Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kulturys noms, kulturys centrys ci klubs – naatkareigi nu apzeimiejuma tei bejuse cylvāku sasatikšonys vīta, pogosta voi apleicīnis centrys, kur puorrunuot aktualuokūs vaicuojumus, atsapyust piec garys dorba dīnys i pīdzeivuot pa kaidai kulturys nūtikšonai. Rokstu serejā par Latgolys kulturys nomim drupeit paceļuosim pa regionu – apsavērsim vairuokus kulturys nomus, raudzeisim saprast, voi i kai myusu dīnuos ir transformiejusēs tūs lūma i kaidu kulturys nomu byušonu iz prīšku saredz niulejī kulturys dzeivis organizatori. Pyrmais roksts veļteits Augšdaugovys nūvodam, kur gastejom pi Sanda Ulpis, kura puorvaļdeibā ir kulturys nomi Vyškūs, Dubnā i Ambeļūs.

Sandis Ulpe Augšdaugovys nūvodā teik golā ar treis pogostu kulturys nomu kulturys dorba organizatora pīnuokumim. Juo kulturys saimisteibā ir Vyšku, Dubnys i Ambeļu kulturys nomi ci, kai vītejim bīžuok pījimts saceit, “klubi”.

Itūšaļt Vyšku pogostā ir ap 1000–1300 dzeivuotuoju, Dubnys pogostā ap 500–600 dzeivuotuoju, sovpus Ambeļu pogostā nazkur ap 300 dzeivuotuoju. Vysūs nūsauktajūs pogostūs dzeivuotuoji pamatā sasarunoj latvyski i latgaliski, vystik puorstuovātys ir ari krīvu, pūļu i romu tauteibys.

Sandis pastuosta, ka, zynoms, ir ari krīvvolūdeigī cylvāki, tok ni reizis naasūt bejs kaids aizruodejums, parkū publiskajūs pasuokumūs nav muzykys krīvu volūdā. Tok jis ari darunoj, ka, par pīmāru, Ambeļūs ir interešu grupa tik ar krīvvolūdeigajim ļaudim, jī pamatā izpylda dzīsmis krīvu volūdā, tok rauga ari latvyski, deļkuo cytreiz teik ari paaicynuoti iz pogostu koncertim.

Pogostūs dorbojās vairuoki amatermuokslys kolektivi, tūs vydā Ambeļu folklorys kūpa “Speiga”, Ambeļu interešu kūpa “Romaška”, Dubnys folklorys kūpa “Atzola”, Vyšku senioru deju kolektivs “Magones”, Vyšku bārnu deju kolektivs “Orbidan dance studio”, Vyšku deju kolektivs “Viva dance”.

Izaicynuojums – dabuot vītejūs uzticeibu

“Es pats asu dzīduotuojs i akters, tok taišni Vyšku kulturys centrā struodoju četrus godus. Beju pyrmais, kurs piec leluos nūvoda kulturys reformys suoce struoduot vairuoku pogostu kulturys nomūs. Tagad vys ir i cyti pogosti, kur apvīnuoti kulturys nomi.

Suokumā beja gryušuok, partū ka naasu vītejais. Lai ari zynu itūs pogostus, ari pošam ir dzeraune ir tepat Kolupā i ari pats asu uzastuojs i Dubnā, i Vyškūs, tok pošus cylvākus, vītejūs, es nazynuoju, i atrast tū kontaktu nimoz nabeja tik vīnkuorši.

Niu jau ir cytaižuok, ar vysim vasalojamēs, kotrys var atīt da mane nazkū papraseit. Pošim cylvākim jau ari suokumā beja naīrostai, vysi beja pīroduši, ka kotrā kulturys nomā ir sovs cylvāks, pi kura vysod varēja īt i pasarunuot.

