Roksta autore: Agnese Skangale

Nā, nikaids geografiskais spruodzīņs nanūtyka, i vysys Latvejis piļsātys i cīmi ir tī, kur jī vysu laiku ir atsaroduši. Vystik, pīktdiņ, 13. junī, Rēzeknē beja jiutams spieceigs viejs. Tys tyka atvasts nu pošys Līpuojis – piļsātys, kurā pīdzymst viejs. Kas jū atvede? Līpuojnīks Fandango Fonteins Kalita, kurs jau nu paguojušuo gods dzeivoj Rēzeknē i studej gleznīceibu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē. Tok jis atvede na tik vieju, bet ari “Līpuoju” – ni pošu piļsātu, bet jaunu kulturvītu Rēzeknē i Latgolā, kas 13. junī atpyute vysaidus gostus nu tyvuoku i tuoļuoku vītu. 

“Līpuoja” – tys ir eipašs gadīņs Latvejā. Tei ir muojeiga vīta, kur sasateik draugi, tei ir muokslinīcyska i rodūšuma atteisteibys vīta. Līpuojis piļsātā ir sovpateigs nūskaņuojums, bez kura nivīns līpuojnīks navar dzeivuot. Suokumā tys beja vīneigais variants, kai saiminīks Fandago varēja justīs kai sātā, leidz ar tū “Līpuoja”. 13. junī Rēzeknē, J. Tiņanova īlā 6, vacajā guņsdziesieju sātā, tyka atkluota kulturvīta “Līpuoja”, kur kūpā saplyust modernais pasauļs i autentyskais i senlaiceigais gors. 

“Itei vīta (Rēzekne – A. S.) īdeve maņ gondarejumu, ka te var vaira dareit nakai vīnkuorši sēdēt studejā i pindzelēt, bet radeit, lai tys byutu daīmams publikai, kas atspīgeļoj Līpuojis dvašu, kas īsamīsoj manī,” soka “Līpuojis” saiminīks Fandango Fonteins Kalita, kurs īt nu Līpuojis, bet itūšaļt studej Latvejis Muokslys akademijis Latgolys filialē. Fandango piec profesejis byus gleznuotuojs, bet juo sirdei tyva ir ari muzyka. “Gribieju atvest tū muokslinīcyskū Līpuojis dzeivi iz Rēzekni!”

Ideja par “Līpuoju” roduos, kod Fandango īvāruoja, ka Rēzeknē eisti nav taidys kulturys vītys, kur cylvāki varātu baudeit muokslu, paraleli klauseitīs muzyku, kur jaunīši varātu drūsai justīs. “Es pats īmu nu uzjiemieju saimis. Mums Līpuojā ir klubs “Fontaine Palace”, i es gribieju tū pošu atvest iz itīni. Tai ari vyss suocēs.” Kai miņ Fandango, ituos vītys nūskaņuojums ir taids storp rokenrolu i muokslys pasauli i atvierteibu, kur jiutīs pījimts, atvārts i vari dareit lītys. 

“Itei ir vīta, kur jaunīši var justīs drūsai, klauseitīs tū pošu rokenrolu voi cyta žanra muzyku, kū kasdīnā navar sastapt. Prūtams, ir atseviški gadīni, kur tys ir daīmams, bet es kai cylvāks, kurs godu padzeivuojs Rēzeknē, uorpus akademejis telpu ar tū nabeju sasadyurs.”

“Līpuoja” ir jaunums vysai Latgolai, kam taida muzykys i muokslys kulturvīta ir pyrmuo na tik Rēzeknē, bet ari Latgolā, leidz ar tū jaunais saiminīks grib, lai latgaliskais dzeivoj ari tī, bet lai drupeit varātu sajust ari Līpuojis dvašu. “Grybu itū vītu sataiseit centralu, kai pošu Rēzekni Latgolys centrā. Grybu “Līpuoju” padareit par taidu kulturys centru, kur var sabraukt nu vysys Latgolys, ari puorejuos Latvejis. Veiduot telpu sarunai, sabīdreibys mejīdarbeibai ar muokslu. Tys skaņ kai manifests,” smejās Fandango. “Eipaši ite Latgolā asu nūvāruojs, ka vysi siež sovā sātā, sovā burbulī. Es grybu tū iznycynuot! I na tik es – muni tyvuokī draugi, kolegi ari grib nūjaukt tūs burbuļus, kam mums vajag sasatikt vīnam ar ūtru i vaira runuot. Kūpumā varim sacynuot, ka “Līpuoja” – tei ir telpa vysim.”

“Itys ir tik suokums. Vyss vēļ procesā. Nūvieleju “Līpuojai” i materialū atteisteibu, kab tei ir ilgtspiejeiga vīta, i tei teik atzeita kai vīta, kur cylvāks var byut i justīs pīdareigs,” par planim iz prīšku sapynoj Fandango. 

“Līpuojis” atkluošonā uzastuoja muziki JURISS, “Ciskudrāzējs”, “Hello Critt”, Andris Žabris ar draugim i cyti. Paraleli muzykai varēja vērtīs muokslineicys Mafaldys Garsijis (Mafalda Garcia) performanci. Nuokušais pasuokums “Līpuojā” gaidoms 12. julī, kod tī uzastuos grupys “Grēcīgie Partizāni” i “Kaprači”.