Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Godu gaitā “Lūsēni” ir palykuši par atpazeistamu regiona uzjāmumu, kuru vysuvaira zyna taišni deļ tuo saiminīka Laura Ļubkys daudzveideigūs publikaceju socialajūs medejūs i vysaida veida aktivitatem i konkursim, kurūs var laimēt nūdereigys i “syltys” bolvys kurynojamuo formā (granulys voi briketis). Ka pyrma kaida laika socialajūs medejūs leluoku popularitati dabuoja idealizāts saturs, kur cīši moz beja eistuma, tod niu jau lobu šaļti kai Latvejā, tai i vysā pasaulī aug pīprasejums piec reala, nasamuoksluota satura nu dzeivis. Taišni taids ir ari Ludzys nūvoda uzjāmums “Lūsēni” i tuo saiminīks Lauris Ļubka – nu mozūtnis dobys bārns, kurs lobpruotuok bauda eistumu – pastaiguot pa zuoli voi snīgu bosom kuojom, izbaudeit leitu i soltumu. Pats par sevi soka – nu suokuma varātu padūmuot, ka asu kluss i kautreigs, tok eistūs cylvāku kompanejā lobpruot nūsadūdu garom sarunom.

“Lūsēni” ir vys augūšs uzjāmums, kurs dorbojās vairuokuos nūzarēs: lauksaimisteibā, mežsaimisteibā i kūkapstruodē. Kai lauksaimisteibā, tai i kūkapstruodē aptyvai 80 % nu saražuotuo teik eksportāts. Kūpumā Laura uzjāmumi nūdarbynoj ap 120 cylvāku.

“Lūsēnu” teirumi stīpās ap 1300 hektaru plateibā, tymūs aug kvīši, rapss, auzys, pupys, zierni i cyti kulturaugi. Niu suokuši raudzeit īvīst ari seņ damierstūs lynus. Lauris vys lauksaimisteibu nūsauc par sova veida hobeju, kam saleidzynuojumā ar kūkapstruodi tei nav eistyn rentabla nūzare. Jis pīzeist, ka lauksaimisteiba ir principā zaudiejumus nasūša, tok nu tuos ari navar atsasaceit. Nu vysa, kas sašyupoj tiergus, kai militarī konflikti pasaulī, dagvīlys cenu kuopums, daboj cīst ari Latvejis zemnīks. Lauris soka, ka lauksaimisteibys izejmateriali ir duorgi i gryuši daīmami.

“Kotra seikstuo Latgolys zemnīka pamats ir napasadūšona, koč ar putom pa lyupom, tok īmam iz prīšku, i ka naīmam, tod taipat napasadūdam,” tai Lauris.

Lauris nu Mežavydu

“Es asu džeks nu lauku, Latgolā dzims i audzs. Muna dzymtuo zeme ir Mežavydi, asu mežvydskīs. Vuicejūs Mežavydu pamatškolā, tod Rēzeknē, piečuok Jelgovā. Pabeidžu byuvinžineru bakalaurus, nu i palyka drusku “nadagrauzts” magistrys, bet dorbi jēme viersrūku, vajadzēja īt paleigā tāvam i uzjāmumam. Tyka izvierzeitys prioritatis, i vuiceibys palyka molā, tagad iz tū pusi vyspuor nasagrib vērtīs, dorbu ir gona. Sātā ir saime – sīva Laura i divi bārnuki – septeņus i ostoņus godus vacī Paula i Ralfs. Es dūmoju, ka jī varātu byut tūpūšuo “Lūsēnu” puzlis daļa. Jī aug na pa dīnom, a pa stuņdem, mirkli pagaist dreiži. I tu apjēdz, cik tī mirkli beja svareigi, viņ tod, kod tī ir cauri. I tu saprūti, ka tūs bārnu bierneibys mirkļus vari saskaiteit iz pierstu. Prūtams, tod beja dorbs, beja cytys prioritatis, a niu, ka tu salīc tūs svoru kausus, saprūti, cik mozsvareigs ir dorbs, i tys līk justīs pat nadaudz nūžālojamai. Niu tikai fotografejis vari pasavērt, ka itaidi jī beja, tok nav tuos pylnuos dvēselis ar atmiņom. Bet deļtam niu es maksimali raugu byut ar bārnim – asu futbola bīdrys, manekens iz kura taisa frizurys i nogus kruosoj, asu ari kopeja pauzeišu bīdrys. Tū nu es asu saprats, ka dorbu nadreikst likt puori bārnim. Grybu pasaceit vysim, kuri dūmoj cytaižuok – nui, iz kaidu mirkli maņ ari ruodejuos, ka “ai, kur jau jī liksīs”, bet realitatē tai nav, kotrys mirklis ir cīši eipašs.”

