Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Muzejs “Ondrupinis lauku sāta” 1. junī pyrmū reizi aicynoj iz “Amatnīku tolku”, kurys laikā kūpā ar tradicionaluo ols dareišonys prasmu meistarim sevkuram byus vareiba kūpeigi pīdzeivuot akmiņa ols dareišonu breivā dobā. “Amatnīku tolkā” pīsadaleit teik aicynuoti ari pūdnīceibys tradiceju atbaļsteituoji, tai kai tiks attaiseits malnuos keramikys ceplis. Pasuokumā byus vareiba īpasazeit ar vītejūs amatnīku i sātā ražuotuoju darynuojumim.

Ondrupines lauku sātys muzeja teritorejā 1. junī nu 10–16 stuņžu nūtiks akmiņa ols dareišonys meistarklase, kurā vītejī ols dareituoji kūpeigi vuoreis olu, izmontojūt unikalu i arhaisku pagataveišonys tehnologeju, kas, dūmojams, varātu byut pat tyukstūša godu seneja. Ols gataveišonys procesā iudiņa temperaturys uzturiešonai zlauktā (kūka traukā, kurā teik gataveits ols) vydā mat gunkurā vairuokys stuņdis karsātus, nūkaitātus akmiņus. Piec misys nūtacynuošonys zlauktā nu jauna teik līts korsts iudiņs i masti akmini. Tod ols teik dzasāts, raudzāts i piļdeits bucuos, kas īrosts nūteik trešajā dīnā piec ols vuoreišonys. Amatnīku tolkys laikā interesentim byus vareiba vuiceitīs i redzēt ols vuoreišonu nu misys da nūtacynuošonai. Zeimeigi, ka muzeja autentiskūs sātu īprīškejais saiminīks Ignats Pūdnīks (Podnieks) ari beja zynoms kai akmiņa ols dareituojs, nu kura ols dareišonys prasmis puorjāmuši vairuoki vītejī meistari.

Nu 13–16 stuņžu pi muzeja pūdnīka darbneicys byus vareiba apsavērt pūdnīku i pūdnīceibys entuziastu malnuos keramikys dorbus, kas tiks jimti uorā nu muzeja pūdnīku cepļa. Pūdnīceibys prasmis Ondrupinis pogostā teik slavātys jau vairuokuos paaudzēs. Vīns nu atpazeistamuokūs senejūs pūdnīku īt nu Pušys (agruok Puša atsaroda viesturiskajā Ondrupinis pogostā). Odums Kuopusteņš (Ādams Kāpostiņš) jau jauneibys godūs meistareigi puorvaļdejs malnūs pūdu prasmi. Vāļuok juo dailrade atpazeistama ar plotai lītuotim apgleznuojumim, izrokstim i plastiskim veiduojumim. Muzejā “Ondrupinis lauku sāta” kūpeiga malnuos keramikys cepļa kurynuošona ir palykuse par tradiceju, kas ari plotuokam cylvāku lūkam popularizej malnuo keramikys darynuošonys tradiceju, reizē styprynojūt pūdnīku kūpīnys sadarbeibu.

Nu 13–16 stuņžu muzeja teritorejā byus vareiba īpazeit vītejūs amatnīku i sātā ražuotuoju sastruoduotū, bet piec pasuokuma muzeja pogolmā rūseiba turpynuosīs naformalā nūskaņā, kūpeigi muzicejūt, dzīžūt i izdoncojūt kaidu daņci.