Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Piec dzeivuotuoju skaita Daugovpiļs ir ūtra leluokuo Latvejis piļsāta, ite sasateik ļauds ar vysaiduokom pīredzem, idejom, mierkim i sapynim. Pasasokūt daudzveideibai, ari kulturys nūtikšonu pīduovuojums Daugovpilī ir gona plots i kruosains. Itūreiz sovu nedelis, tok itymā reizī ari taišni Daugovpiļs nūtikšonu izlasi pīduovoj Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina.

Tradicionalais dzejis mieness

Itū nedeli aicynoju vysus dūtīs cīmā iz munu piļsātu pi upis – Daugovpili. Gaisā jiutamys rudiņa pyrmuos pazeimis – bīžuok leist leiteņš, gaiss smuordoj piec dzērviņu i leluokūs voi mozuokūs pulceņūs vysapleik skaņ dzeja. Školā literaturys stuņdis rudinī vysu laiku suocēs ar školuotuojis ironiskū pīzeimi – “es jums iemācīšu mīlēt Raini”. Voi jai tys izadeve, gryuši sprīst, vysutycamuok ka eisti nā – bet patikšona iz dzeju maņ ir palykuse. I nav svareigi, voi tys ir Rainis, Eduards Veidenbaums, Imants Zieduonis, Anna Rancāne voi Valentins Lukaševičs. Daugovpilī par dzejis spāka vareneibu vysod ryupejās Latgolys Centraluos bibliotekys ļauds. Suocūt nu 9. septembra, byus vareiba ļautīs dažaidom aktivitatem – dzejis kruojuma attaiseišonys svātkim, 10. septembrī dūtīs orientiešonuos spēlē “Dzejis rallejs” Pumpura skverā, ļautīs dzejas ailem i skaistai klavīrmuzykai pasuocīnī “Dzeja iz malnboltim taustenim”, kurā pīsadaleis muni kolegi Jūlija, Inese, Kristaps i breineigais klavīru virtuozs Glebs. Aicynoju ari 11. septembrī Raiņa centrā iz muzykali literaru pasuocīni “Kas nakts? Kas gaišums?”

Rudiņa izstuožu sezonys atkluošona

Kod dzeja izbaudeita, sajusta i sasmaržuota caur soldonūs uobeļu čaju, var dūtīs iz Marka Rotko centru – tī 11. septembrī 16 stuņdēs rudiņa izstuožu sezonys atkluošona. Asu prīceiga, ka Daugovpilei i Latgolai ir taids muzejs i, prūtams, breineiguo īspieja redzēt poša meistara originaldorbus. Rudiņa izstuodis byus par sasastapšonu, sasatikšonu i gaismys mekliejumim, kod ānys palīk arviņ garuokys. Tei byus sasatikšonys vīta dažaidu paaudžu muokslinīkim nu Fraņcejis, Itālejis i Latvejis.
Vēļ svātdiņ, vērūtīs “Homo novus” festivala laikā veiduotū izruodi “Upis stuosti. Daugova”, aizadūmuoju par Marku Rotko, kuru izruodis veiduotoji sovā stuostā beja pīminiejuši. Naz kai jam byutu izavierts liktiņs, ka tēte, beistūtīs nu dālu īsaukumu krīvu armejā, nasadūtu tuolajūs Amerikys ceļūs. Kas zyn, kas nu mozuo Marka byutu izaudzs Latgolā…

Reigys īlys svātki “Vīna īla, daudz stuostu”

I, vysubeidzūt, sastdīnis pīvakarē, 12. septembrī, breineigī Reigas īlys svātki! Cyta storpā, voi zynuojot, ka Reigys īla ir gondreiž kotrā leluokā vai mozuokā piļsietenī? Puorfrazejūt slovonuokū teicīni – vysi celi vad iz Romu, – mums Latvejā daudzys leluokys i mozuokys īlenis vad iz Reigu. Daugovpilī Reigys īlys leluokuo daļa atstuota guojiejiem. Tei stīpās nu Daugovys leidz dzeļžaceļa stacejai i ir 1370 m gara. Kotru godu te septembra ūtrajā nedeļā atsadzeivoj naparosti puorsoku tāli, skaņ muzyka, teik pīduovuots baudejums dažaidom garšu kuorpeņom i na tikai iz mēlis. Bet itūgod svātki byus veļteiti latgaliskajam – “Vīna īla, daudz stuostu”. Četru stuņžu garumā byus īspieja baudeit dažaidus stuostus caur muzyku, vizualizaceju i aktivitatem. Kūpā ar daleibnīkim meklēsim pērli i īliksim tū sovūs stuostūs kasdīnys gaituos. Braucit iz Daugavpili i atrūnit sovu pērleiti!