Roksta autore: Indra Koroļonoka, portals lakuga.lv

Leidz pat myusu dīnom Latgolā religejai, seviški katuoļticeibai, ir cīši svareiga nūzeime. Daudzi tū pat skaita par daļu nu latgalīša identitatis – vairums latgalīšu vysmoz kaidu ratu reizi Leldīnē voi Zīmyssvātkūs apmeklej bazneicu, nimoz narunojūt par kopusvātkim, kurūs sasapuļcej saimis i dzymtys. Bīži viņ pat tī latgalīši, kuri Dīvam eisti natyc, katuoļu tradicejis vystik pīkūp īroduma piec voi ari deļtuo, ka tai darejuse baba voi dzeds. Latgolā religeja ir spiejuse saglobuot sovu nūzeimi, tok piļneibā izavaireit nu laiceiguos dzeivis i myusu dīnu ītekmis, prūtams, nav īspiejams. Deļtuo nareši nūvārojams sinkretismys ci kristīteibys i vysaidu laiceiguos dzeivis paražu i tradiceju apvīnuojums. Tys, pīmāram, nūvārojams Rēzeknis nūvoda Bieržgalī, kur leluokī cīma svātki ir Annys dīna, kurā sasavyn bazneicys i laiceiguos dzeivis svātki.

Pošā Bieržgaļa centrā atsarūn Svātuos Annys Romys katuoļu bazneica, kurā vīni nu svareiguokūs draudzis svātku ir Annys dīna. Bazneica calta 1770. godā, i tuos ceļtnīceibu sponsorējuse baronese Anna Manteifele, deļtuo 1776. godā bazneica tyka īsvieteita taišni Sv. Annys gūdam. Bazneicā atsarūn treis oltori – centralais oltors, kas veļteits Sv. Annai, kai ari Svātuos Marijis i Jezus Kristus oltori – kotrys sovā pusē nu centraluo oltora.

Annys dīna Bieržgalī paguojušajā godu symtā

Annys dīnys svineibys Bieržgalī nūteik kotru godu tuos nedelis svātdīnē, kurā īkreit 26. juļs, kod vysys Annys svietej vuorda dīnu. Svātki Bieržgaļa bazneicā tykuši svieteiti jau daudzys godu desmitis, i jau paguojušuo godu symta suokuos itī bazneicys svātki tykuši apvīnuoti ar laiceiguos dzeivis padareišonom i izprīcom. Periodika viestej, ka, pīmāram, 1939. godā Annys dīnys svātkus Bieržgaļa bazneicā apmeklēja ap 5000 cylvāku. Leluo cylvāku skaita deļ tuo laika draudzis pravests Leons Garška (1906–1995)[1] Svātū Misi nūturēja bazneicys duorzā, partū ka bazneicā tik lels cylvāku skaits naītylpa. Kluotyn vēļ – iz Sv. Misi beja īsaroduši ostoni prīsteri nu sūpluok asūšajom draudzem, lai spātu nūdrūšynuot grākusyudzis uzklauseišonu i Vysusvātuokuo Sakramenta sajimšonu sevkuram grybātuojam.[2] Juodasoka, ka 1940. godā L. Garška aizsuoce bazneicys paplašynuošonys dorbus,[3] kurus iztraucēja padūmu okupaceja i Ūtrais pasauļa kars, vystik vāluok bazneicys paplašynuošonys dorbi tyka pabeigti.[4]

