Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

16. julī grupa “The Sound Poets” gasteja Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā, svietejūt grupys jaunuo albuma “Katram kuģim savs ceļš” atkluošonu i prezentejūt albuma tapšonys aizkulisis dokumentalajā kinā. Portalam lakuga.lv pyrma pasuokuma izadeve nūgiut grupys solistu Juoni Aišpuru i basgitaristu Kārli Juostu (Jostu) iz sarunu.

Vaicuosit – kaids obejim ir sakars ar Latgolu? Atbiļde vīnkuorša – Juoņs pats ir reidzuons, tok juo mama guojuse nu Bolvu pusis Žeiguru, cikom tāvs – nu Dagdys apleicīnis Osyuna, sovpus Kārlis ir varakļuonīts. Cyta storpā, obeji puiši breineigi runoj latgaliski i ari vysa myusu saruna beja latgalīšu volūdā.

Grupys jaunais albums “Katram kuģim savs ceļš” ir daīmams kai tīšsaistis straumiešonys platformuos, tai ari platis formatā. Koncerta suokumā grupys puiši soka, ka poši asūt kai muzykys dinozauri, kurim vajagūt ari sovu plati. “Ka jums nav plašu atskaņuotuoja, nūpiercit plati, tod daīs meklēt ari atskaņuotuoju, sovpus, ka jums jau ir atskaņuotuojs, nūpiercit plati,” tai drupeit ar humora dasitīni pasuokuma apmaklātuojus uzrunuoja grupys solists Juoņs Aišpurs.

Sovpus vēļ pyrma poša pasuokuma maņ ar puišim saguoja sirsneiga, atkluota i cīši vīgla saruna, bez kaida muoksleiga dajaukuma.

Cik saprūtu, Lūznovys muižā jius asat pyrmū reizi, kai ite jiutatēs?

Kārlis: Cīši skaista vīta, dzierdiejom, ka iz koncertu byus daudz cylvāku. Ir forši, i nūteikti byus vēļ foršuok, kod suoksim dareit. Mums ir jauns albums, jau īprīškejuos divejis dīnys bejom Reigā i Valmīrmuižā, kur beja cīši foršys sasatikšonys ar cylvākim.

Juoņs: Itys formats redzīs taids eists. Nav nikaidu gaismu, efektu i šovu, ir tikai dzīsmis, mes i cylvāki. Redzīs tai pa eistū, ka mes runojam ar cylvākim bez vysaidu starpnīku.

Kārlis: Myusu menedžerei Zandai beja ideja, ka albumu vajadzātu prezentēt dažaiduos vītuos. Tei nav īrosta līta, parosti grupys sataisa prezentacejis pasuokumu Reigā, kur atīt medeji, draugi i rodi, nūdora tū prezentaceju i vyss. Mes nu suokuma nagribiejom fiļmēt taidu filmu. Tok beja Madara Lote (Peizuma – L.S.), režisore i operatore, kura beja ar mums iz albuma īraksteišonu Tallinā. Beiguos saguoja tik materiala, ka deļ Instagram tys byutu cīši par daudz. Tai mums īguoja pruotā itys foršais veids, kai pastuosteit par albumu i filmu cytaižuokā veidā. Tys īdūd drupeit vaira sajiutu par tū, kai mes jutomēs, kod rakstejom dzīsmis i albumu. Tu vari klauseitīs muzykā i vuordūs, kas īdūd vīnu sluoni, kurū tu vari sajust, tok, kod tu dazynoj, kai mes jutomēs, kas beja myusu pruotūs, kod rakstejom dzīsmis, tys īdūt vēļ plotuoku kontekstu. Redzīs, ka itys ir lobs formats, kur pameišus īt filma, tod mes paspieļojom, vokors paīt cīši mudri i filma tai nūnūgurdynoj. Cikom tu siedi mieginuojumu telpā i studejā, nasateic cylvākus i nadaboj atgrīzeniskū saiti, var vysaiži dūmuot – saīt voi nasaīt. Filma byus ari škārsteiklā.

Juoņs: Bet tys ir myusu dīnuos vysgryutuokais, ka ir tik daudz informacejis i dzīšmu, ka tev datikt pi cylvāka ar sovu dzīsmi, ir cīši gryuši. Cylvāki mož i zyna, kas ir “The Sound Poets”, tok nazyna, ka ir ari jaunys dzīsmis i albums. A itai ir vareiba pasavērt filmu, pasaklauseit, mož kaids ari īsaceis sovim draugim.

Albumā ir desmit dzīsmis, cik ilgā laika periodā tuos tyka radeitys?