Latgolys i latgaliskuma patriots

“Maņ ir naārtai, ka es nazynu eistū, teirū latgalīšu volūdu. Byutu labi aizīt iz kaidim kursim, kur īsavuiceit latgalīšu rokstu volūdu. Kod tu pasaklausi tantukus nu laukim, kas tik tī naīt uorā! Es Latgolā dzeivoju, bet jom ir taida volūda, taidi vuordi, kas nav nikod dzierdāti! Kaidūs lelūs pasuokumūs voi kuozuos mani nainteresej sovi vīnaudži, es parosti atrūnu kaidu vacu babeņu kompaneju, siežūs pa vydu i varu ilgi runuotīs. Radejis raidejumam “Kolnasāta” ir rubrika ar Lideju Leikumu, itai sīvītei laikam ir vasala zynuošonu kartoteka. Ot, ar jū es lobpruot pasādātu pi čaja kruškys. Es apbreinoju, ka latgalīšu volūda ir sasaglobuojuse, pasaver, cik lels ir bejs spīdīņs – vysaidys volūdys i kulturys ir guojušys viersā, tok latgalīšu volūda taipat ir sasaglobuojuse, tys ir apbreinojamai.”

Nasabeit runuot latgaliski ari publiski

“Latgaliskū akcentu jau navar pavysam izjimt, jis lein uorā pa vysim golim. Mani tracynoj, kod es ar cylvāku runoju latgaliski, a jis pretī runoj latvyski, lai ari piļneigi var dzierdēt, ka jis ir latgalīts. Kod pyrmū reizi suocem dūmuot, kai sevi reklamēt, saprotom, ka juoīt iz socialajim teiklim. Tūlaik maņ vysi tiktokeri saceja, ka juorunoj latvyski, cytaiž jau mani nasaprass. Tok es cīši dreiži saprotu, ka navaru latyviski izstuosteit par sevi voi par sovu uzjāmumu. Saceju – kai byus, tai byus, pateik jums voi nā, tok es runuošu latgaliski. Cyta storpā, tys pyrmais video, kur es slapņajā vosorā mauduoju kvīšu laukā, topa deļ daleja izmysuma – beja cīši slapņa vosora, tu atbrauc iz lauku i jis vīnkuorši vyss ir iudinī, vysim saiminīkim i darbinīkim reala depreseja. Vīnkuorši gribiejuos cylvākim likt pasmaideit, īprīcynuot. Tys video pat nabeja publicāts, tikai īlykts WhatsApp čatā. Cikom es par jū pat piļneibā damiersu, nazkas jū nūpublicēja YouTube, i vokorpusē maņ jau zvaneja televizeja, es principā nikuo nadareju, vyss aizguoja pats nu seve.”

Kasdīnā nu vīna dorba iz ūtru

“Lai izvylktu vysu garū dīnu, muns reits suocās agri, ap kaidim četrim, puspīcim. Tys ir sports, ite vysleidza – varu skrīt, varu īt iz sporta zāli, bet maņ tū vajag, kab uzaluodeit. Ite kai dasaslēgt pi “štekera”. Smīkleigi, ka muna sīva ir kardinali pretejs cylvāks. Tys, ka pretpoli struodoj, ir piļneigi reali, mes asam izcyls pīmārs. Mums vyss ir kardinali pretejs – skrīt voi gulēt, solts voi sylts, aktivitate voi pasivitate, soldons voi suolejs. Jai pateik pagulēt. Kod es ap četrim ceļūs, jei guļ, breižim gribīs maņ ari taipat, bet tod es sasapurynoju i raunu dorbūs. Tod ir ari gondarejums, ka esi sevi puorvariejs. Nu reita sportojūt, es ari paraleli daudz dūmoju, sakuortoju dīnys plānus. Maņ ir cīši daudz ideju, nu tai, ka troki daudz. Vysu laiku ir leidza telefons, pīzeimu bloceņš voi kaidys lapenis, kur jau ir vasals arhivs. Maņ svareigi napalaist tū dūmu, kas rūnās, pīfiksēt jū. Ka ir vosorys sezona, tod nu reita parosti teik apskrīti lauki, sataisu nalelu monitoringu, kaida ir situaceja. Tod ir zuogātova, i tī laiks ari pagaist. Tikt sātā maņ nasaīt agruok kai ap kaidim ostonim vokora. Kod atbraucu iz sātu, vyss teik nūlykts molā, tod es asu bārnu reiceibā.”