Bieržgaļa Ontona Rupaiņa muzeja vadeituoja Skaidreite Apeināne atkluoj, ka storpkaru periodā, seviški autoritaruo prezidenta Kārļa Ulmaņa vaļdeišonys laikā, Bieržgalī Annys dīnys tykušys svieteitys ar lelu vierīni – bejs lels tiergs, kurā varēja nūpierkt vysu, suocūt nu odotys leidz pat zyrgam. Taipat lelū cylvāku puļciešonūs pyrma vieliešonu sovā lobā asūt izmontuojuši politiki i valstsveiri, kab agitātu i skandynuotu sovys runys. Tai tys turpynuojuos leidz pat padūmu okupacejai. Tymūs godūs, kod religeja i tuos izpausmes natyka atbaļsteitys, cīmā Annys dīna svieteita natyka. Tymā laikā Annys dīnā Bieržgalī nūtyka tikai atlaidys bazneicā (draudzis svātki katuoļu bazneicā, kas saisteiti ar īspieju giut grāku pīdūšonu [5]). Annys dīnys viesturyskais svineibu vierīņs atsagrīze Trešuos atmūdys laikā 20. godu symta 80. i 90. godu mejā, i nu tuo laika Bieržgalī Annys dīnā otkon volda lela rūseiba – svineigs dīvakolpuojums, tiergs, koncerti, meistardarbneicys, vysaidys atrakcejis i svātkūs kluot asūšūs Annu gūdynuošona.

Bieržgaļa draudzis 250 godu jubileja

Itūgod Bieržgaļa Romys katuoļu bazneicai Annys dīna beja eipaši leli svātki – draudze svieteja sovu 250 godu jubileju. Svineibu programys golvonuo nūtikšona beja dīvakolpuojums, iz kuru īsaroda Rēzeknis-Aglyunys diecezis veiskups Juoņs Bulis. Dīvakolpuojumā pīsadaleja ari prīsteri nu cytu Latgolys draudžu – Aglyunys bazilikys vikars Juoņs Lemps i Rēzeknis Dīva žāļsirdeibys draudzis pravests Stanislavs Prikulis. Dīvakolpuojumā dzīduoja Bieržgaļa draudzis kors kūpā ar vokalū studeju “Skonai”.

Bieržgaļa Svātuos Annys Romys katuoļu bazneicā kotru godu Annys dīnā teik nūturāts svineigs dīvakolpuojums, kura laikā nūteik ari proceseja i atlaidys. Itūgod dīvakolpuojuma laikā tyka pīškierts Īstyprynuošonys sakraments, kas draudzei beja rata, lela i svareiga nūtikšona. Itū sakramentu pījēme vysaidu vacumu cylvāki, suocūt nu bārnim i beidzūt ar pīaugušajim, bet piec tuo sekuoja procesejis guojīņs ap bazneicu.

Svātuos Misis nūslāgumā sovūs nūvāruojumūs i puordūmuos dalejuos veiskups Juoņs Bulis. Jis pastreipuoja latgalīšu volūdys lelū nūzeimi, kai ari volūdys kai identitatis saglobuošonys reika napīcīšameibu. Jis nūruodeja, ka ir sasaskuors ar situaceju, kod Latgolā draudzēs runoj latvīšu literarajā, na latgalīšu volūdā, par kū jis izsoka lelu nūžālu i mudynoj pīvērst itai problemai viereibu: “Kaidā draudzē beju vizitacejā, i pavaicuoju, voi draudzē runoj latgaliski. Jī atbiļdēja, ka vacuoki, vacvacuoki vēļ koč kū runoj, bet jī poši – tikai latvyski, vaļsts volūdā. Itaida atbiļde ir godūs jaunuokim cylvākim. Tys nūzeimoj, ka piec kaidu desmit, divdesmit godu nabyus vaira, kas runuos latgaliski. Tai, lyuk, myusu prīškā ir izviele.” Taipat veiskups J. Bulis pīminēja latgalīšu volūdys i izgleiteibys problematiku. Prūti, Latgolā školuos latgalīšu volūda nav primaruo volūda – tū vuica cīši ratai i stuņdis vysur nūteik latvīšu literarajā, na latgalīšu volūdā. “Par nūžālu jusoka, ka tod, kod myusu vydā uzplauka latvīšu volūda i kod vaļsts volūda tyka atjaunuota školuos, latgalīšu volūdai vīta naatsaroda. Parkū cylvāki nasaceineja par latgalīšu volūdu, par sovu dzymtū volūdu, sovu muotis volūdu? Tai pamozam myusu volūda var izseikt. Deļtuo padūmuosim par itū lītu – ka mums nabyus vajadzeiga latgalīšu volūda, tod dīz voi byus kaids, kurs runuos i dzīduos latgalīšu volūdā ari bazneicā.” Juodūmoj, ka Bieržgaļa draudzei i cīmam kūpumā latgalīšu volūdys aizmiersšona vysmoz tyvuokajā laikā nūteikti nadraud – Bieržgaļs ir izteikti latgaliska vīta i draudzē dīvakolpuojumi nūteik tikai latgalīšu volūdā. Ari draudzis lūcekli kai sovā vydā, tai ar draudzis pravestu Andri Jonānu runoj latgaliski.