Kārlis: Divi godi. Mums parosti paīt apmāram taids laiks. Mes parosti braucam vysi kūpā iz rodūšajom nūmetnem, parosti kaiduos 3–4 nūmetnēs mes izbyuvejam dzīšmu “skeletus”, lai byutu nu kuo izavielēt, piec tam suocās jau taids konkretuoks dorbs. Mes itūreiz struoduojom ar igauņu producentu Erki Pārnoju (Erki Pärnoja), kam mums beja sajiuta, ka gribim nazkū drusku pamaineit i īdūt svaigu elpu. Vysi pādejī albumi beja taiseiti vīnā veidā ar Gati Zaki (Zaķi), kurs ir myusu producents i draugs, mes jū cīši cīnejam, tok beja vajadzeiba ari paraudzeit nazkuo cyta.

Ka cylvāks, producents, nasaprūt dzīsmis vuordus, tys procesā paleidz voi napaleidz?

Kārlis: Lobs vaicuojums. Es dūmoju, ka kūpumā mes nu tuo tikai īgivom. Gon Erki, gon Peters, kurs beja studejis inžiners, nasaprota nivīna vuorda. Mums reizem beja sarunys, tok jī speciali piec īspiejis ilguok nagribēja zynuot, par kū ir runa…

Juoņs: …tai var nūviertēt, voi dzīsme ir dzīsme, pat nazynūt, par kū ir runa.

Kārlis: Nui, saprast, kai kūpā īt muzyka i dzīduojums. Voi emocionali i manīre, kaidā Juoņs dzīd, voi tys saīt kūpā. Albuma tituldzīsmē “Katram kuģim savs ceļš”, kas ir veļtejums…

Juoņs: Nui, veļtejums munys muotis pīmiņai.

Kārlis: Tei ir cīši emocionala dzīsme, kura mums vysim eistyn aizgiun koč kaidu steigu, i tys igauņu veirs..

Juoņs: …kuram kaidi godi sešdesmit.

Kārlis: Nui, jis ir pi skaņu pults, vēļ nikuo nazyna par tū dzīsmi, tok jis radz, kas nūteik, i ari ir ar osorom acīs. Jis pavaicuoja, par kū tys ir, mes pastuostejom, i tys īdeve vēļ papyldu emocejis, kam jis ari beja naseņ zaudējs muoti.

Juoņs: Mes piec divi mieneši atbraucem atpakaļ da jūs, i jis atsazyna, ka kotru vokoru itū dzīsmi klausuos pyrma mīga, kai taidu šyupeļa dzīsmi.

Kārlis: Tai mes nūskaidruojom, ka muzyka īt puori volūdai.

Juoņs: Muzyka ir volūda.

Kārlis: Nui, i teksts ir tikai vīns nu elementu, tys nanūzeimej, ka dzīsme var byut īdarbeiga latvīšim voi igaunim.

Eksperimenta piec vīnu dzīsmi varātu puorlikt latgaliski?

Kārlis: (suoc tulkuot vīnu nu dzīsmem) Es īšu tur, kur saule rīt, kur saule rīt, maņ juoaizīt…

Juoņs: …ja vielīs, leidza nuoc, bet tī, kas leidza nuoks, tī napuornuoks.

Breineigi, niu īrokstom i palaižam pasaulī!

Kārlis: Ā, taidā ziņā, tys byutu deļ Latgolys…

Bet parkū? Muzykai tok nav volūdys.

Juoņs: Nav, bet latgaliski vajag! (Smaida.)

Kārlis: Es dūmoju, ka tys byutu lobs eksperiments. Nazkod grupys tai dareja, ka izlaide dzīsmi latvyski i angliski.

Juoņs: Kai Lauris Reiniks, kurs ir izskriejs vysuos volūduos!

Nu vysmoz apsvieršonai varātu byut variants ari latgaliski!

Juoņs: Nav švaka dūma! Kaidā zīmys vokorā, kod byus vairuok breiva laika

Mes, lakuga.lv komanda, paleidzēsim puornest iz latgalīšu volūdu.

Juoņs: I nuokušajā vosorā verīs, vysi koncerti nu Latgolys pīduovuoti! Bet eistyn nav švaka dūma! I vēļ jū vaira, ka vīna dzīsme ir veļteita munai muotei, a cyta – munam vactāvam, kurs beja 100 % latgalīts.

Voi Latgola i latgaliskums jiusu personeibu izveidē ir atstuojs kaidus pādus?

Juoņs: Es dūmoju, ka našaubeigi. Vīns ir škola i Reigys dzeive, a kod pīīt vosora, tod jau nabeja nikaidu nūmetņu, vacuoki vīnkuorši īlīk autobusā i aizlaiž iz Borisovu aiz Viļakys. Pusi vosorys es pavadeju tī. Nanūlīdzami, ka bārnu dīnu atminis, vysi muni rodi, vysa dzeive ir nu tīnis, es tū uzsyucu. Es viņ tagad ceņšūs runuot latgalīšu volūdā, tok da godu 35 maņ nabeja taidys gribiešonys, tok vīnā breidī aizvylka kai pi sakņu – kai es varu narunuot volūdā, kurā runoj muni vacuoki?

Kārlis: Es nu Varakļuonu. Maņ nabeja tikai vosorys, es tī ari dzeivuoju i pabeidžu vydsškolu. Bet mama ar mani runuoja latvyski. Sovā storpā – mama ar muosu voi mama ar vacmamu – vysi runuoja latgaliski. Tok tys nav tikai par volūdu, tys ir par mentalitati, ka tu zyni, kai ir īt nu mozpiļsātys, kai nu lauku, kaidi ir cylvāki Latgolā. I vyslobuok tu tū otkon saprūti, kod sateic kaidus latgalīšus. Tī sovstarpejā saskarsmē, komunikacejā tu jiuti, ka ir nazkaida cyta leimiņa saikne. Ir koč kaids kontekts, kurs nikod nabyus ni ar vīnu kūrzemnīku. Tī ir koč kaida mozpiļsātys, tok ari Latgolys līta… Pat šudiņ, atbraucūt i izkuopūt nu busa, jau ir sajiuta, ka, o, tu esi sātā! Leidzeigi kai Juoņs soka par tū vacumu, ka vydsškolā tu esi tī i tev gribīs iz tū Reigu, gribi paceli. Ir kaids elements, ka ari kaunejīs nu tuos vītys, ka tu brauc ar mamu, jei runoj pa telefonu latgaliski, i tu pi seve šausmynojīs, nu, tok nadori kauna! Tok paīt godi i tu saprūti, ka patīseibā byutu juolapnojās.

Juoņs: Maņ ar tāvu beja taišni tys pats. Dzeivuojom Reigā, jis vysu laiku runoj latvyski. Aizbraucam aiz Jākubpiļs, i pieški jis suoc runuot latgalīšu volūdā. Byutu tok kaidu dīnu ari Reigā runuojs, tok nā! Es tod kai bārns nasaprotu, kas nūteik, kas par vaini, parkū navar normali runuot latvyski!

Kārlis: Maņ redzīs, ka vāluok cylvāku uzskoti mainejuos, i jī suoce pījimt, mozuok vērtīs kai iz kū sovaidu.

Tī dīvamžāļ ir Padūmu Savīneibys nūspīdumi.

Juoņs: Nu ja, tok nabeja ni latvīšu, ni latgalīšu, beja Padūmu Savīneibys cylvāki…

Kārlis: Tok caur muzyku, caur kulturu tuos lītys mainuos.

Juoņs: Nui, nui. Tys pats Streičs sovuos filmuos raudzeja stuosteit par latgalīšim.

Padūmu laikā skaiteja, ka latgalīšu volūda ir juoiznycynoj, tei beja aizlīgta školuos, palykuse tik sātys volūda. Tai cylvākūs itei dūmuošona ari sasaglobuoja.

Kārlis: Nu ja. Tok deļtam ir tik forši byut ite i zynuot, ka ir cylvāki – lokalpatrioti, kas par tū ceinejās, lai volūda i kultura palyktu dzeivys. Kū vaira čangaļu saprass, ka tī ir vierteiba i jauda, ka runuos i vuiceis bārnim, tod tam ir izredzis izdzeivuot. Tam nav nikaida sakara ar administrativū īdalejumu. Es nu Varakļuonu, tī beja korsts temats, kur pīsavīnuot – pi Modūnis voi pi Rēzeknis nūvoda, tok tys namaineis, voi saimē, sātā vacuoki runoj ar bārnim. Jī var byut Modūnē voi jebkur cytur. Ka volūda dzeivuos sātuos, tei dzeivuos vysur.

Ka jums byutu juoīsoka vīna vīta, kur nūbraukt iz Latgolu, kū jius īsaceitu?

Juoņs: Nu šudiņ tei byutu Lūznova!

Kārlis: Es paguojušā nedeļā beju Dagdā. Tī beja interesants arhitekturys festivals, maņ tī beja solo koncerts Dagdys bazneicā ar munu nakomercialū projektu. Es da šam nikod nabeju Dagdā, tok maņ ruodejuos tik skaista piļsāta! Tys azars!

Juoņs: A tu zynuoji, ka tymā azarā ir Aišpuru sola?

Kārlis: Dagdys azarā? Nu, tū es nazynuoju, byutu aizmauduojs! Bet tī da juļa beigu vēļ ir apsaverama tei izstuode, vysus aicynoju tī nūbraukt.

Juoņs: Cīši gryuši izavielēt vīnu vītu!

