Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

“Maņ napateik klasiskais variants, kur skulpturom nūraun pologus, lobuok, ka poši kūpā tū izlīkam,” tai skulpturys “Vērpēja” atkluošonā saceja tieļnīks Pauls Pudžs. Kruoslovys nūvodā, Geranimovys Ildza azara pussolā, lieneišam, tok ar lelu degsmi i interesi tūp “Pudža skulpturu parks”, kur gasteja ari portals lakuga.lv.

Pauls Pudžs ir dzims Leivuonā, vuicejīs Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola), kur pabeidzs kūktieļnīku nūdaļu. “Kod vēļ beju trešajā kursā, dūmuoju, kū dareit tuoļuok. Tūlaik muna veiduošonys školuotuoja saceja, ka maņ labi saīt plastiski veiduot. Es tod it kai saprotu, ka saīt, bet reizē i nasaprotu, vys piečuok topa skaidrys, ka taišni juos komentars mani ari īvylynuoja itamā jūmā.” Piec vydsškolys Pauls īsastuoja Latvejis Muokslys akademejis tieļnīku kursā, tī vuicejuos sešus godus. Piečuok kaidu laiku struoduoja ari reklamys nūzarē, tok piec apmāram pīcu godu sasprīde, ka tys eisti nav deļ juo i nasaguodoj prīcu. “Saprotu, ka maņ leluoku prīcu roda dareit socialā misejā. Tod es iz kaidu puors godu īsasliedžu sovā darbneicā i veiduoju dorbus, tys beja nazkur ap 2012. godu. Tymā laikā topa pyrmuo personalizstuode, kas beja Reigā, Kolncīma kvartalā. Tai ari niu turpynoju dorbuotīs ar dažaidom tieļnīceibys formom. Taisu dorbus, kab nūpeļneit naudu, i tū naudu piečuok īguldu sovā hobejā.”

Pauls ari stuosta, ka muokslys galereju dzeive jam nav eisti pateikama. “Deļtuo, ka izastuodeišona galerejuos nav eisti deļ mane, suoču dūmuot, kai izapaust ar sovu tieļnīceibu, naīsaistūt galerejis. Kū vaira par tū dūmuoju, tū skaidruok palyka, ka juotaisa pošam sovs parks. Par reizi ari lykuos, ka tam ir juobyut mežā i piec īspiejis tuoļuok nu Reigys. Mežā ir cyta sajiuta – tu atbrauc sajiuti dobu, parunoj ar prīdi. Byut saskaņā ar dobu i sovu dorbu ir natycami lela vierteiba. Apvīnojūt itūs divejus lelumus, veidojās taida loba sinergeja.” Pauls stuosta, ka nu suokuma asūt dūmuojs par eipašuma īguodi, tok saprats, ka tai var īīt ūtrā galiejeibā i pagaisynuot sovu rodūšumu. “Tod es nūguoju iz Dīnavydlatgolys mežnīceibu i vaicuoju, voi nav kaida vīta, kur es varātu realizēt sovys idejis. Tai jī laipnai atvielēja itū vītu, pussolu pi Geranimovys Ildza azara. Pārņ suoču realizēt sovu ideju ar pyrmū skulpturu “Putnu cilvēks”,” jis stuosta.

“Es asu greku i egiptīšu muokslys pīkritiejs, kas ir Rītumeiropys civilizacejis šyupeļs. “Putnu cilvēka” skulpturys kolona vaira simbolizej klasiku, klasiskuos vierteibys i tradicejis. Sovpus putnu cylvāka idejis pamatā ir atsasperšona iz zynomom vierteibom, tok pasaceļt, liduot iz augšu i veiduot sovu, jaunu vierteibu kodu,” Pauls skaidroj pyrmuos skulpturys “Putnu cilvēks” ideju. “Putnu cylvāka” kolona taiseita nu metala. Pauls smaidūt soka, ka pošu tālu, prūtams, byutu gribiejs nu bronzys, tok tī vajagūt drupeit vaira finansejuma, deļtuo skulptura veiduota nu stykla škīdrys i epoksida sveču.

Pyrmū reizi īraugūt varonū kolonu, rūnās pošsaprūtams vaicuojums – kai tei tyka atguoduota iz pussolu, da kurys nav vīgli izbraucama ceļa? “Tys beja vasals process, ceļš ir azara ūtrā krostā. Dabuojom divejis lelys caurulis, aiztaisejom tom golus, kab tuos byutu kai pontoni, i tai ar vairuokom skulpturys metala kolonys daļom lieneišam mauduojom puori. Izylkom ite, krostā, samatynuojom i ar viņču pamozam cēlem iz augšu. Par kaidim 50 centimetrim paceļam, tod nūsprīgojam, vēļ tuoļuok ceļam. Tys nabeja vīglys dorbs, praseja kaidu pusūtru mienesi, tok padarejom mes tū divatā ar Arni. Poša skulptura sver varbyut kilogramu 50, cikom kolona varbyut ap pustonnu.” Pauls ari doluos, ka procesā jam ir vairuoki paleigi – Imants Spridzāns, Arnis Zarinka i Jānis Ponemeckis.

Sovpus niu tyka atkluota ūtrei skulptura, kas slīnās pīcu metru augstumā ar nūsaukumu “Vērpēja”. Kai doluos Pauls, ituos skulpturys idejis pamatā ir stuosts par myusu vysu liktinim. “Mums vysod ir izviele. Puse skulpturys ir apgierbta, puse kaila, jei spriež dīgu, i ite ir stuosts, ka mes kotrys pats asam sovys laimis kaļvi ci veiduotuoji. Tamā pat šaļtī liktiņs mums ir devs kotram sovu vierzīni, vaicuojums tik, voi mes prūtam tū vierzīni izmontuot.”

“Pudža sola” atsarūn saleidzynūši gryuši daīmamā vītā, iz tīni juoīt kuojom, kam ceļš nabyutu vīgli izbraucams pat ar džipveideigu mašynu, kur nu vēļ ar plotuok lītuotu universali. Vys ceļš da skulpturu ir markāts i nūsamaļdeit nav īspiejams. Vaicojūt Paulam niu aktualū lītu par luoču populaceju, jis soka, ka pussolā jim eisti nav kuo dareit. Juosariekinoj ar vysmoz 30 minutu īšonu, cikom tiksit da pyrmuos skulpturys “Putnu cilvēks”. Interesanti, ka koč i Pudža sola atsarūn na tik vīgli daīmamā vītā, pat puora stuņžu ilgajā pasuokuma laikā pasaruodeja vairuoki vītejī makšarnīki, kuri, cyta storpā, ari interesis piec palyka iz skulpturys pastateišonys laiku.

“Pudža sola” ir sovuos suokuos, kam Paulam iz prīšku jau saplānuotys vairuokys idejis. “Diveji dorbi jau ir īsuokti, dūmoju, ka da cyta gods tī jau byus gotovi. Asu ari runuojs ar vairuokom školom, aicynojūt studentus īsasaisteit ar sovom idejom. Teoretiski varātu byut kaids naviņ skiču konkurss, kura dasacejumus izviertātu mes poši i jūs školuotuoji, lobuokūs dorbus varātu pastateit ite. Es skaitu, ka itai lītai i vītai vajag pīīt rodūši i dažaidi,” doluos tieļnīks Pauls Pudžs.

Foto galerejis autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv