Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Nu 2021. gods Latvejā ir pījimts Latvīšu viesturyskūs zemu lykums i teik runuots par pīcom viesturyskajom zemem – Kūrzemi, Vydzemi, Sieleju, Zemgali i Latgolu, kai i sova vīta i nūzeime lykuma izpratnē ir lībīšim i Reigai. Voi i kai jaunais lykums ītekmiejs pošu viesturyskūs zemu dzeivi i atteisteibu, voi ir kaida nūzeime viesturyskūs zemu i plānuošonys regiona rūbežu nasakrisšonai, taipat i aktuali vaicuojumi par latvīšu viesturyskūs zemu vys vēļ naapstyprynuotū atteisteibys plānu. Raidīroksta “Mīti” serejā, kas veļteita latvīšu viesturyskajom zemem, saruna ar bīdreibys “Latgolys Regiona atteisteibys agentura” vadeituoju Māri Bozoviču, Latvejis Universitatis (LU) Lībīšu instituta vodūšū pietnīku, direktoru Valtu Ernštreitu i kūpīnu sadarbeibys teikla “Sēlijas salas” sabīdryskūs attīceibu i turysma specialistu Juoni Dzymtū (Jāni Dzimto).

Ituo gods vosorā byus jau pīci godi nu šaļts, kod tyka pījimts Latvīšu viesturyskūs zemu lykums, kura byušonā lela nūzeime ir tuo laika Vaļsts prezidentam Egilam Levitam. Lykums pasoka, ka kotrā latvīšu viesturyskajā zemē ir sovys unikaluos i atškireiguos latvīteibys īzeimis, tradicejis, volūdys paveidi, kai i sovpateiga kulturviesturyskuo vide. Latvīteibys īzeimu daudzveideiba, divejis latvīšu rokstu volūdys tradicejis, latvīšu viesturyskūs zemu kulturviesturyskuo vide i jūs ilgtspieju veicynojūšys vītejūs kūpīnu uzturātys kulturtelpys ir latvīšu nacejis kūpeiguo boguoteiba, kas ir vaļstiski atbolstoma i atteistoma. Leidza tam vaļstiski atbolstoma ir lībīšu identitatis, kulturys i volūdys saglobuošona i atteisteiba. Latvejis Universitatis Lībīšu instituta vodūšais pietnīks, direktors Valtu Ernštreitu par reizi pastreipoj, ka lykuma centrā ir vīnkuorša ideja, ka latvīteiba nav kai videjais aritmetiskais.

“Ar taidu dūmu, ka latvīteiba ir videjais aritmetiskais, asam dzeivuojuši symta godu, bet latvīteiba ir vysaidūs paveidu, daudzveideibu summa. Kotrai sovpateibai ir sova vīta kūpejā Latvejis ainovā,” skaidroj Valts, pīzeistūt, ka pa itim pīcim godim ir daudzi kas nūtics.

“Vystik vysu leluokuos gryuteibys, kas prosa puormainis, ir sabīdreibys izpratne. Puormainis prosa laika. Var dūmuot, ka pījimsim lykuma i hop – nūtiks puormainis, bet tai nikod nanūteik. Atsaverūt iz munu pīredzi saisteibā ar lībīšim, tod vīna moza izmaiņa, kab sabīdreiba saprostu, ka lībīši nav izmyruši, bet ir vēļ arviņ myusu dīnuos, praseja divdesmit godu nūpītna dorba,” precizej Valts Ernštreits. Leidzeigs pīmārs asūt ar lībīšu volūdu, kod vaļsts atbiļdeibys statuss ap jū tyka īraksteits Vaļsts volūdys lykumā 1999. godā, bet pyrmū reizi vaļsts finansāta lībīšu volūdys vuiceišonys sistema pasaruodejuse tik pyrma diveju godu. “Itys nav stuosts ap tū, ka pasamaina nazkas papeirūs, vajag pasamaineit sabīdreibys izpratnei i atsatīkšonai, kas dīvamžāļ prosa gara laika. Kab pi tuo tyktu, vajag tikt vaļā nu aizsprīdumu, kas kruojušīs ni godu, ni divejus, bet Latvejis gadīnī pat godu symtus,” par puormaiņom i izaicynuojumim, kū nas lykums, atkluots ir Valts.