Kārlis: Maņ redzīs, ka Latgolā tu vīnkuorši brauc i ir skaisti! Var ībraukt sevkurā celeņā, kur ir “bryunuo zeime”, i tī vysur byus nazkas skaists.

Juoņs: Kod ībrauc Latgolā, suocās tī kolni i lejis, azari, tu sasajiut kai ībraucs cytā vaļsteibā. Tei ir sajiuta na par vīnu konkretu vītu, bet par vysu regionu.

Ka byutu juopīroksta dzīsme par Latgolu, kaida tei byutu, sentimentala?

Juoņs: Nui, smeļdzeiga, sirdi plūsūša balade! Koč varātu byutu ari doncojama! Byutu kai “Bohemian rapsody”, taids multi eposs, suoktūs lānom, grunteigi, ar daudzbaļseigu bazneicys dzīduojumu Aglyunā…

Kārlis: …i piec tam lauku balle, kapela.

Voi jius varātu īdūt kaidu padūmu jaunajim muzikim, kuri īt nu Latgolys, kurim vēļ vajag dabuot sovu klauseituoju i kurim ir varbyut vēļ gryuošuok nakai reidzuonim?

Juoņs: Zyņ kai, myusu dīnuos, tim, kas ir pa eistam atškireigi, nav svareigi, kaidā volūdā runoj. Tei poša Ūga, “Bez PVN”, sovā laikā “Borowa Mc”. Volūda beja kai vēļ vīns sluoņs. Prūtams, tys ir gryušuok kai latvīšu voi angļu volūdā, tok, ka tu tici tam, kū dori, i dori labi, tod ari muzyku latgalīšu volūdā ir vīgļuok pamaneit. Internetā vyss atškireigais aizīt! Angliski ir tys lobais izteicīņs – think global, act local (Dūmoj globali, dori lokali (angļu vol.) – L.S.). Dareit pasauļa leiminī ar kvalitati i attīksmi, tok saglobuot sovu identitati.

Kārlis: Identitate mozā vaļstī i ari regionā ir tei vierteiba, kas ļaun atsaškiert. Ir koč kaidi tendenču viļni, tu esi tymā, kur tev redzīs, ka juobyut. Mes asam jauna vaļsts, vēļ vuicomēs, kai tikt da tūs rītumu, mums jau ari grupys nūsaukums angliski. Tys deļtam, ka redzīs, juobyut taidam, kai tī uorā. Tok maņ redzīs, ka nu jau tys mainuos. Ari pasauļa tendencēs, kur asam braukuojuši pa vysaidom muzykys konferencem, pyrma puora godu es ar grupu “Nesen” beju Slovenejā, kurs mes spieļuojom muzyku latvyski. Maņ tūreiz ruodejuos – kaida latvīšu volūda, nazkas nav. Tok piec tam tu redzi, ka stuov uorzemnīki, jī nasaprūt nivīna vuorda, tok jim ir interesanti. Koč kaidā mārā latgalīšu volūda sevkuram uorzemnīkam byus daudz interesantuoka nakai angļu volūda. Ka tu dūmoj latgaliski i vari tai vyslobuok izasaceit, tod tys tev ari juodora.

Juoņs: Kod mums beja ture pa vysu Latveju, mes dzīduojom Uģa Vilcāna dzīsmu “Tik lānai”, i tam nabeja nikaida svora, kurā Latvejis pusē mes asam, vysleidza Kūzemē voi Zemgalē. Cylvāki varbut pat nasaprota, par kū mes dzīžam, jī cēlēs kuojuos, dedze lampenis, rauduoja i praseja vēļ.

Kārlis: Nu ja, tys nav par volūdu, tok par tū, ka tu esi patīss pret sevi.

Voi asat dzierdiejuši ci sasaskuoruši ar stereotipim par Latgolu?

Kārlis: Es nazynu, nu kurīnis tys īt, bet jauneibā beja tei kauna sajiuta, ka tu esi laucinīks, nu taidā slyktā nūzeimē.

Juoņs: Vīnkuoršeiba, prostums.

Kārlis: I tys ir nazkas taids, kū tu nagribi pret tim lapnajim kūzemnīkim. Tok vīnlaikus, tys ari ir stereotips, tik lobā ziņā, tei ir sirsneiba un atvierteiba. Vysi, kuri ceļoj pa Latgolu i piec tam stuosta, ka cytur tai nav. Kur tu īej svešā sātā, tevi i pabaroj i padzyrda.

Juoņs: Es dūmoju tī stereotipi beja izteiktuoki seņuok, kod tuos informacejis nabeja tik daudz i Latgola beja kai sovs burbuļs.

Kārlis: Drūši viņ ari tys, kū tu saceji par padūmu dūmuošonu, tei lānom škeist uorā i jaunajai paaudzei tys vairs nav aktuali.