Roksta autore: Lilija Limane

Nacik seņ Latveja svieteja pyrmuos latvīšu gruomotys 500 godu jubileju. Pošys 1525. goda gruomotys pa šai dīnai nivīns nav atrads, par gruomotys byušonu vīneiguo līceiba – tūreizejuos katuoliskuos Libekys arhivā atrosts īroksts par ļuteru mesu arestu. Ar pyrmū zynomū gruomotu latgalīšu volūdā situaceja ir cīši leidzeiga, par tuos byušonu līcynoj tik īroksts bibliografiskajā sarokstā, a pošys gruomotys nivīns pietnīks nav redziejs. Pyrmuos latvīšu gruomotys jubileja tyka svieteita kaidus pīcus godus ar vysvysaidim pasuokumim, izstuodem i rokstim. Kū dareisim mes, latgalīši, voi sovys pyrmuos gruomotys 300 godu jubileju svieteisim? I ka svieteisim, tod kod? 2030. voi tikai 2053. godā?

Ka cylvākim naspecialistim pavaicuosi, kurymā godā drukavuota pyrmuo gruomota latgalīšu volūdā, cīši lela īspieja sagaideit, ka tiks nūsaukts 1753. gods. Tymā godā izdūtuos gruomotys “Evangelia toto anno”  vairuoki eksemplari dabojami tepat, Reigys bibliotekuos. Daudzim vēļ pruotā gruomotys daudzynuošona 2004. godā – sakarā ar tuos 250 godu jubileju tyka izdūts gruomotys faksimils ar volūdneicys Annys Stafeckys apceriejumu i volūdys vuordineicu. Gruomota, bez švuorbu, ir vacuokais da myusu dīnu sasaglobuojušais latgalīšu rokstu volūdys pīmineklis, kas dūd īspieju pieteit augšzemnīku leksikys viesturi i 18. godu symta raksteibys tradicejis. Vystik specialistim zynoms, ka pyrmuo gruomota latgalīšu volūdā izdūta par 23 godim agruok, 1730. godā. Bolstūtīs iz eisa īroksta bibliografiskajā ruodeituojā, zynuotnīki na mozumu sprīduši, kaida tei gruomota beja i voi vyspuor beja, a ka beja, kaida eistyn beja gruomotys volūda.

Senejuokūs raksteitūs olūtūs atrūnamuos viests par pyrmū latgalīšu gruomotu ir nu 19. godu symta. 1875. godā dīnys gaismu īraudzeja pūļu viesturnīka i bibliografa Karola Estreihera lelais dorbs “Bibliographia Polska”, kur 9. siejumā pi 1730. godā izdūtajom gromotom ir eiss īroksts: “Diszmiu (Katoliszka) gromota divam wyssuwarygam Wilnie Jezuitu.” Zeimojās, ka bibliografejā latgalīšu volūdā mynāta katuoļu dzīšmu gruomota, kas īspīsta Viļnis Jezuitu akademejis spīstuvē. Ir labi zynoma Estreihera kai nūpītna zynuotnīka reputaceja, piļneigi skaidra līta, ka gruomotu jis navarēja izdūmuot, bet ir jū redziejs pats sovom acim. Mozuok tycama īspieja, ka jis taidu latvīšu gruomotu byutu īvītuojs sovā registrā piec pīminiejuma kaidā sekundarā, nivīnam nazynomā literaturys olūtā.

Piec nacik ilga laika, 1885. godā, vuocbaļtīšu rokstu kruojumā “Magazin” publicāta Gustava Manteifeļa latgalīšu gruomotu bibliografeja “Bibliographische Notiz uber lattische Schriften welche von 1604 bis 1871 in der hochlettischen oder der sog.oberlandischen rsp.polnisch-livlandischen Mundart veroffentlicht werden sind”. Varim tikai guoduot, voi Manteifels dzīšmu gruomotu sovā sarokstā jiems piec Estreihera, sakuortojūt bibliografiskū informaceju lobuokā sova laika volūdā, voi pats redziejs gruomotys, bet Manteifeļa variantā īroksts ir itaids: “Katoliszka Dzismiu gromota wyssuvarygam por gūdu un Latwiszym por izmociejszonu sarakstita un izdrukowota. Wilniē pi Baznickungu Jezuitu 1730 godā.” Nav zynoms, nu kurīnis dabuots puslopu skaits, bet puordūmu vārta ir preciza sakriteiba ar G. Elgera latvyskuos katuoļu dzīšmu gruomotys “Cantiones spirituales” puslopu skaitu. Itei sakriteiba mudynoj zynuotnīkus viļkt paralelis storp Georga Elgera dzīšmu gruomotu i pyrmū gruomotu latgalīšu volūdā, apgolvuot, ka gruomota nu jauna puordrukavuota augšzemnīkim vydsdialektā voi cīši moz puorveidotā volūdā ar augšzemnīku dialekta elementim.