Oficiali asu Kulturys i turysma puorvaļdis kulturys dorba vadeituojs itymūs treis pogostūs – Vyšku, Dubnys i Ambeļu, tod ir kulturys pasuokumu organizatore, skaņu i gaismu operators. Muna dorba vīta ir Vyškūs, iz Dubnu i Ambelim braucu piec vajadzeibys. Principā, tai mes vysi gondreiž kasdīnā braukojam nu vīnys vītys iz ūtru. Ari komunikaceja bīži saīt taida: “Nu, kurā vītā tu tagad esi?” Vīnā dīnā cytreiz saīt byut pīcys reizis Dubnā i pīcys reizis Ambeļūs. Kai iz Dubnu, tai iz Ambelim nu Vyšku ir plus minus septeni kilometri. Tys nav tuoli, tok taipoš tys ir laika patiereņš, cikom nūbrauc iz vīnu golu, cikom iz ūtru. Vysod laiku pajam ari aparaturys puorvesšona nu vīna kluba iz ūtru, kam īsaguoduot kotram sovu aparaturu datryukst rūceibys.

Vyškūs mums niu ir izremontāts kulturys noms, tok pagaidom dīvamžāļ navarim reikuot pasuokumus, vēļ juosaguodoj aparatura. Kab skotivi apdzeivuot ar vysu napīcīšamū, vajadzeigi nūpītni finansiali īguļdejumi. Mes drupeit paskaitejom – kab, saceisim, apreikuot daudz moz pīnuoceigi ar vysu napīcīšamū, byutu vajadzeigys ap 150 tyukstūšys. Tū vys mes riekinuojom vēļ aizpārņ, tagad ak jau tys byus vēļ duorguok. Kod atguoju ite struoduot, aparaturys nabeja kai taidys, tok paļdis Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibai, ka saguoja atrast finansiejumu aparaturys īguodei deļ diveju klubu – Dubnys i Ambeļu. Niu ituos vītys ir apreikuotys ar jaunu aparaturu, kas plus minus ir taida poša kai “Gorā”. Tok suokumā, pīmāram, Ambeļūs beja aparatura, kas ir vacuoka par mani pošu. It kai struoduot jau var, tok kvalitate vairs nav tei.

Dīvamžāļ kulturys budžets kotru godu sasamazynoj, cikom praseibys iz pasuokumu skaitu i kvalitati palīk taidys pošys. Tod kotru reizi saīt izmontuot vēļ nazkaidu rodūšumu, kab “izleist caur odotys aci”.

Pa vydu itim treis klubim struodoju vēļ Vīgantūs, kur mums nūteik Annys dīnys. Tei ir tuos vītys tradiceja jau drūši viņ vaira nakai desmit godu garumā. Vīgantūs maņ ir vēļ vīna darbineica, kas poša ir bibliotekare, tok iz nalelu slūdzeiti ari kulturys pasuokumu organizatore. Tagad, pi myusu komunikacejis vareibom, ir vīgļuok, navaru īsadūmuot, kai tys beja pyrma godu, kod nabeja ni interneta, ni telefona.

Vysi itī kulturys nomi ir padūmu laika ākys, ite, Vyškūs, beja renovaceja laikam nazkur pyrma 20–30 godu. Par pīmāru, Ambeļus atjaunuoja laikam pyrma pīcpadsmit godu. Tī ar padūmu guoja bibliotekare, kas poša ir ari dizainere. Niu, pat piec tik ilga laika perioda, Ambeļūs remonts arviņ izaver kai jauns. Ambeli nu puorejūs atsaškir ar tū, ka ir vysumozuokais kulturys noms, tok cīši muojeigs. Ari niu, kod atbrauc jauni gosti, parosti soka, ka, o, jums ite naseņ remonts bejs, nu nā, jau pīcpadsmit godi remontam. Pārņ Ambeļūs piec vātrys ari jumtu nūmaineja. Taipoš beja atseviškys projekts, ka izgrīze vacūs kūkus, salyka jaunu uora apgaismuojumu. Kotrā pogostā ir ari nalela uora estrade deļ breivdobys pasuokumu, vīneigi Vyškūs ir leluo estrade, taida vēļ ir tikai Īlyukstē.”

“Forši, ka pogostūs lītys nūteik, ka nateik pamasts ar atrunu, ka dzeraunē jau taipoš nikuo navajag.”

“Zynoms, ka budžets ir vysusuopeiguokais vaicuojums. Kotru godu tys sasamazynoj, cikom vysys precis i pakolpuojumi palīk duorguoki. Navar jau ari “izbraukt” tikai iz vītejim kolektivim, laiku pa laikam juopaaicynoj kaids gostūs, taipoš kaids cīnasts ir vajadzeigs, nu vysu mozūs lītu izaug leluoki tiereni.”

