Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Muzeji ir kulturturysma pamats, kas ir svareigi na tik vītejim dzeivuotuojim, tok ari ceļuotuojim. Teoretiski sevkura muzeja darbeibys mierku vydā byutu juoīkļaun ari raudzeišona byut interesantam i laikmeteigam, kab apmaklātuojam byutu gribiešona pagasteit muzejā na tik vīnu reizi dzeivē, tok varbyut i vairuokkuort. Na mozuok svareiga ir ari muzeja dateikameiba, kas myusu dīnuos ir aktuala kai virtualā, tai i realā dzeivē. Itūreiz portals lakuga.lv vaicoj – voi regiona muzeju dorba laiki ir draudzeigi tūs apmaklātuojim?

Par reizi juopīzeist, ka ituo roksta tapšonā byutyska lūma beja muoksleigajam intelektam, ar kuruo paleidzeibu cīši vīglai varēja saleidzynuot vysu treju Baļtejis vaļstu muzeju puorvaļdeibys principus. Nūsaskaidruoja, ka vysuos trejuos vaļstīs puorvaļdeiba ir stypri leidzeiga – ir vaļsts nūzeimis muzeji, kurī teik finansāti nu vaļsts budžeta, ir ari pošvaļdeibu muzeji, kurī teik finansāti nu pošvaļdeibu rūceibys, kas atseviškuos vītuos var stypri atsaškiert, taipoš ir ari privatī muzeji. Vysuos Baļtejis vaļstīs ir ari regionalī muzeji – tūs finansiejuma olūti var atsaškiert, daleji tī var byut finansāti nu vaļsts, daleji nu pošvaļdeibu leidzekļu. Latgolā ir treis regionala statusa muzeji – Latgolys Kulturviesturis muzejs Rēzeknē, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs, taipoš ari Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejs.

Kai Latvejā, tai ari Leitovā i Igaunejā muzeju dorba laiks nav atrunuots muzeju lykumā, taitod sevkurs muzejs sovu dorba laiku nūsoka, par pamatu jemūt apmeklieteibys datus (statistika, kod ļauds vysubīžuok apmeklej muzeju) i darbinīku skaitu aba kūpejū kapacitati, kas ari stypri atsaškir storp piļsātu i lauku teritoreju muzejim. Muzeju dorba laiks var variēt ari atkareibā nu poša muzeja pīduvuojuma – par pīmāru, ka muzeja plotuokuo daļa ir breivdobys ekspoziceja, zīmys laikā tys var byut saeisynuots, cikom vosorā – pagarynuots. Privatī i specifiskī muzeji vysubīžuok dorbojās tik piec īprīškeja pīroksta i rezervaceju. Cyta storpā, te var ari darunuot, ka ituo roksta mierkis nav snēgt padzilinuotu pietejumu par muzeja dorba laiku korelacejom, itys dreižuok ir raudzejums snēgt īskotu potencialā problemvaicuojumā.

Saleidzynuosim atsevišku cytu Latvejis nūvodu i Latgolys regionalūs muzeju dorba laikus. Par pīmāru, Valmīrys muzejs struodoj sešys dīnys nedeļā. Nu ūtardīnis da sastdīnei muzeja dorba laiks ir namaineigs – nu 10 da 18 stuņžu, svātdīnē dorba laiks ir nu 10 da 17 stuņžu. Muzeja sātyslopā nav nūruodis par dorba laika sezonalom izmaiņom.

Sovpus Kuldeigys nūvoda muzejs struodoj tik treis dīnys nedeļā – nu pīktdīnis da svātdīnei nu 10 da 18 stuņžu. Gida vadeitom ekskursejom i muzejpedagogiskom programom var dasasaceit ari cytuos nedelis dīnuos. Muzeja sātys lopā nav nūruodis par dorba laika sezonalom izmaiņom.