Nuokušais bibliografiskais dorbs ar ituos gruomotys aprokstu – Valerijis Seilis “Grāmatas Latgales latviešiem” (1936) napapyldynoj jau īprīšk mynātūs datus. Jaunu faktu i navar byut, cikom nav atrosts pats gruomotys eksemplars voi viests par jū. Taipat nav zynomi bibliografu nūruodeitī nuokušūs – ūtruo (1733)  i trešuo (1765) izdavuma eksemplari. Nav nikas naīspiejams, ka kaidu dīnu Leitovys, Pūlejis voi Boltkrīvejis arhivā itei gruomota tyktu atrosta. Ka tys var nūtikt, pīruoda leitovīšu gruomatnīceibys viesturneicys Ernestys Kazakenaitis atrostais Georga Elgera da šam nazynomys gruomotys fragments zam cytys gruomotys vuoka 2025. godā M. Mažvida Leitovys Nacionalajā bibliotekā.  

Latgalīšu gruomotu senejuokī īspīdumi da myusu dīnu sasaglobuojuši ar lelim iztryukumim – ka grybātumem nūlīgt tūs vysu eksistenci, latgalīšu gruomatnīceibys pyrmais godu symts byutu cīši nabadzeigs. Nabyutu ni katehisma “Katoliška pilnīga ticibas mociba” (1766), ni abecis ar katehismu “Elementarz lotewski” (1768 i 1788), ni “Dzīsmu svātu” pyrmūs divu īspīdumu (1786 i 1798), ni “Rosarium Lotavicum (1771), ni bazneicys nūteikumu i lyugšonu gromatenis “Gromota Brolistes Triadības Svātas” (1758). Varim apsavērt i skaiteit tik ostoņpadsmit godu piec “Evangelia toto anno” izdūtū dzīšmu gruomotu “Naboženstvo” (pyrmais izdavums 1771). Vysys mynātuos gruomotys sovā bibliografejā uzruoda Estreihers, a tuoļuok puorjam Gustavs Manteifeļs i par jim jaunuoki bibliografi.

Parkū tik moz senejuokūs latgalīšu gruomotu sasaglobuojs da šai dīnai? Vīns nu īmesļu – slyktuok sasaglobuoja tuos gruomotys, kū lītuoja latvīšu zemnīki, juos drukys aizlīguma laikā tyka nūlītuotys da pādejam, cikom nūpleisa drabazguos. Kas vēļ beja palics Latgolys sātuos, tū savuoce 20. godu symta 20. godu suokumā kulturys darbinīki Pītera Stroda vadeibā, izlītojūt pyrmajai latgalīšu gruomotu izstuodei. Savuoktais boguotais kruojums palyka izveiduotajā bibliotekā – muzejā Rēzeknē, kas dīvamžāļ 1924. godā nūdaga, aizraunūt nabyuteibā na tik pīcpadsmit Andryva Jūrdža rūkroksta gruomotys, bet ari nazynomu skaitu īspīddorbu. Lobuok nu nūlītuošonys i zuduma beja pasorguotys bazneickungu eipašumā asūšos  gruomotys, tymā skaitā “Evangelia toto anno”, kas pa saturam, atškireibā nu dzīšmu gruomotu, vaira paradzāts goreidznīku lītuošonai. Šudiņ cereiguok senejūs gruomotu nazynomus eksemplarus atrast aiz Latgolys rūbežu Boltkrīvejā, Pūlejā voi Leitovā, kur gruomotys īspīde. Latgalīšu gruomotu mekliešona pasauļa kruotivēs nanūteik nu Boleslava Brežgo laiku, deļtuo juoizteik ar tom nateišajom viestim, kas ir myusu reiceibā.   