Meklēt jaunus veidus, kai uzrunuot apmaklātuojus

“Vysu laiku raugom nazkū jaunu. Itūgod laikam jau reizis pīcys pi myusu beja cytaižuoki teatri atbraukuši. Kod saprūti, ka vīnugod pasuokums eisti naaizguoja, cytugod raugi nazkū pamaineit. Svareiga ir komunikaceja ar vītejim – runuot, voi taidu pasuokumu vyspuor vajag, voi ir interese, kū pamaineit. Par pasuokumim cylvāki izzynoj caur socialajim teiklim, popularuokajuos vītuos salīkam ari drukuotys afišys. Taipoš, garum braucūt, salīku afišys ari blokus pogostūs. Prūtams, ir ari tai sauktuos WhatsApp grupenis, kur rotej informaceja. Prūtams, pasuokumi pamatā vārsti iz vītejū auditoreju, tok nivīnu jau nadzanam uorā.

Kotrā kulturys nomā i vītā ir kaidi standarta pasuokumi, kuri ir tradicionali, kai Leldīne, Zīmyssvātki, vaļsts svātki, i tt. Mes raugom miksēt svātkus, par pīmāru, vīnu godu tradicionalais senioru pasuokums beja Dubnā, itūgod byus Ambeļūs. Deļtam navar tai eisti pasaceit, kaids ir konkretais pasuokumu skaits kotrā vītā, kam tī mainuos. Nu apmāram kotrā vītā ir kaidi 4–5 lelī pasuokumi godā. Tok paraleli īt ari kaidys aktivitatis bārnim, meistarklasis i cytys nūtikšonys. Mes ari labi sasadorbojam ar vītejū jaunīšu centru, ka jim vajadzeiga kaida paleidzeiba, īmam tolkā i ūtraižuok.”

Pogosti sūpluok, tok interesis atsaškir

“Dubnā vysod bejs pījimts, ka ir balle. Ka tu sataisi pasuokumu i nav ballis, tod gon tu vari dabuot pa capuri. Tok, pīmāram, Ambeļūs kai kod, cytreiz atīt tauta iz ballem, cytreiz naatīt. Ambeļūs vaira pījimti folklorys i tradicionalī pasuokumi. Vyškūs, redz, niu ir gryušuok, ka kulturys noma nav. Niu tikai vosorā varim koč kū estradē sareikuot. Cylvāki ari vysu laiku “bubynoj”, kod beidzūt sataiseis kulturys nomu, tok, kai jau saceju, tei ir cīši nūpītna summa, kuru navar tik vīgli dabuot.”

Apmeklieteiba, kurū navar prognozēt

“Apmeklieteibu navar prognozēt. Tok, ari pakomunicejūt ar cytim kolegim, – var byut lobs koncerts ci pasuokums, tok cylvāki taipoš naatīs. Juosaprūt, ka dorba ite nav, cylvāki izbraukuši. Tikai vosorā i varbūt vēļ Zīmyssvātkūs var redzēt, ka sabrauc vaira mašynu, iz šaļti atsagrīž tī, kas strudoj uorzemēs.

Taipoš juopīzeist, ka ari kovids daudz kū pamaituoja. Cylvāki īsasēdēja sātuos, gona bīži vīnkuorši nagrib nikur izīt. Cytreiz, sateikūt cylvākus, pavaicoju: “Nu, īsit iz pasuokumu?” Nareši atbiļd: “Ai, kū tī īt, tod juodūmoj, kai tikt atpakaļ.”

Suocūt struoduot, es pat raudzeju pīduovuot transportu, kurs salaseitu cylvākus pa konkretom vītom, atvastu iz pasuokumu i piečuok izvoduotu atpakaļ. Kod puora reižu ar lelū autobusu atbrauce tikai 1–2 cylvāki, itū ideju tuoļuok naatteisteju, kam tuos ir papyldu izmoksys nu budžeta.

