tai pīaugušajim i rauga tūs tapšonā īsaisteit ari vītejūs dzeivuotuojus. Pārnejā vosorā Leluo Ludzys azara krostā nūtyka leidzdaleibys izruode “85”, kas beja veļteita lelajam Ludzys guņsgrākam pyrma 85 godu, tok tamā seši ludzuonīši atkluoja sovus personeigūs stuostus par vyssvareiguokū.