Annys dīnys svātkūs cylvāku apmekliejuma motivaceja ir vysaida – cyti īt iz bazneicu, lai sajimtu atlaidys i pīsadaleitu procesejā, cyti grib nūpierkt kū tiergā, cyti – apmeklēt meistardarbneicys voi koncertus, bet daudzi tū apvīnoj kūpā i paspiej izbaudeit vysu. Bieržgaļa draudzis varganiste Guntra Kuzmina-Jukna soka, ka jai ir lels lapnums, ka tikai pusūtra kilometra attuolumā nu sātys ir tik skaista bazneiceņa, kas ir ari juos meiluokuo bazneica: “Annys dīna maņ pošai vysod ir dikti meili svātki i nūtikšona – draudzis svātki, procesejis guojīns i šūgod ari tik svieteiga veiskupa vizitaceja.” Guntrys saimē Annys vuords ir meils – kai pošai Guntrai, tai juos muosai i mamai īstyprynuotais vuords ir taišni Anna, ari juos babys vuords beja Anna: “Ari muna vacmama beja Anna, kurai dikti patics dzīduot. Dīvamžāļ es jū sovā dzeivē nasatyku, bet zynu, ka nu muokiuņa malenis jei radz vysus munus muzykalūs nūtykumus.” Par Annys dīnys svineibom Bieržgalī Guntra soka:

“Maņ redzīs cīši nostalgiski, ka vys vēļ Annys dīna nūteik viesturyskajā dīnys kuorteibā. Suokumā vysi ļauds īt iz Svātū Misi piec atlaidu i piec tam vyss Bieržgaļs puorsavierš par godatiergu. Ari vys vēļ tiergs ir vīta, kur piec Svātuos Misis sasateik rodi, pogosta dzeivuotuoji i atguodoj tradicejis.”

Zeimeigi, ka Bieržgaļa draudze i cīms ir spiejs saglobuot Annys dīnys svieteišonys tradiceju. Annys dīnu Bieržgalī varātu raksturuot kai sakraluo i profanuo saplyudumu, kur religiskuo tradiceja na zaudej sovu nūzeimi, bet vys teik par pamatu plašuokai kūpīnys kulturys dzeivei. Tai Latgolā vēļ nūteik vysā bīži. Latgolā religeja nu laiceiguos dzeivis nateik kategoriski atdaleita – cīma svātkūs var i pīsadaleit procesejis guojīnī bazneicā, i piec tuo apēst kaidu tiergā pierktu peirāgu, klausūtīs svātku koncertu.

Fotogalerejā biļdis nu Bieržgaļa Svātuos Annys Romys katuoļu draudzis jubiļejis dīvakolpuojuma. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

[1] Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri: 1918-1995: Uzziņas. Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1996., 72.lpp.

[2] ‘Sv. Annas diena Bērzgalē’ (1939) Daugavas Vēstnesis. Nr. 33

[3] ‘Šovasar paplašinās Bērzgales baznīcu’ (1940) Daugavas Vēstnesis. Nr. 26

[4] Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri: 1918-1995: Uzziņas. Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1996., 72.lpp.

[5] Bendiks, H., Ceplītis, L., Grābis, R. u.c. (1972) Latviešu literārās valodas vārdnīca : 8 sējumos.  Rīga: Zinātne, 381.lpp