Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī nūtiks Latgolys dzīšmu svātki, kas itūgod īzeimoj Latgolys kūpdzīduošonys tradicejis symtgadi, viestej publiski daīmamuo informaceja. Programā paradzāti kai koncerti, tai izstuodis i Latgolys tautys tārpu skate.

Itūgod Latgolys kūpdzīduošonys tradicejai leli svātki – pyrma 100 godu, 1925. gods 17. i 18. majā, Rēzeknē tyka organizāti pyrmī Latgolys nūvoda dzīšmu svātki. Taipoš itūgod atzeimejami 85 godi nu liktineigūs Latgolys dzīšmu svātku 1940. godā i ari 35 godu jubileja nu Latgolys dzīšmu svātku atjaunuošonys. Par dzīšmu svātku tradiceju plotuok sovā rokstā portalā lakuga.lv ir pastuostejs Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīks Vladislavs Malahovskis.

Leluokuo Latgolys dzīšmu svātku nūtikšona paradzāta 1. junī, 17 stuņdēs, Daugovpiļs Stropu estradē, kur nūtiks svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, tymā pīsadaleis vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyutieju orkestris i akordeonistu kolektivu dalinīki.

Tei byus vareiba baudeit skaistuokuos i spieceiguokuos Latvejis i Latgolys autoru dzīsmis, dejis i muzyku kūpā ar lobuokajim Latgolys solistim: Ilonu Bageli, Andri Baltaci, Daini Skuteli i cytim. Dzīšmu svātku viersdirigenta kuortā byus kai dirigenti nu Latgolys, tai ari vodūšī Latvejis viersdirigenti, kai Romāns Vanags, Mārtiņš Klišāns, Ārijs Škepasts i cyti. Deju viersvadeituojs – Jānis Ērglis. Īīšona koncertā bez moksys.

Bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” puorstuove Iveta Seimanova stuosta, ka Daugovpiļs Vīneibys noma “Tradiceju sātā” gaidomuo izstuode “Cauri symtgadei rokstus rokstūt” byus puorsteidzūši dziļa. “Bez tautys tārpu montuojuma stuostu tiks pastuosteits ari lyna ceļš nu pūgalis da gotovam izstruoduojumam i nu tikū cierptys vuškys vylnys da gotovu auduma baču. Taipoš tiks izstuosteits drēbu mozguošonys ceļš, kam myusu dīnuos vysi nūteikti nazyna, kai tyka mozguotys i balynuotys drēbis. Muzeja cīneiga symtgadeiga vierteiba byus auduma bači nu vylnys i lyna. Mums ruodejuos cīši svareigai ari paruodeit nu kaida lyna auduma nazkod tyka šyuti apgierbi i nu kaida tagad. Byus ari meistaru atdarynuotuoju dorbi, par pīmāru, zeiļu vaiņuki, kas īt taišni nu Latgolys, kurūs veiduojuse meistare Margarita Mutanga, pyrmū reizi varēs redzēt ari nu Rogovkys muzeja atdarynuotys postolys, kurys byus darynuojuse Agrita Krīveņa. Taipoš byus ari dvīli, cymdu roksti, čosnī deči, cyti šmukumi i cyti tautys tārpu montuojuma stuosti,” doluos Iveta Seimanova.

Iveta ari papyldynoj par 31. majā gaidomū pyrmreizejū nūtikšonu – Latgolys tautys tārpu skati. Jei pastreipoj, ka da šam Daugovpilī ir bejuse tautys tārpu skate, tok tei beja veļteita vysys Latvejis tautys tārpim, sovpus itei byus taišni Latgolys tautys tārpim. “Paruode teik organizāta vysim Latgolys tautys tārpu nosuotuojim, iz skati ir dasasacejuši dalinīki nu Olyuksnys, Reigys, Kuldeigys, Tukuma, Jelgovys i, prūtams, Latgolā dzeivojušī. Dūmoju, ka pasuokums byus kruošņs, ir pīsasacejuši Latgolys senejī tārpi, taipoš pasuokumu boguotynuos ari gosti – sieli – sovūs senejūs tārpūs. Varu minēt, ka vysuvaira puorstuovāts ir Latgolys boltais Škilbānu, voi kai agruok saceja, Abrinis tautys tārps, taipoš varēs apsavērt ari pa kaidai jaunai komplektacejai i byus pylni veiru komplektacejis tautys tārpi.” Kūpumā skatē pīsadaleis ap 50 dalinīku kai individuali, tai puorūs, saimēs i pat dzymtā, kas atspīgeļuos četru paaudžu Latgolys etnografiskū montuojumu.

Programa

Latgolys Dzīšmu svātkim veļteitys izstuodis “Dziesma vieno” atkluošona
28. majā 14 stuņdēs Daugovpiļs nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā (Reigys īla 8, Daugovpiļs). Īīšona bez moksys.

Izstuodis “Cauri symtgadei rokstus rokstūt” atkluošona
30. majā 15 stuņdēs Daugovpiļs Vīneibys noma “Tradiceju sātā” (Reigys īla 22a, īīšona nu Saulis īlys pusis). Īīšona bez moksys.

Latgolys tautys tārpu skate
31. majā 15 stuņdēs Daugovpiļs Dizaina i muokslys školā “Saules skola” (Saulis īla 8).

Latgalīšu skotiviskūs tautys deju i muzykys koncerts – kolektivi nu Augšdaugovys nūvoda, Daugovpiļs, Reigys i svātku orkestris Ata Auzāna vadeibā
31. majā 18 stuņdēs Daugovpiļs Dizaina i muokslys školā “Saules skola” (Saulis īla 8).

Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerts “Dod man spēku!” – vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyutieju orkestris i akordeonistu kolektivi
1. junī 17 stuņdēs Stropu estradē, Daugovpilī.