Ari itymā godā latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynoj jaunīšus pīsadaleit latgaliskajā seminarā “Atzolys”, kas nu 3. da 7. augusta nūtiks Ludzys nūvoda Kuorsovā. Tymā byus vareiba vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeit ar myusu dīnu Latgolys personeibom i procesim, izzynuot regiona kulturviesturi i kūpā izstruoduot jaunu latgalisku kaitu jaunīšim i saimem. Dasacejumu vaicoj ITE.

Jaunuokuos latgalīšu stuostu i aizdavumu gruomotys bārnim “Rupuceiša vosora” (2026) idejis autore ir Maruta Latkovska, stuostus sarakstejs Juoņs Zīmeļs, gruomotys muokslineica ir Maija Pūdnīka, aizdavumus sagatavejuse Skaidreite Svikša.

“Taidys pylnatis vīnu reizi godā – vosorys saulgrīži. Jau pavysam dreiž jūs augstuokais punkts – breineiga, nūslāpumu pylna nakts. Oi, kas te nūtiks!” “Vosorys saulgrīžu burvesteibys” ir Viljama Šekspira romantiskuokuos komedejis “Sapyns vosorys naktī” latgaliskuo interpretaceja, kurys autore ir rakstneica Monika Zīle. Izruode Daugovpiļs teatrī tyka īstudāta 2012./2013. gods sezonā.

Cytā tautysdzīsmis variantā jauna puiša kažukā var atgulēt pat pīcus godus. Nūsaklausi dzīsmi “Pīci godi atgulieju” Pušmucovys etnografiskuo ansambļa “Olūti” izpiļdejumā.

Festivals “Muzykys skrytuļs”, kura moto ir “Kruot var na tikai naudu”, popularizej latgaliskū identitati, volūdu i muzyku. Tuo pamatvierteibys ir dzīšmu teksti latgaliski, pyrmatskaņuojumi i dzeivais izpiļdejums. Festivals aizasuoce 2005. godā i pārņ nūtyka jau deveitū reizi.

Sovpus cyts ticiejums pasoka prīškā, kai tikt vaļā nu vosorys raibumu – kod pyrmū reizi īrauga bezdeleigu, tod iz kreisuos kuojis papīža treis reizis juoapsagrīž. Ar tū zemi, kur papīds bejs viersā, juonūreivej mute, lai vosorys raibumi nūītu.

Latgolys entuziastu grupys “Biļdis” veiduotuo filma “Vīna vosora deļ vysu” (2013), kurys režisors ir Edgars Blinovs, ir drama, kas stuosta par vīnkuoršu latgalīšu saimi, kuru skuoruse suopeiguo problema – izceļuošona iz uorzemem, aizīšona nu dzymtuos sātys i saimis.

Mērdzinis pusē dzymušuos dzejneicys Emilejis Kalvānis (1944–2014) ūtrais dzejis kruojums “Atvosora” izguoja 2012. godā. Vaira par dzejneicu vari izzynuot Lidejis Leikumys autorei veļteitā pīminis rokstā.

Dzīsme, kurys vuordu autore ir Līga Rundāne, pyrmū reizi izskanēja 2006. godā vosorys kursūs školuotuojim “Vosoruošona” kai Ingara Gusāna i grupys “Bez PVN” kūpdorbs. “Vosoruošonai” teik saukta par himnu latgalīšu volūdys entuziastim i cylvākim, kas kūp itū volūdu. Dzīsmi vari nūsaklauseit ITE.

Kopu kūpšonys tradiceja, kas ir īkļauta Latvejis kulturys kanonā, ir dzili īsasakņuojuse tradiceja, kas uztur myusu pīdareibys sajiutu vītejai kūpīnai i sovai dzymtai – ar tim, kas beja pyrma myusu i ir mums leidza aizviņ. Kopusvātki, kas īrosti nūteik kaidā nu vosorys nedeļgolu, ir “obligats latgalīša vosorys pasuokums”. Puorskaiti kaidu rokstu par kopusvātkim myusu portalā – “Eisa pavuiceiba kopusvātkim” voi “Vosorys pasuokums – kopusvātki”!