Tok, pīmāram, Vīgantūs, kur nūteik jau nūsauktuos Annys dīnys, ir 8–9 aktivys dāmys, kurys vysod apmeklej pasuokumus i kotru reizi pīzvona, soka: “Sandi, mums vajag transportu!” Nikaidu problemu, nūsyutom transportu. Sovpus Vyškūs ir apryupis centrys, ar kuru mes sasadorbojam, pyrma kotra pasuokuma pīzvonu jim, kuri grib, atvadom iz pasuokumu. Ari es pats kai muokslinīks na reizi viņ asu tī uzastuojs.”

Cylvāki pīroduši pi bezmoksys pasuokumu

“Pi myusu daļai pasuokumu ir īīšonys moksa. Tys drupeit paleidz i kaidi cypari “atlāc”, kas ļaun kū papyldu izdareit ci sareikuot. Mes plus minus iz kotru pasuokumu sagatavejom budžetu. Ka apmeklieteiba ir loba, tod tei naudeņa palīk iz prīšku deļ cytu nūtikšonu. Prūtams, cylvāki vaira interesejās par bezmoksys pasuokumim, kam tys ir pīrostuok, tai tok vysu dzeivi ir bejs. Tok īīšonys moksys iz pasuokumim jau nav lelys, kaidi pīci eiro, kas tys ir myusu dīnu naudys izteiksmē. Taipoš gona bīži vītejī cylvāki aizbrauc ari iz piļsātu pasuokumim, kur beleti parosti ir, suocūt nu kaidu 20 eiro, plus vēļ ceļš, kaidys cytys izmoksys.

Mums ir sova bīdreiba “Lauku studeja”, kas regulari roksta projektus, ir, pīmāram, dabuojuši aparaturu, gaismys, skaņu. Mes sovā vydā komunicejam, vīns ūtram paleidzam. Ka ir vareiba, es jim ari samoksoju koč kū nu sova budžeta, tok da šam jī ari taipat nikod nav atsacejuši paleidzeibys. Ari es pats pa laikam rokstu kaidus projektus, vīns beja pārnejuo septembra vyda Vyšku tierdzeņam, tod ari beja drupeit leluoks finansiejums, kab vaira i vysaiduokys aktivitatis varātu eistynuot. Niu ari ir cyts projekts pīraksteits, kur turim nūceju nūorganizēt pasuokumu par tautu salīdieteibu.”

Kulturys nomu byušona iz prīšku

“Juosaver, kai byus ar cylvākim. Mes jau navarim 100 % zynuot, kas byus piec pīcu voi desmit godu. Varbyut nazkas pasamaineis, varbyut kaidi jaunīši vaira atsagrīzs. Prūtams, ka byus situaceja, ka pogostā palīk pa kaidam symtam cylvāku, tod byus juorauga uzturēt kaidu vīnu kulturys nomu, uzturēt vysus nabyus reali.

Maņ ir ari kolegs Jurs Ostrovskis, kurs struodoj Červonkā. Mes asam diveji taidi, kuri poši var nūvadeit pasuokumu, ka vajag, varim ari kaidu dzīsmi nūdzīduot. Gryušuok tamuos vītuos, kur kulturys organizators navar itū vysu izdareit. Maņ ir bejuši gadīni, kod kaids kolektivs pīzvona pādejā dīnā, ka nazkurs ir saslims ci vēļ kas atsagadejs i jī navar īsarast, tod es nūsaceiti varu vysmoz daleji aizstuot. Byutiski, ka maņ godu gaitā sasakruojs ari daudz kontaktu i vysaiduoku paziņu, ar kurim varu sarunuot uzastuošonys par demokratiskuoku samoksu. Par pīmāru, muni draugi nu Daugovpiļs teatra regulari atbrauc iz Leldīni voi Zīmyssvātkim, tok, zynūt, cik jī reali moksoj, tū nikai nabyutu īspiejams eistynuot, tys var nūtikt tikai deļtam, ka kūpā struodojam Daugovpiļs teatrī. Byutu cīši svareigi, ka koč iz mozu slūdzi varātu sataiseit jaunu štata vīneibu ar dekoratoru voi nūformātuoju. Es, prūtams, varu izīt, nūdzīduot, pasuokumu nūvadeit, tok vysaiduoka veida vizualizacejis varbyut nav muna stypruo puse, deļtam tys byutu lels atvīgluojums. Kotrā pogostā taids cylvāks nav napīcīšams, tok vīns iz trejim byutu cīši nūdereigs.”

Foto galerejis autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv