Dzejūļu autore: Elizabete

Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā autori itūgod tyka aicynuoti īsnēgt dorbus humoreskys, dzejis, kai ari bārnu i jaunīšu literaturys žanrūs. Par lobuokuos dzejis autori žureja pīzyna Elizabeti, juos dzejūļus pīduovojam puorskaiteit portalā lakuga.lv. Elizabete (eistajā vuordā – Ilze Vovka) sajēme ari Tukuma Literatu apvīneibys simpateju bolvu kai dzejis, tai ari bārnu i jaunīšu literaturys kategorejā, kur beja īsnāguse prozys dorbu.

rokstom vīns ūtram
eisim teikumim
kai papeira lidmašynys
tī nūskrīn i pagaist
naaizaker nikur
koč eistineibā
gribim nūsyuteit kū daudz leluoku
vokora smuordu piec leita
rūkys syltumu iz placa
sirdi kurai seņ apnics izalikt par stypru
kuļdinīku ekrani
kai mozi gunkuri tymsā
i storp symtim vuordu
mekleju bolsu
kurā varātu apsamest
na iz šaļti
na leidz reitam
tik iļgi
kuoleņ nakts puorstuoj byut nakts
i zvaigznis navajaga nivīnam
tulkuot
apsamest iz palikšonu

***
ir dīnys
kod pieški atguodoju
muotis rūkys
na juos seju
tū kartenis globoj
bet rūkys
kurys muocēja saluopeit
vosorys caurūs karmanus
aizpūguot zīmu
nūjimt drabuli nu pīris
i bez vuordu pasaceit
vyss byus labi
i tāva bolss vēļ dzeivoj
vacuos pyunis sīnuos
kur dieli runoj viejā
juo valānu bolsā
es nūīmu paceli
atsagrīžu
otkon nūīmu
bet zam kotra sūļa
naradzamys saknis
nadasīn
viņ tur i dasaver
kab naizgaistu poša sev

***
autobuss pylns
cylvāku
ziņu
steigys
nūguruma
drupeiti prīcys
tik daudz seju
ka varātu izceļt
socialūs teiklu piļsātu
kaids verās pa lūgu
kai gaideitu atbiļdi nu leita
sīvīte smaida kuļdinīkam
bet juos acīs drupeiti
skumis i siermums
kaids puiss ritinej ar eiksi pasauli
nadasadurūt nivīnai dzeivei
stuovam placs pi placa
kai kūki mežā
kuru zori sasateik tik vātrā
izkuopūt nu autobusa
vokors sasadola
īt kotram sūpluok
grybādams sasiļdeit
vystik izgaist
socialūs teiklu piļsātā
reizē ar myusim

***
zinis atīt iz sātu
dreižuok kai saulis lākts
sāstās pi brūkašku golda
salīn karmanūs
izaug storp bārnu vaicuojumim
kartē sadag vēļ kaida vīta
kur tik vakar rītēja saule
īlaižam apsasiļdeit vuordus
a jī palīk
trauksme
drons
patvertne
apdraudiejums
a naktī
nazkurs
vēļ sādynoj duorzu
nazkurs
cap maizi
nazkurs
vuica bārnam
kai atškiert ceiruli nu stroda
ruodīs natycamai
cik speiteigi dzeive
turīs pi gaismys
pat šaļtī
kod tymsa
stuov sūpluok
i klausuos

***
jī dzeivoj vīnā sātā
dola reitus riekinus
svātdīnis kūpeigys maļteitis
nu uorspusis vyss izaver pareizi
kai pryšā karteņā
kur nivīns napamona
ka gaismys tryukst
i vīns naelpoj
jei muok smaideit gaideit
muok atbiļdēt juo muotei
ka vyss cīši labi
tik puorlīcynūši
ka poša tam tic
bet vokorūs jei verās nu sova krosta
iz ūtru krostu
pa vyduci upe pylna laimis
iz mugorys nas muokuļus
tik daudz napasaceita
tik daudz vuordu
kuri godim stuov iz slīkšņa
i beistās īīt
jei nailgojās piec breinuma
natic puorsokom
nalyudz cytu dzeivi
tik vīnu skatīni nu cylvāka
kurā byutu apstyprynuojums
ka jei nav nulle
gaida vīnu teikumu
kurs nanūskrītu garum
kai pušnakts viļcīņs
kod pasauļs aizmīg
jei nūsagloboj
vītā kur nivīnam nav juoizalīk par stypru
kur diveji krosti sasateik
i klusumā izrunoj sirdis

Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.