Roksta autoris: Laura Spundere, Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Varakļuonu nūvoda muzejā, kas atsarūn Varakļuonu muižys pilī, vēļ da 15. februara ir apsaverama bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” cymdu izstuode “Dzymtys rokstim izraksteiti”. Apsavieršonai daīmams 101 cymdu puors, kurūs nazkod adejušys vīnys dzymtys puorstuovis, atspīgeļojūt konkretys apleicīnis – Dekšuoru, Varakļuonu i Vydsmuižys – adeišonys tradicejis.

Varakļuonu nūvoda muzejā apsaveramuo izstuode paruoda cymdu adeišonys tradicejis īzeimis godu symta garumā, kam vacuokais cymdu puors eistyn ir izadeits i paaudzēs nūdūts tuoļuok gondreiž 100 godu garumā. Izstuodē radzami gūdu cymdi, dorba cymdi, muzykantu cymdi, ari taids rešums kai bārna cymds, kam ir vaira par 50 godu. Kai stuosta bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” puorstuove Iveta Seimanova, itei izstuode ir kai aicynuojums sevkurai dzymtai īsavērt sovā pyura skreinē i ceļt gaismā tū, kas vēļ ceļams i saglobojams. Iveta ari atkluoj, ka cymdu kolekcejis niulejuo eipašneica ir juos mozmeita Hanna, cikom “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” ir kai instruments, kas itū stuostu stuosta tuoļuok i plotuok.

Varakļuonu nūvoda muzeja vadeituoja Terese Korsaka stuosta, ka itei izstuode i montuojums ir eistyn unikals, aiz tuo, ka saglobuots caur vairuokom paaudzem i daudzim godim. Terese ari darunoj, ka daudzi vītejī ļauds, kas atīt apsavērt izstuodi, soka, ka ari jim sātā atrūnams tys voi itys cymdu puors, kas zeimoj, ka itī cymdi eistyn ir rakstureigi Varakļuonu tyvejai apleicīnei. “Prīcynoj, ka izstuodi brauc apsavērt na tik vītejī ļauds, tok ari tyvuoki i tuoļuoki gosti, ari muzeju puorstuovi, kab taišni papieteit cymdu rokstus,” doluos Terese Korsaka. Piec 15. februara cymdi ceļuos iz vīdū cīmu Alsungā.

Juodasoka, ka Varakļuonu nūvoda muzejā vēļ da 15. februara apsaveramys ari cytys “Latgolys etnografiskuos viestnīceibys” izstuodis – tautys tārpu foto projekts “Piecgarša” i leļu izstuode “Lobs ar lobu sasatyka”.

Foto galerejis autore Amanda Anusāne, portals lakuga.lv