Pīrūbeža uzjāmuma izaicynuojumi

“Izaicynuojumu ir daudz, i tei globaluo situaceja ir taida, kaida ir. Ar taidim klasiskim pīguojīnim voi tehnologejom vaira naīt cauri. Vysu laiku ir juosamaina i nadreikst stagnēt iz vītys. Mes niu cīši daudz investejam, kab atteisteitu tehnologejis i byutu konkurētspiejeigi. Raugom ceļt jaudys i kvalitati, kab procesus izdareit mudri i izdeveigi, kab byutu konkrētspiejeigi tiergā. Cytaiži, ka tu nazkur īpalīc, tevi sabrodoj. Agruok mes bejom cīši bejeigi i pīsardzeigi. Mes bejom kai taidi rūkeiši, kuri sakruoj sovu kapeiceņu, nu, i tagad var īsaguoduot tū voi itū. Tok, cikom tu kruoj tūs godus, situaceja piļneigi pasamaina, tys, kam tu kruoji, vaira nav aktuali, i tu jau esi zaudātuojs. Laikam jau es beju tys leluokais sapurynuotuojs – saceju, ka nā, itai vaira navar, juoīt runuotīs ar finaņšu īstuodem. Tikai ar aizdavumim tu vari dabuot tū momentalū uzruovīni. Rokstom ari projektus, pyrma tuo ilgu laiku ceinejomēs poši par sovim leidzeklim. Lauksaimisteibā ar projektim īt aktivuok, Lauku atbolsta dīnasts stypri īt preteimā, tī varim operēt gona breivi. Cikom kūkapstruodē pyrmais projekts beja tikai pyrma kaidu pīcu voi sešu godu. Ka “Lūsēni” pastuov jau nu 1995. goda, tod juodūmoj, cik daudz mes asam pagaisynuojuši iz tuo riekina, ka nabeja drūsmis dareit.”

“Nasaukšu tū par švakū eipašeibu, dreižuok taids latgalīšu tryukums, ka mes beistomēs riskēt i mestīs avanturuos, mes asam pīticeigi i baileigi, tok dūmoju, ka ar laiku tys maineisīs.”

“Vysuleluokais izaicynuojums ir pīsaisteit kvalitativus struodnīkus. Dorba spāka tryukums tevi reali spīž investēt īkuortuos i tehnologejuos, kab samazynuot cylvāku resursu. Mes spiejom nūdrūsynuot labi atolguotu dorbu, pi myusu var nūpeļneit. Tok cylvākim nazkaids stereotipiskys prīškstots, ka “es ite atguoju, paspaideju puora pūdzeņu i sajiemu lelu naudeņu”. Dzeivuot, prūtams, gribīs rūžaini, tok dorbs ir juodora, ir drusku juopasveist i juopadūmoj. Vēļ vīna līta –  cylvāki cīši beistās nu atbiļdeibys, jī grib primitivus darbeņus, kur jūs nivīns naaizteik i natraucej. Dīvamžāļ ari jaunīšim izpratne ir sačakarāta. Atīt džeks godu divdesmit vacs ar mamu pi rūkys i stuojās dorbā, pats intervejā nikuo jiedzeiga navar pasaceit, tok pyrmais vaicuojums ir – cik es sajimšu voi pat iz reizis – maņ vajadzātu sajimt tik i tik. Nu, tai tys nastruodoj. Mes organizejam buseņus, kuri vad struodnīkus nu Kuorsovys, Rēzeknis i nu Ludzys, iz vītys vyss eistyn ir puormolts, daudzim ir dūtys trešuos i catūrtuos īspiejis. Niu pi myusu struodoj ari daudzi ukraini. Vys tei ari nav eista mada maize – ka ukraiņs, tod apzineigs, atbraucs struoduot i peļneit, ari itymā gadīnī ir daudz “škirojamuo”, nav tai, ka kotrs atguojušais ir “lītys kūks”. Vys tī, kas palīk, ir dvēseliski cylvāki, ar kurim tu zyni, ka vari dorbus dareit. Cīši svareiga ir komanda. Mums ir maiņu dorbs, navar byut tai, ka kotrys tū dīgu raun iz sovu pusi. Panuokumu atslāgs ir cylvākūs, es nazynu taidu uzjāmumu, kur tu varātu vīns pats kai individs prosasist. Svareigi ir stabili kolegi, iz kurim var pasaļaut i riekinuotīs. Mums uzjāmumā ir cylvāki, kuri struodoj jau godus divdesmit, ir lojali i uzticeigi, tys sylda dvēseli. Reši, tok saīt atrast ari jaunus i perspektivus cylvākus, kuri atīt, i tu redzi, ka jam dag acs i iz reizis ir taida prīca – mes tevi ite gaidejom!”

“Lai cik lobi tev byutu datori i skeneri, cylvāks taipat ir vajadzeigs.”