Vysā lelu viļņuošonūs dažaiduos sabīdreibys grupuos eipaši socialajūs teiklūs sovulaik sajēme vīna nu itūšaļt radzamuokūs Latvīšu viesturyskūs zemu lykuma lītu – vītu nūruodis Latgolā paraleli latgaliski, bet Lībīšu krostā – lībiski. Valts nūruoda, ka sovā ziņā vītu nūruodis ir bejs lobs sabīdreibys tests, cik jei asūt gotova tam, kū styprynoj viesturyskūs zemu lykums. Jam ruodīs, ka pyrmuo viļņuošonuos ir seņ garum i leluokuo daļa sabīdreibys asūt cīši pozitivi nūskaņuota pret tū, kū var redzēt. “Problema, kas mums ir bejuse i pret kū ceinejās ari itys lykums, kū ari Eiropā arviņ vaira suoc saprast, ka taišni taipat kai biologiskuo daudzveideiba ir svareiga dobai, tai i kulturu daudzveideiba, volūdu paveidu daudzveideiba ir svareiga, kab byutu veseleiga sabīdreiba,” skaita Valts. Jis tur nūceju, ka varbyut vaira ļaužu suoc aizadūmuot, ka itei daudzveideiba pagaist.

Par pošu zeimu vaicuojumu Lībīšu instituta direktors skaidroj, ka juos ir pyrmais praktiskais i radzamuokais lykuma rezultats, bet ceļš da jūs asūt bejs gars – vysmoz četru, pīcu godu dorbs. “Lykums paleidzēja beidzūt da gola atrysynuot itū vaicuojumu. Deļkuo juos ir simboliski svareiga līta? Taišni sabīdreibā, cylvākam īraugūt zeimi Sieleja, Latgola voi cyta, taipat zeimis latgaliski i lībiski – jis beidzūt suoc aizadūmuot par kulturu, kas ir aiz jūs. Kai pyrmais signals, ar kuru jam pasaruoda interese izzynuot vaira,” soka Valts Ernštreits, pīsaucūt, ka itymā garajā ceļā iz 95 % taišni sabīdreibys izpratnis tryukums asūt bejs īmeslis tik garam zeimu pastateišonys procesam. Dūmojūt par veidim, kas raiseitu lobuoku sabīdreibys izpratni par viesturyskajom zemem i latvīteibys daudzveideibu, jis pīzeist, ka vajadzātu vaira runuot par taišni ituos daudzveideibys nūzeimi i lūmi, vaira runuot, ka kotrys cylvāks ir vierteiba. Vajagūt tikt vaļā ari nu viesturyskuo redzīņa, ka itai nikod naasūt bejs, ite asūt Latveja i kaidys atseviškuos zemis, bet ūtrei – gryutuokuo līta – nazkaidi prīškstoti par apdraudiejumu.

“Tys, par pīmāru, ka latgalīši niu sasarūseis, taitod jī nazkū plānoj taidu, kas ir pret Latveju. Voi lībīši nazkū padareis. Nazkur tei apdraudiejuma sajiuta dzili dzeivoj. Mums Latveja ir moza i deļkuo jius jū vēļ gribi škeļt gobolūs? Itys narativs ir pavadejs ari viesturyskūs zemu lykumu, eipaši rūbežu īzeimiešonu kartē. Bet arviņ vaira cylvāku suoc saprast, ka dažaideiba nav apdraudiejums, tei taišni ir tei nūtureiba, kurū mums vajag,” skaidroj Valts Ernštreits.

Kaida ir bejuse lykuma ītekme iz Sieleju? Kūpīnu sadarbeibys teikla “Sēlijas salas” sabīdryskūs attīceibu i turysma specialists Juoņs Dzymtais soka, ka taišni deļ Sielejis itys lykums ari tics pījimts. “Itys lykums ir myusu kasdīnys dorbs. Struodojam ap jū i runojam ar cylvākim lykumā īraksteitajā teritorejā, atguodynojam. Jis ir svareigs na maņ vīnam, bet kotram Sielejis dzeivuotuojam, kam itys ir pyrmais taids normativais akts Latvejis teritorejā, kur Sieleja ir mynāta rokstu formā,” stuosta Juoņs.

Jis pīzeist, ka Sielejā sabīdreiba par lykumu asūt cīši prīceiga, taipat Sieleja asūt bejuse nu tūs zemu, kas, lykuma atteisteibys plāna apsprīšonys laikā, asūt īsnāguse vysu vaira ideju, kurūs vydā ari bejuse dūma par rūbežu zeimu pastateišonu, nūruodūt pat konkretys vītys, kuruos juos vajadzātu pastateit. “Iz mums naatsatīc zeimu veids, kaids ir vēļ latgalīšim i lībīšim, bet viesturyskuos zemis rūbežu zeimis mes gaidejom vysu vaira – jau pyrmajā zeimu pastateišonys dīnā sajēmem biļdis i video nu cylvāku, ka jī ir pamanejuši i nūviertej,” skaidroj Juoņs Dzymtais. Kai vēļ vīnu pozitivu aspektu jis pīsauc Sielejis austrumu pusi – Daugovpiļs i Kruoslovys apleicīni Daugovys kreisajā krostā, kur suoc apsazynuot, ka jī dzeivoj Sielejā. Kai problemvaicuojums vys asūt palykuse Jākubpiļs, kam gryuts saprast, pi kuruos zemis tod pīdar. “Cylvākim ir gryuts saprast, deļkuo, puorīmūt iz dorbu ūtrā tylta pusē, ir cyta zeme,” pasmaida Juoņs.

Drupeit cytaižuok ir ar latgalīšim, kam aktivitatis ap sovu sovpateigū identitati, volūdu ir aizasuokušs daudz senejuok. Bīdreibys “Latgolys Regiona atteisteibys agentura” vadeituojs Māris Bozovičs pīzeimej, ka lelī baneri ar nūruodi “Latgola” pi viesturyskuos zemis rūbeža (pi Aivīkstis) sovulaik bejuši pastateiti ari kai turysma nūzaris aktivitate. “Dūmoju, ka lykums pats par sevi dūd apziņu i, ka vēļ dobā pasaruoda vēļ kaids elements, maņ ruodīs, ka tys ir cīši labi! Stereotipi vēļ kaidu laiku sasaglobuos, bet voi tū vajag brīsmeigi dzeit iz prīšku i par varys lauzt? Maņ ruodīs, ka par laiku pats stabilizēsīs normalā evolucejis veidā. Breineigi ir tys, ka jaunuokys i lobuokys īspiejis sovai apziņai – latgaliskajai, sieliskajai i kūpā latvyskajai,” soka Māris, atzeimojūt, ka svareigi naceļt barjerys golvā.

Valts Ernštreits, paturpynojūt vaicuojumu par rūbežim i īspiejom, kas leidza ar viesturyskūs zemu lykumu ir rodušuos, soka, ka rūbežu īzeimuošona taišni ir mits, kas volda sabīdreiba. Jis skaita, ka lykums taišni itūs rūbežus nūjauc. “Rūbeži, dorūt sevkurā – ministrejis voi pošvaļdeibys – leiminī, ir minimalais attuolums, par kurū nadreikst aizmierst, ka vajag dareit ari tū, kas ir itymā lykumā,” soka Valts. Vīna nu svareiguokūs lītu, kū vajagūt jimt vārā – ka piec vīna īdalejuma teritoreja saīt cytā administrativajā īdalejumā, par pīmāru, davīnuota Vydzemis plānuošonys regionam kai, par pīmāru, Varakļuonu gadīnī, nadreikst aizmierst, ka tei ir Latgola ar sovu latgaliskū identitati.

Viesturyskūs zemu lykums definej precizus rūbežus, kas nasakreit ar administrativū īdalejumu, kas šaļtim roda naskaidreibys, kaida taišni Latgola teik dūmuota. Par pīmāru, februarī, izziņojūt par Latvejis Sabīdryskuo medeja redakcejis attaiseišonu Latgolā, ari pasaruodeja vizualizaceja, kurā nabeja da gola skaidrys, kaida Latgolys teritoreja dūmuota. Taipat naskaidreibys saīt, par pīmāru, ap turysma kartem. Latgolys plānuošonys regiona (LPR) puorstuovi navarēja pīsadaleit sarunā, bet rakstiskajā atsacejumā skaidruoja, ka jūs gadīnī situaceja ar rūbežu nasakriteibu lelus škieršļus naroda, kam plānuošonys regions dorbojās skaidri definātā administrativā ītvorā. Koč i jiedzīņs “Latgola” var tikt lītuots vysaiži (kulturviesturyskā, statistiskā voi plānuošonys nūzeimē), LPR sovā darbeibā bolstuos iz sev nūsaceitū teritoreju. Koč i taipat LPR pīzeist, ka rūbežu interpretacejis var radeit komunikacejis voi uztveris niansis, eipaši sabīdryskajā diskursā voi identitatis vaicuojumūs.

Sieleja asūt tei viesturyskuo zeme, kuruos rūbeži radzami dobā. Kai soka Juoņs Dzymtais, nu molys varātu ruodeitīs, ka viesturyskuos zemis rūbežu nasakrisšona ar plānuošonys regiona rūbežim, kam Sielejai nav sova plānuošonys regiona i juos teritoreja sadaleita storp Latgolys i Zemgalis plānuošonys regionim.

“Taišni itaida situaceja dūd “breivys rūkys” dareit piļsūniskajai sabīdreibai i bīdreibom. Deļtuo ka mums nav kaidys Sielejis institucejis, pošvaļdeibys īstuožu dareit tūs dorbus, kū padorom mes! Tys dūd breiveibu dareit mums pošim, i eistineibā vyss, kas nūtics ar Sielejis vieturyskū zemi, ir piļsūniskuos sabīdreibys dorbs,” puorlīcynuoti soka Juoņs.

Taipat jis pīzeist, ka skaidri apsazynoj, ka nu ekonomikys i sabīdryskuo transporta plānuošonys pusis tys nabyutu pamatuoti i myusu dīnu situacejai atbiļstūši, bet tys nalīdzūt dareit i dorbuotīs kai vīnuotai kulturtelpai. Atsokūt iz vaicuojumu, voi plānuošonys regioni paleidz ari styprynuot sieliskū identitati, Juoņs soka, ka plānuošonys regionu darbeiba dreižuok traucej, kam sabīdreibā teik radeits klaidu pylns prīškstots, par pīmāru, caur turysma materialim, koč i viesturyskūs zemu atteisteibys plāns ir, ka turysma materialūs vajag nūruodeit korektus viesturyskūs zemu rūbežus. Valta Ernštreita komentars iz itū ir skorbs, ka formalizātuo atsatīkšona ir problema – kultura, volūda i cylvāki naasūt nakustamais eipašums, kurs navar īt par plānuošonys regionu rūbežim. “Vīns nu argumentu, deļkuo ceļazeimis suokumā naļuove likt Lībīšu krostā, beja, ka nav taidys administrativuos teritorejis. Mes nazynim, kur taidys ceļazeimis pastateit! Tei “sauseņu” byušona dīvamžāļ i traucej īdzeivynuot ituos lītys,” soka Valts.

“Latgolys regiona atteisteibys agenturys” vadeituojs Māris Bozovičs skaita, ka leluokais vaicuojums itūšaļt nav rūbežūs, kas ir nūsaceiti obejūs gadīņūs. “Pats leluokais vaicuojums, ap kuru itūšaļt vajadzātu runuot ir, ka viesturyskuos zemis tukšojās – dzeivuotuoju palīk mozuok i mozuok. Ari apdzeivuotajuos vītuos mes arviņ bīžuok redzim tik zeimi i sātu. Latgolys gadīnī gaist ari izlūksnis. Dūmoju, ka piec dažu godu daļu izlūkšņu vēļ vaira nadzierdēsim. Vajag dūmuot par tuo montuojuma saglobuošonu,” soka Māris. Jam pīkreit Valts Ernštreits, ka izatukšuošona ir tendence vysur. “Cylvāki brauc paceli nu kūpīnu. Klasiskuo pīeja ir, ka ite ir myusu mozais nūvods, mes vysi dzeivojam, ite nūteik vyss kulturys, volūdys, namaterialuo montuojuma saglobuošonys dorbs. Realitatē puse nu tuos kūpīnys puorsaceļ dzeivuot cytur i kas nūteik ar tū montuojumu, kū jī vad paceli? Voi turpynoj dzeivuot voi gaist? Mums niu vajag dūmuot, kai struoduot ari ar tom kūpīnom, kas nadzeivoj iz vītys, bet grybātu byut pīdareigi. Tys ir aktuali vysim,” vaicuojumu tuoļuokam dorbam ar viesturyskūs zemu lykumu aizdūd Valts, prīcojūtīs, ka lykums nav strikti teritorials i, pīmāram, latgalīšu volūda naatsatīc tik iz Latgolu, tys asūt saistūši vysai vaļstei.

• 00:00 Īvods
• 3:17 Osais mīts
• 4:02 Kas lobs ar latvīšu viesturyskūs zemu byušonu nūtics pīcu godu laikā?
• 13:13 Sabīdreibys izpratne par lykumu
• 27:36 Kai byutu, ka nabyutu ituo lykuma?
• 31:10 Voi plānuošonys regiona rūbeži sakreit ar viesturyskūs zemu rūbežim?
• 46:33 Latgolys kulturys programa – kas pa itim godim sadareits?
• 53:26 Viesturyskūs zemu atteisteibys plāns – kur jis ir?
• 1:00:08 Nūbeigums

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu marta suoku kotru nedeļu straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” ūtruos sezonys serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Septeņuos raidīroksta serejuos teik runuots par temom ap latgalīšu volūdu, muokslu, latvīšu viesturyskajom zemem, literaturu, dramaturgeju i cytim ar latgalīšu kulturu saisteitim vaicuojumim.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne, kai ari žurnalistis Edeite Laime i Marta Puzāka. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, raidīroksti īraksteiti “FT Production” Reigā i Latgolys Regionaluos televizejis studejā Rēzeknē. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja dizainere Liāna Merņaka. Raidīroksta pyrmuos sezonys epizodis var nūsaklauseit ITE.