Viļānu tiergs kai nagaistūša vierteiba – jau gondreiž divdesmit godu nu 1993. goda 1. maja kotra mieneša ūtrajā svātdīnē mīsta īlys puorjem puordūt i pierkt grybūši cylvāki. Pavasar ar samtiņu, kuopustu stuodim i seikajim seipulenim, cuolim, zūsalānim, kačalānim, syvānim, luopstom, sokumim i gaiseigom pavasara suknem, vosor ar jaunajom visteņom, vosorys uobelim, plūmem, raibom kleitom i pučainim šortim, tapkom i trušim, rudiņ ar nūbarojamim indykim, gailim, peilynim, sunalānim, uobeļneicu i grušu stuodim, rīkstim, karpom i kažukim, zīm ar vystom, sunim, uobelim, seipulim, lupotom i dzeļžim.

A kuo tik nav Viļānu tiergā – nu kitaiskūs kadaku, batareju, speiguļu, galis mašynu i žurku slozdu, nu turku i belarusu lupotu, nu krīvu dzeļžu, gumejnīku i poļaku pūdu, konu, trauku i soldonumu da latvīšu maizis, galis, vystu, peiļu, suņu, uobeļneicu i vīšņu stuodu. Nu unučkenis speideigūs auskoru i unuka nakleiku mašynai da babys cymdu i dzeda vasaru.

Vyss kai dzeivē – saņtims pi saņtima, kramaslys pi kramasla, cylvāks pi cylvāka. Kotrai montai ak jau ir sovs pierciejs – i vacai radejai, i jaunam divanam, i kažukam ar humpalu smoku, i speideigam bļaka spaņam, i pļaumašynai, i izkapts kuotam. Saimisteibā vysa kuo vajag. Cikom vysa kuo vajag, vysa kas i teik vasts iz Viļānim i tierguots.

Reizi mienesī Viļāni puorsataisa nu klusa Latgolys mīsta par tierga vītu. Sabrauc ļauds nu tyvys i tuolys apleicīnis, nu sābru mīstu, nūvodu i vaļstu i rauga puordūt atvastū i tikt pi eistuo monta, rauga atrast sev saimisteibā, sātā i škapī vajadzeigū.

Kartenis – Ilze Sperga, 2012. goda 14. oktobrī Viļānūs

Pyrmais video – Latgolys Regionaluo televizeja

Ūtrais video – ekcat