“Es asu cīši pateiceigs, ka maņ ir loba komanda izaveiduojuse. Suokumā es raudzeju vysu dareit pats, bet tod jau mani spīde tāvs i cyti, ka nā, tev vajadzeigi paleigi, cytaiži tu izabeigsi. Bet maņ cīši gryuši beja tū atlaist, maņ vajadzēja pošam vysu redzēt, zynuot, puorvaļdeit i pījimt lāmumus. Tagad es pa druskai vuicūs atlaist i uzticēt kaidam cytam. Vys vēļ tys ir cīši gryuši, bet es raugu i skaitu, ka maņ ari teiri labi saīt.”

Dareit piec lobuokuos sirdsapzinis

“Maņ vysuvaira kaitynoj lobiešona. Ir uzjāmumi, kuri sovys interesis rauga lobēt augstuokajuos instancēs, dabuot kaidu blateņu. Jī nūzūg taisneigumu aspektu i vīnleidzeigu konkurenci. Tu dori vysu pa gruomotai i nūteikumim, piec lobuokuos sirdsapzinis i spieju, cikom cyti ar manipulativom darbeibom atrūn veidus, kai uzjiemiejdarbeibys vidi muoksleigi pagrīzt sev par lobu. Tys mani raun iz pusem, tys ir truli i zemiski. Nasenejais kūkryupnīku škandals, kur daža loba augstuokuo instance uzadrūsynoj pasaceit, ka vyss dareits deļ nūzaris atbolsta, tok realitatē nūzaris atbolsts apsastuoj pi 2–3 uzjāmumu. Latvejā ir symtim kūkapstruodis uzjāmumu i ministreja pasoka – mes baļstejom nūzari. Puora zānu tyka pi bentlejim (Bentley – britu luksusa mašynu zeimyns – L.S.), nu normali, kaidam pasaveice.”

“Lūsēni” kai kvalitatis aplīcynuojums

“Nu cytu uzjāmumu “Lūsēni” vīnnūzeimeigi atsaškir ar kvalitati. Daudzi ļaunās kārdynuojumam, momentalajam pīprasejuma uzplaiksnejumam, kas ļaun nadaudz atlaist grūžus, pazamynuot kvalitati, lai tikai īt masā i daudz. Mes jau nu pošu pyrmsuokumu izlykom sev taidu streipi – atsateistom tik tuoli, cikom napagaisynojam kvalitati. Ka suoc gaist kvalitate, zeimojās, ka nav ari jaudys. I myusu kvalitati ari daudzi nūviertej kai Latvejā, tai ari uorpus tuos. Ar sovim klientim mes vysod rysynojam vaicuojumus, regulari braucu uorpus Latvejis, apbraukoju klientus, kab saprast, kai jim īt, kas nūteik.”

Tradicionalais “Syltumčempis” Kuorsovā – jau trešū godu piec kuortys, itūreiz – 5. julī

““Syltumčempis” ir mega jaudeigs i foršs pasuokums saimem latgaliskuos nūskaņuos. Ir cīši daudz vysaiduoku aktivitašu i cīši foršs, “sylts” bolvu fonds. Itys laikam ir vīneigais pasuokums, kur uzvarātuoji bolvuos palešu veidā sajam kurynojamū materialu. Tys ir nazkas cytaižuoks, eipašuoks i ari vajadzeigs. Nikuo naprosom pretī – tikai smaidu, atsauceibu i atvierteibu. Pasuokuma ideja nu tuo ari roduos – dūd cylvākim īspieju iz vīnu dīnu atsapyust, dabuot foršys emocejis i beiguos varbyut ari kaidys lobys bolvys. Kotru godu mes pīdūmojam pi kaidu jaunu disciplinu, lai uzvarātuojs varātu byut na tikai tys, kurs dreiži skrīn i ceļ, bet ari tys, kurs struodoj ar intelektu. Var jau vīnkuorši nazkū izduovynuot, tok, ka cylvāks papyldu pasakust, padūmoj, tei prīca nu sajimtuos bolvys īt dubultā. Tys ir pasuokums, kur vysu vacumu i segmentu cylvākim ir īspieja pīsadaleit i tikt pi kaidys prīcenis. Es cīši cereju, ka ar laiku tys īīs kai taids olimpiskūs spēļu šablons, kurs nūteik kotru godu ar zynomom i puorbaudeitom vierteibom. Ari itūgod asam dūmuojuši par jaunynuojumim – byus jauna puoreišu disciplina, taids tandemveideigs izaicynuojums, prūtams, atseviškys disciplinys bārnukim divejuos vacuma grupuos. Ari tim, kurim sports galeigi navalk, vīnkuorši atej i pabaudi muzyku i atmosferu. Piec pārnejuo “Syltumčempja” (atskotu iz pārnejuo gods pasuokumu var apsavērt ITE) es nūstuoju lauku molā, vīnkuorši siedieju i prīcuojūs, kai leist leits, beju tik pozitivi pīpiļdeits, vīnkuorši siedieju i givu kaifu.”