Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kulturys īsacejumus itai nedeļai sagatavejuse Skryndu dzymtys muzeja vacuokuo specialiste Ilze Ūzuleņa (Ozoliņa). Jei īsoka atbraukt gostūs iz Dīnavydlatgolu, īspēt paļustēt Aizgavienī, kai ari naaizmierst atbaļsteit Daugovpiļs tymsi zylū kori šovā “Koru kari”.

Braucīņs iz Vabali i Leiksnu

Nedeļgolā īsoku apmeklēt Dīnavydlatgolu – Leiksnu i Vabali. Ite nūteiktu byus interesanti parunuot ar vītejim ļaudim Dīnavydlatgolys izlūksnē, kai ari īpazeit vītejūs tradicejis i viesturyskūs stuostus par grafim Plāterim-Zībergim, kurī Leiksnys pusē īguojuši 18. godu symtā. Leiksnā eipaša vīta ir grafu dzymtys myuža sāta – Patmaļu kopi, sovpateigs i interesants ir Leiksnys muižys parks, taipat nūteikti juoredz vīnu nu Latgolys varonuokūs neogotikys pērļu – Leiksnys Vyssvātuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicu. Leiksnā apbreinys vārts ir kaļvs Edgars Vronskis un juo dorbs, kurs itam omotam ļuove atdzimt bejušajā Tyltu školys kuormā. 

Vabalē nūteikti juoredz Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīkim Ontonam, Kazimiram i Benediktam Skryndom veļteitū Skryndu dzymtys muzeju. Tuo vadeituoja Anna Lazdāne var pacīneit ar gordom komom, maizi i zuoļu čaju, sovpus es lobpruot pastuosteišu kai par Skryndu dzymtu i tuos gaitom, tai par grafim Plāterim-Zībergim i jūs pamastū kulturviesturyskū montuojumu. Vabale ir pogosts, kurā etnografeja i katuoliskuos tradicejis vys vēļ ir dzeivys, leidz ar tū muzejā i ari dobā var īpasazeit ar stuostu par ceļamolu krystim, taipat muzejā ir vareiba nūsaklauseit maja dzīduojumus.

Vabalē i Leiksnā ir dzeivi stuosti par i ap viesturi! Te kulturtelpa ir boguota ar Dīnavydlatgolys šarmu!

Aizgavieņa svieteišona

Aizgavieņs teik svieteits eisu šaļti pyrma Palnu trešdīnis i garuo Leldīnis gavieņa. Tei ir vareiba vēļ pādejū reizi kuorteigi izaprīcuot, īt čyguonūs, gasteit i mīluotīs ar suoteigu iedīni. Piec senejūs tradiceju ar Aizgavieni suocēs Lelais gavieņs, partū seņči raudzeja itamā dīnā kuorteigai izaļustēt i suoteigai paēst, zynūt, ka iz prīšku byus juoīvāroj Leluo gavieņa nūsacejumi. Itamā dīnā goldā puorsvorā tyka calta gaļa, kū gavieņa laikā ēst navarēja. Aizgavieņa svieteišona Vabalē nūteik jau nu 2008. gods. Itūgod 3.martā 15.00 stuņdēs Vabalis KN nūtiks pasuokums “Eistais aizgavieņs”. Pasuokuma laikā kūpā ar etnografiskū ansambli “Vabalis” varēs īt ļusteiguos rūtaļuos, daņčūs, dzīduot tradicionaluos latgalīšu dzīsmis i baudeit tradicionalū aizgavieņa iedīni. Vabalīši zyna, kai svieteit Aizgavieni, partū nūteikti īsoku!

Atbaļsteit Daugovpiļs tymsi zylū kori

Itūgod TV3 kanalā atsagrīzs raidejums “Koru kari”. Eipaši forši ir tys, ka raidejumu spylgtynoj Daugovpiļs tymsi zylais kors ar Arni Slobožaninu kai kora vadeituoju! Kluotyn vēļ – kotrys nu kora dalinīku puorstuov kaidu nu Latgolys piļsātu i cīmu, kotrys dalinīks mums, latgalīšim, ir zynoms i vīnleidz meils! Taipat teik popularizāta latgalīšu volūda i kultura. Leidz ar tū – īsoku turēt eikšus par Arni i Daugovpiļs tymsi zyluo kora koristim!