Daži zynuotnīki pavysam nūlīdz pyrmuos gruomotys eksistenci, bet vysuvaira diskutablys vaicuojums par tū, kaidā eistyn volūdā gruomota beja. Vysdedzeiguok i puorlīcynuošuok par gruomotu īsastuojs Mikelis Bukšs, juo ticeiba bolstuos iz īprīšk mynātūs bibliografu kompetenci, kuri na tik gruomotu pīminiejuši, bet davuši pylnus bibliografiskus datus. Par piļneigi nadereigim Bukšs pīzeist gruomotys nūlīdzieju A. Guobys (Gobas), A. Augstkalna i A. Sprūdža argumentus, ka gruomota vaira nav atrūnama i ka latgaliski tei navarūt byut partū, ka latgalīšu dialekta vēļ naasūt bejs. Piec Bukša, par latgalīšu volūdys lītuošonu jau seņ pyrma 1730. goda līcynoj zynomī pīroksti ar rūku, kai ari Manteifeļa precizais bibliografiskais aproksts. Bukšs puorlīcynuots, ka Manteifeļs gruomotu ir redziejs, deļtuo ka pi naradzātu gruomotu aprokstu jis taiseja attīceigu atzeimi. Bukšs nadūmoj, ka gruomota ir nadaudz volūdys ziņā puorveidotais augšuok mynātais Elgera kruojums, bet pavysam cyts dorbs. Par autoru jis skaita Georgu Šablinski (1702–1744). Ar Bukšu solidars ir trimdys senejūs rokstu pietnīks Stanislavs Kučinskis. 1993. godā jis roksta par nazkaidā arhivā atrostu 1744. goda dokumentu ar veiskupa Puzinas nu Kozeļskys reikuojumu Livonejis pūļu draudzēs lītuot gruomateņu, kas saraksteita saskaņā ar tamā pusē runuotū volūdu. Itei viests juosaprūt tai, ka 1744. godā ir bejuse vysmoz vīna gruomota latgalīšu volūdā, i tei var byut 1730. goda dzīšmu gruomota. Nalaime taida, ka Kučinskis nanūruoda dokumenta atsarasšonys vītu i napublicej tuo kopeju, tai ka dīvamžāļ fakta navar puorbaudeit.

Bukša puorlīceiba vaira bolstuos emocejuos, na pīruodejumūs. Ar Latgolys bazneicys viesturis i goreigūs tekstu dziļu erudiceju dzīšmu gruomotys vaicuojumam pīīt Skaidreite Kalvāne (Muosa Klāra). Jei nūlīdz G. Šablinski kai īspiejamū autoru, deļtuo ka jis tymā laikā dzeivuojs Polockā, a pyrma tuo Viļņā i Mogiļovā i latgalīšu volūdys navariejs labi puorzynuot. Muosys Klārys kritiku naiztur ari kur nakur mynātais autora kandidats J. Lukaševičs, kurs tikū beja suocs misejis dorbu Latvejā. Jei dūmoj, ka autors meklejams uorpus jezuitu apryndu, vystik nivīna konkreta naatrūn. Pietneicys redzeiguo acs zynomā mārā nūlīdz ari gruomotu kai Elgera “Cantiones spirituales..” latgaliskuotu verseju, deļtuo ka vāluokajūs katuoļu dzīšmu gruomotu izdavumūs nav nivīnys Elgera dzīsmis. Jamūt vārā muosys Klārys argumentus, varātu suokt dūmuot, ka gruomotys eistyn nabeja, koč poša pietneica tuo nasoka. Taišni ūtraižuok, jei nūsauc dzīšmu gruomotu par pyrmū zynomū īspīddorbu latgalīšu volūdā.

Itūs ryndu autorei kai cylvākam nu molys ir puorlīceiba, ka 1730. godu varim skaiteit par pyrmuos latgalīšu gruomotys izīšonys godu, īspiejams, puorveiduotā Elgera malenīšu izlūksnē voi cyta autora latgalīšu runā baļsteitā volūdā. Parosti kaidā nacionalajā volūdā (tai tys ir i baļtīšim) pyrmais dorbs beja izdūt katehismu i dzīšmu gruomotu, tikai piečuok sekoj evaņgelejs. Nasatic, ka pyrmuo myusu dzīšmu gruomota varātu byut izdūta vasalus 18 godus vāluok par evaņgeleju. Viesturis olūtūs mynāts fakts, ka bazneicuos dzīduotys Dīva dzīsmis, pīmāram, Dagdys bazneicā dzīduošonu vadejs M. Rots. Voi ta dzīduošona nūtyktu bez pavairuotu tekstu? Ticēsim myusu pyrmajai gruomotai, taipat kai baļtīši naapšauba sovys.