Bauskys muzejs ir attaiseits sešys dīnys nedeļā – nu ūtardīnis da pīktdīnei muzeja dorba laiks ir nu 10 da 17 stuņžu, sovpus nedeļgolā nu 10 da 16. Muzeja sātys lopā ir atzeimāts, ka sezonā i nasezonā dorba laiks var atsaškiert, tok sātyslopā nav skaidri nūruodeitys aktivuos sezonys dorba laika stuņdis.

Latgolys Kulturviesturis muzejam Rēzeknē, atškireibā nu treiš īprīškejūs muzeju, nav sātyslopys, vys tuo dorba laiku var redzēt piļsātys turysma portalā i, īrokstūt vaicuojumu Google maklātuojā. Dīvamžāļ Google nūruodeitais dorba laiks nasakreit ar piļsātys turysma portalā nūruodeitū dorba laiku, attīceigi apmaklātuojs pareizu dorba laiku var dazynuot, tik zvonūt iz muzeju. Google dorba laika nūruode soka, ka svātdīnē muzejs ir attaiseits nu 11 da 17, tok, zvonūt iz nūruodeitū numeri, nivīns naceļ, attīceigi juopījam, ka turysma portalā nūruodeitais dorba laiks ir pareizs, i muzejs nasezonā svātdīnēs i pyrmūdīnēs ir slāgts. Muzeja dorba laiks nasezonā (1. septembris–31. majs) nu ūtardīnis da sastdīnei ir nu 10 da 18 stuņžu, vosorys sezonā (1. juņs–31. augusts) nu trešdīnis da sastdīnei nu 10 da 18 stuņžu, svātdīnē nu 10 da 17 stuņžu.

Interesanti, ka vītuos, kur ir, t.s. sezonys i nasezonys dorba laiki, itī jiedzīni ir gona “stīpti”, prūti, kaidā vītā sezona ir nu 1. juņa da 31. augusta, cytā – nu 1. maja da 30. septembra, taipoš piļneigi īspiejams, ka cytūs muzejūs pastuov ari vēļ cytaižuokys sezonys/nasezonys dorba laika interpretacejis.

Sasazynuoju ar Evitu Kusiņu-Kolesniku, kas ir Naujinis nūvodpietnīceibys muzeja direktore (Augšdaugovys nūvods), taipoš Evita Latvejis Muzeju padūmē puorstuov Latgolys plānuošonys regiona akreditātūs muzejus. Vaicuota par Naujinis muzeja dorba laiku, Evita Kusiņa-Koļesnika stuosta, ka tys teik veiduots, pietejūt apmaklātuoju plyusmu. Jei pastreipoj, ka, pa jai, Latgolys muzeji, saleidzynuojumā ar cytim Latvejis muzejim, vīgļuok i lobpruotuok pīsalāgoj apmaklātuoju vajadzeibom. “Ka ari kaids muzejs pyrmūdīnē i ūtardīnē nastruodoj, tok ir dasasacejuse kaida leluoka grupa, muzejpedagogs brauc struoduot. Te ir svareigi saprast, ka lelu lūmu spielej cylvākresursi – ka muzejā struodoj 1–2 cylvāki, tod muzejs ari vaira pīsalāgoj pošvaļdeibys standarta dorba laikam,” stuosta Evita. Jei darunoj, ka apmaklātuoji ir cīši dažaidi, ir bejuši ari gadīni, kod muzeja darbinīkam zvona 20 stuņdēs vokorā i vaicoj, voi muzejs vēļ ir atvārts. Vēļ Evita pastreipoj, ka Latgolys regiona muzejim ir cīši svareiga Muzeju nakts nūtikšona – koč i tei varbyut nav vysa nakts, tok muzejs itamuos stuņdēs ir daīmams bez moksys, i tys regiona cylvākim ir svareigi.
Naujinis nūvodpietnīceibys muzeja dorba laiks dorba dīnuos ir nu 8 da 17 stuņžu, sastdīnē nu 10 da 17 stuņžu, sovpus svātdīnē muzejs ir slāgts.

Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta” (Rēzeknis nūvods) vadeituoja Inta Deksne iz vaicuojumu, voi muzeja dorba laiks ir apmaklātuojim draudzeigs, soka, ka, pa jai, ir. Muzejs “Kolnasāta” niu ir attaiseits pīcys dorba dīnys nedeļā nu pyrmūdīnis da catūrtdīnei nu 8 da 16.30 stuņdem, pīktdīnē nu 10 da 18.30 stuņdem, nedeļgolā muzejs ir slāgts, tok Inta pastreipoj, ka iz dasacejumu muzejs struodoj piec vajadzeibys i sevkurā laikā.

“Mes aptyvai pīcus godus raudzejom struoduot ari sastdīnēs, tok saprotom, ka tys galeigi naatsamoksoj, partū ka pi myusu ir cīši moz taidu “garumbraucūšu” apmaklātuoju. Ka darbinīks struodoj ari sastdīnē, bet grupa dasaceita, pīmāram, iz 18 stuņdem vokorā, darbinīkam tuos papyldu stuņdis nivīns naapmoksoj. Kluotyn vēļ – ari leluos ekskurseju grupys mums parosti brauc taišni dorba dīnuos,” tai Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta” vadeituoja Inta Deksne

Ari Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja vadeituoja Tekla Bekeša pīkreit puorejim kolegim i soka, ka Preiļu muzeja dorba laiks ir apmaklātuojim draudzeigs. Muzejs dorba dīnuos ir attaiseits nu 11 da 18 stuņžu, tai sauktajā nasezonā (nu novembra da apreļa) sastdīnēs nu 10 da 16 stuņžu, cikom sezonā (nu maja da oktobra) muzejs ir attaiseits obejuos breivdīnuos nu 12 da 18 stuņžu.

Taipoš kai puorejuos apvaicuotuos muzeju vadeituojis, ari Tekla Bekeša soka, ka jim da šam nikod nav bejušys syudzeibys nu apmaklātuoju par dorba laika napīejameibu voi naizpratni par dorba laika izmaiņom storp sezonys i nasezonys laiku.

Leluokais vairums Latgolys regiona muzeju ir pošvaļdeibys, cikom privatūs muzeju voi ekspoziceju ir saleidzynūši moz. Kai vīna nu, īspiejams, radzamuokūs pādejūs godu laikā ir privatkolekceja “Abrenes istabas” Bolvu nūvoda Viļakā.

Sasazynuoju ar kolekcejis saiminīku Dzintaru Dvinski i raudzeju dazynuot juo redzīni par kolekcejis dorba laiku. “Tai sauktajā nasezonā es struodoju tik iz dasacejuma, partū ka interese ir saleidzynūši moza i nav jāgys vysu laiku byut iz vītys. Nu kaida apreļa voi maja varbyut ari varātu raudzeit pastateit kaidu konkretuoku dorba laiku,” tai Dzintars. Jis ari pastuosta, ka nagaideitī gosti, kas pieški pasaruoda pi durovu aktivuos sezonys laikā varātu 2–3 cylvāki i da šam jam vysleidza ir saguojs īsarast i pasarunuot ar vysim gostim.

Interesanti, ka vairums portala lakuga.lv socialūs medeju aptaujis respondentu aba 72,9 %, atsokūt iz vaicuojumu “Voi ir gadejīs, ka gribi apmeklēt kaidu muzeju, tok tuo dorba laiks naatbylst tovom vajadzeibom?”, napīkreit apvaicuotūs muzeju vadeituoju redzīņam, ka muzeju dorba laiks byutu apmaklātuojim eistyn draudzeigs.

Vaicuoti par tū, kaidus muzejus portala sekuotuoji īsoka apmeklēt cytim, tyka nūsaukti vairuoki varianti, tūs vydā ari Rūbezšorgu muzejs Vaļsts rūbežsardzis koledžā Rēzeknē, Bolvu nūvoda muzejs, Baļtinovys muzejs (ari Bolvu nūvods) i Latgolys Kulturviesturis muzejs (Rēzekne).